Publicēts: 09.03.2023.

Šodien, 9. martā, notika pirmās Latvijas Bankas rīkotās ilgtspējas brokastis, kuras pulcēja vairāk nekā 70 finanšu tirgus dalībnieku vadītāju un ilgtspējas ekspertu, tiem pārstāvot gandrīz visus finanšu tirgus segmentus. Šīs dienas tikšanās mērķis bija iepazīstināt finanšu tirgus dalībniekus ar ilgtspējas apsvērumu nozīmīgākajiem aspektiem uzraudzības prioritātēs, kas iegūst aizvien būtiskāku lomu Eiropas finanšu sektora uzraudzības iestāžu darbā.

Latvijas Bankas padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale akcentē: "Ilgtspējas temats finanšu tirgus dalībnieku un uzraugu dienaskārtībā ir uz ilgu laiku – tas ir jāpieņem un visiem šai jaunajai situācijai jāpielāgojas. Gan Eiropas, gan pasaules līmenī turpinās reformas ilgtspējīgu finanšu veicināšanai, ticot, ka tieši finanšu sektorā ir jauda un iespējas plašākā mērogā iedzīvināt ilgtspējīgu uzvedību."

Pasākuma laikā Latvijas Banka iepazīstināja finanšu tirgus dalībniekus ar ilgtspējas aspektiem, kas iekļauti gan Eiropas uzraudzības institūciju, gan Latvijas Bankas uzraudzības prioritātēs, kā arī ar 2023. gadā plānotajiem pasākumiem ilgtspējas jomā. Tāpat tika pārrunāta Latvijas finanšu sektora ilgtspējas ceļakarte un citi ar ilgtspēju saistīti jautājumi.

Latvijas Banka prezentēja arī apskata par lauksaimniecības nozari secinājumus.

Kā uzsver Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja Santa Bērziņa, "lauksaimniecībā liela loma ir publiskajam finansējumam, tāpēc sabiedrībai ir tiesības izvēlēties videi un klimatam draudzīgu saimniekošanu. Arī Eiropas Savienības iniciatīvas, tostarp kopējā lauksaimniecības politika, ir vērstas uz zaļāku saimniekošanu. Vai Latvijā pieaugs videi labvēlīga prakse – tas ir atkarīgs no finansējuma virzības un sabiedrības vēlmēm, kā arī iespējām rīkoties ilgtspējīgi".

Savukārt advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" pārstāvis Māris Vainovskis prezentēja kopā ar auditorkompāniju "KPMG Baltics" īstenotā projekta "ES taksonomijas ieviešana un ilgtspējīgu finanšu ceļa kartes izstrāde Igaunijai un Latvijai" rezultātus. Projekta mērķis bija sniegt atbalstu uzņēmējiem un privātpersonām, apzinoties nepieciešamību rīkoties ilgtspējas un bezizmešu ekonomikas virzienā un veicinot privātā sektora piekļuvi ilgtspējīgām finansēm. Veiktā izpēte liecina, ka sabiedrībā veidojas būtisks pieprasījums pēc ilgtspējīgiem pakalpojumiem un precēm un uzņēmēji ir sākuši savā darbībā ieviest ilgtspējas praksi. Vienlaikus aptaujātie respondenti uzskata, ka finanšu sektoram ir jārīkojas, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi, un investori norāda, ka ilgtspēja ir svarīgs faktors, apsverot jaunu ieguldījumu iespējas.

Starptautisko Ilgtspējas standartu padome ir iecerējusi jau šā gada pirmajā pusē publicēt ar ilgtspēju saistītas finanšu informācijas atklāšanas standartus, kas būs nozīmīgs solis ceļā uz vienotiem globālajiem standartiem šajā jomā.

Turpinās arī Eiropas Savienības ilgtspējīgu finanšu regulējuma pakāpeniska ieviešana – lielie uzņēmumi strādā, lai no 2025. gada nodrošinātu sistēmu atbilstību ilgtspējas informācijas atklāšanas prasībām Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) kontekstā, savukārt finanšu sektora dalībniekiem jau no šā gada stājies spēkā pienākums atklāt šādu informāciju atbilstoši Ilgtspējīga finansējuma informācijas atklāšanas regulas (SFDR) prasībām.

Tikai pirms dažām dienām tika panākta arī provizoriska vienošanās starp Eiropas Padomi un Eiropas Parlamentu par Eiropas zaļo obligāciju (EuGB) izveidi. Jaunas prasības tiks ieviestas arī citās jomās, piemēram, attiecībā uz apzīmējumu, kas saistīti ar ilgtspēju, ietveršanu ieguldījumu fondu nosaukumos un ilgtspējas apsvērumu integrēšanu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku atalgojuma noteikšanā.

Pagājušā gada laikā starptautiskās institūcijas sāka vērst pastiprinātu uzmanību uz bioloģiskās daudzveidības apsvērumu pieaugošo nozīmi uzņēmumu darbībā. Tajā pašā laikā ir nācies saskarties ar vairākiem izaicinājumiem saistībā ar Eiropas zaļā kursa īstenošanu ilgtspējīgu finanšu jomā, piemēram, Krievijas karadarbību Ukrainā, Amerikas Savienoto Valstu "zaļo" subsīdiju plāna ietekmi uz tirdzniecības attiecībām ar Eiropas Savienību, pieaugošajām bažām par vides, sociālo un pārvaldības reitingu atbilstību, kā arī ilgtspējīgu ieguldījumu ienesīguma samazināšanos. Tas kalpo kā pārbaudījums iesaistīto pušu iepriekšējo apņemšanos ilgtspējas jomā noturībai.

Latvijas Banka šogad plāno plašu pasākumu klāstu, kas orientēts uz dažādiem finanšu tirgus segmentiem. Lai gan Latvijas Banka uzraudzībā joprojām izmanto proporcionalitātes pieeju, tomēr sagaidām, ka arī tirgus dalībnieki būs prasīgi gan pret sevi, gan pret saviem klientiem un sadarbības partneriem.

Ilgtspējas brokastis ir jauna Latvijas Bankas iniciatīva. Pasākumu cikls, kurā plānotas tikšanās gan ar finanšu tirgus dalībnieku vadības pārstāvjiem, gan ar ekspertiem un jomas profesionāļiem, veidots, lai diskutētu par metodoloģijas, regulējuma un pārvaldības praktiskajiem aspektiem ilgtspējas jomā.

Plānots, ka nākamo ilgtspējas brokastu temats būs ilgtspējas stratēģiju sagatavošanas vadlīnijas, savukārt atlikušo divu šā gada ilgtspējas brokastu temati – informācijas atklāšana un lēmumu pieņemšana, kā arī ilgtspējas risku būtiskuma novērtēšana.

Citi jaunumi

27.02.2024.

Noliktavas telpu nomas piedāvājumu atlases procedūras sludinājums

Latvijas Banka no 2024. gada 1. aprīļa uz 36 mēnešiem vēlas...
26.02.2024.

Latvijā 2023. gadā veikts 786.1 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 mljrd. eiro kopapjomā

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes,...
21.02.2024.

Dekarbonizācijas ietekme uz fiziskā kapitāla aktīvu izmantošanu Latvijā

Diskusijas materiāls 1/2024
13.02.2024.

Izstrādāts jauns Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma darbības redzējums

Pēc gadu ilgām konsultācijām un pārrunām ar iesaistītajām...
08.02.2024.

Latvijas Banka izsniedz SIA "LANDE Platform" kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 7. februārī nolēma izsniegt...
07.02.2024.

Par Latvijas Bankas darbu finanšu pakalpojumu pieejamības jomā

Santa Purgaile intervijā "Rīta Panorāma" stāstīja par kapitāla...
06.02.2024.

Finanšu sektors kļūs godprātīgiem klientiem draudzīgāks

Otrdien, 6. februārī, Finanšu sektora attīstības padome...
02.02.2024.

Latvijā viesojas Vienotā noregulējuma valdes pārstāvji

1. un 2. februārī Latvijā viesojās Eiropas Vienotā noregulējuma...
01.02.2024.

Notiks "Finanšu pratības nedēļa 2024"; aicinām partnerus laikus pieteikt pasākumus

No 18. līdz 24. martam Latvijā notiks tradicionālā "Finanšu...
31.01.2024.

Cik maksā vāja digitālā finanšu pratība?

Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu...
30.01.2024.

10 gadi kopš Latvijas iestāšanās eirozonā

Par eiro desmitgadi – ko vienotā Eiropas valūta devusi Latvijas...
29.01.2024.

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka...