2023. gada pētījumi

Konstantīns Beņkovskis, Oļegs Matvejevs

Pilns pētījuma teksts pieejams tikai angļu valodā

Šajā pētījumā aprakstīta Latvijas vispārējā līdzsvara aprēķina modeļa (Computable General Equilibrium, CGE) jaunākā versija, kas sniedz iespējas modelēt dažādus patēriņa, ražošanas, eksporta, importa, nodokļu ieņēmumu u.c. pārmaiņu scenārijus Latvijas tautsaimniecībā nozaru un produktu griezumā.

Jaunajai modeļa versijai ir virkne priekšrocību salīdzinot ar iepriekšējo (kas ir detalizēti aprakstīta šeit):

• Pirmkārt, tā ir balstīta uz jaunākajām piedāvājuma-izlietojuma tabulām, kā arī ietver plašāku nozaru un produktu klāstu.
• Otrkārt, ir būtiski uzlabota darba tirgus modelēšanas pieeja, ņemot vērā pārmaiņas Latvijas demogrāfiskajos procesos. Tāpat ir ieviesti reālistiskāki ierobežojumi darbinieku pārejai starp dažādām nozarēm, kā arī darba ņēmēji ir sadalīti trīs prasmju līmeņa kategorijās.
• Treškārt, modeļa jaunajā versijā ir uzlabota patēriņa modelēšanas pieeja. Tā balstās uz Klein-Rubin patēriņa funkciju, kas ietver atšķirīgas ienākuma elastības produktu starpā. Tādējādi iespējams modelēt patēriņa groza pārmaiņas, mainoties Latvijas iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem. Turklāt patēriņš tiek modelēts katrai ienākumu kvintilei atsevišķi, kas palīdz analizēt ienākumu nevienlīdzības pārmaiņas un to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Papildus CGE modeļa pilnveidojumiem šajā pētījumā tiek īsi aprakstīta saikne starp CGE un EUROMOD modeļiem (detalizētāk CGE un EUROMOD apvienošanu šeit).

Pētījuma noslēdzošajā daļā tiek sniegts ilustratīvs piemērs scenāriju analīzes iespējām, ko paver jaunizveidotā modeļu sistēma. Proti, pētījumā tiek detalizēti analizēta iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresīvās likmes ieviešana 2018. gadā, kad vienotas 23% likmes vietā tika ieviestas 3 dažādas likmes un mainīta neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība.

CGE-EUROMOD modeļu sistēma ir viens no apjomīgākajiem Latvijas Bankas izstrādātajiem makroekonomiskajiem modeļiem, kas tiek plaši izmantots Latvijas tautsaimniecības norišu analīzē.

JEL kodi: D58, C68, H2, H6, D9

Konstantīns Beņkovskis, Ludmila Fadejeva, Anna Pluta, Anna Zasova

Pilns pētījuma teksts pieejams tikai angļu valodā

Pētījuma kopsavilkums

Latvijas vispārējā līdzsvara aprēķina (CGE) modelis ir vērtīgs instruments ekonomikas politikas pārmaiņu vai citu tautsaimniecību skarošu šoku analīzei nozaru dalījumā. Vienlaikus tas nesniedz ieskatu, kā pārmaiņas ietekmē atsevišķas sabiedrības grupas un individuālas mājsaimniecības. Tam piemērots ir cits modelis – Latvijas nodokļu un pabalstu mikrosimulācijas modelis (EUROMOD), kas ietver dažādus nodokļus un pabalstus un ļauj aprēķināt politikas intervenču tiešo (pirmās kārtas) ietekmi individuālā līmenī. Tomēr tas ir statisks modelis, kas nesniedz ieskatu par politikas pārmaiņu netiešo (otrās un tālāku kārtu) ietekmi uz tautsaimniecību.

Šo divu modeļu sasaiste apvienotajā CGE-EUROMOD modelī ļauj izmantot abu modeļu priekšrocības un paver jaunas analīzes iespējas, piemēram:

• detalizēti izpētīt ienākumu sadalījuma efektus no šokiem, kas skar atsevišķas nozares vai tautsaimniecību kopumā;
• analizēt nodokļu un pabalstu pārmaiņas dinamiskā vidē, tādējādi sniedzot ieskatu ne tikai par pārmaiņu tiešo, bet arī netiešo ietekmi;
• analizēt ēnu ekonomikas dinamiku, modelējot izvairīšanos no darbaspēka nodokļu nomaksas.

CGE un EUROMOD modeļi ir sasaistīti ar iteratīvu pieeju. Informācija no EUROMOD uz CGE tiek nodota, izmantojot procentuālās pārmaiņas trijos rādītājos: mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos dalījumā pa ienākumu kvintilēm, darbaspēka nodokļu ieņēmumos un budžeta izdevumos pabalstiem. Saite no CGE uz EUROMOD tiek īstenota pa diviem kanāliem. Pirmais kanāls pārnes procentuālās pārmaiņas darba tirgus līdzdalības rādītājā un nodarbinātībā dalījumā pa nozarēm un nodarbināto prasmju kategorijām. Otrais kanāls darbojas caur procentuālām pārmaiņām bruto algās dalījumā pa nozarēm un nodarbināto prasmēm, kā arī cenu pārmaiņām un "ēnu algu" īpatsvara pārmaiņām.

Apvienotā modeļa iespējas analizēt efektus makrolīmenī un mikrolīmenī tiek demonstrētas ar triju scenāriju starpniecību. Pirmais atspoguļo satricinājumu finanšu pakalpojumu nozarē, kas kalibrēts atbilstoši lielas Latvijas bankas (ABLV) slēgšanai 2018. gada februārī. Otrais atspoguļo būtiskas pārmaiņas ģimenes valsts pabalstā, kas stājās spēkā 2022. gada janvārī. Trešais novērtē minimālās algas paaugstināšanas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

JEL kodi: C68, D58, D90, J46