Pētniecība

ECB Padomes monetārās politikas lēmumus tehniskā līmenī atbalsta kopējs darbs komitejās. 

Pēdējos gados īstenoti virkne svarīgu Eirosistēmas un ECB kopprojektu, kuri ir bijuši par pamatu ECB Padomes lēmumiem.

Svarīgākie no tiem, kur arī ieguldījumu deva Latvijas Bankas pētnieki:

• zemas inflācijas cēloņu izpētes grupā;
• strukturālās politikas darba grupā;
• dabiskās procentu likmes aprēķina darba grupā u.c.

Parasti šī dalība vēlāk tiek apkopota ECB publikācijās. Tā 2018. gadā vien, atspoguļojot iepriekšējās aktivitātes, Latvijas Bankas pētnieki kā līdzautori parādās 7 ECB Working Papers un Occasional Papers publikācijās. 

Latvijas Bankai ir Latvijā modernākais ekonomikas modelēšanas instrumentu klāsts:

• empīriskie (data-driven) modeļi: īstermiņa prognozēšanas modeļi (faktoru modeļi, BVAR modeļi), lielāki strukturāli modeļi (BVAR, SVAR), uz input-output tabulām balstīts makroekonomikas modelis CGE;
• ekonomikas teorijā bāzēti modeļi: DSGE Latvijas modelis, eiro zonas DSGE modelis.

Modeļi bieži tiek izmantoti arī publiskās diskusijās un diskusijās ar citām valsts iestādēm. 

Pētījumu rezultāti nav iekšējai lietošanai, bet tiek publicēti, lai veicinātu diskusiju - zinātniskā valodā pētījumu sērijā, konspektīvāk – ekonomiskās analīzes portālā makroekonomika.lv "Makroekonomisko Norišu pārsktā"..

Lai eiro zonas un Latvijas ekonomikas analīzi varētu veikt kvalitatīvi, ir jātur augsta pētniecības kvalitātes latiņa. Lai to izdarītu:

• Latvijas Banka meklē spējīgus pētniekus kā Latvijā, tā ārzemēs, kuri varētu dot augsta līmeņa ieguldījumu iepriekš minēto jautājumu pētniecībā. Pašlaik Latvijas Bankā ar dažādu jomu pētniecību nodarbojas 8 ekonomikas un matemātikas zinātņu doktori;
• Lai gan Latvijas  Banka nav zinātniska institūcija, pētniecības kvalitātes nodrošināšanai pētniekiem tiek prasīta publicēšanās starptautiskos ārēji recenzētos akadēmiskos žurnālos. Kopš iestājas eiro zonā 2014. gadā šādu publikāciju skaits ir bijis 23.