Kredītu reģistra statistikas datu kopsavilkums (aktualizēts 31.08.2018.)
Kredītu reģistra statistika (PDF formātā)
Kredītu reģistra statistika 2018. gada 1. ceturksnī
Dalībnieki
2018. gada 30. jūnijā Kredītu reģistrā bija 101 dalībnieks, t.sk. 16 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu kredītiestāžu filiāles, kas reģistrētas Latvijas Republikā, un akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (tālāk tekstā – kredītiestādes), 33 komercsabiedrības, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus un kurām ir ciešas attiecības ar kredītiestādēm (tālāk tekstā – saistītās komercsabiedrības), 5 apdrošināšanas sabiedrības, 33 krājaizdevu sabiedrības un astoņi reģistra dalībnieki ar ierobežotu statusu. Statistiskajā pārskatā reģistra dalībnieku un dalībnieku ar ierobežotu statusu (tālāk tekstā – dalībnieki) reģistrā iekļautās ziņas atspoguļotas vienkopus.
Personu skaits
2018. gada 2. ceturkšņa beigās personu kopskaits nebija būtiski mainījies, taču ņemot vērā, ka no 2018. gada 1. aprīļa reģistrā tiek iekļautas arī ziņas par LR kredītiestāžu ārvalstu filiāļu kreditēšanas pakalpojumiem, tad bija vērojamas izmaiņas fizisko personu nerezidentu skaitā, kas palielinājās par 26.1%. Reģistrā 218. gada 30. jūnijā bija ziņas par 714.4 tūkst. personām ar spēkā esošām saistībām, t.sk. 674.2 tūkst. fiziskajām personām rezidentiem, 30.9 tūkst. juridiskajām personām rezidentiem, 6.9 tūkst. fiziskajām personām nerezidentiem un 2.3 tūkst. juridiskajām personām nerezidentiem.
Saistību skaits
No reģistra izveides līdz 2018. gada 30. jūnijam kopumā iekļautas ziņas par 4.72 milj. saistību (kopā spēkā esošās un izbeigtās saistības).
Kredītiestādes bija iekļāvušas ziņas par 2.75 milj. saistībām (58.4%), saistītās komercsabiedrības – par 1.89 milj. saistībām (40.0%), krājaizdevu sabiedrības un apdrošinātāji kopā – par 0.07 milj. saistībām (1.6%).
2018. gada 2. ceturkšņa beigās 1.15 milj. (24.4%) bija spēkā esošas saistības un 3.57 milj. (75.6%) bija izbeigušās saistības. Saistību skaita pārmaiņas saistību statusa veidu dalījumā bija nelielas (sk. 1. tabulu).
No 1.15 milj. spēkā esošo saistību 0.99 milj. saistību bija uzskaitītas dalībnieku bilancē, savukārt 0.16 milj. saistību bija uzskaitītas ārpus bilances. Ārpus bilances tiek uzskaitīti apstiprinātie, bet vēl neizsniegtie kredīti, līdzekļi pārvaldīšanā, kā arī ilgstoši kavētie kredīti.
2018. gada 2. ceturksnī dalībnieki reģistrā iekļāva ziņas par 66 741 jaunām saistībām ar dažādiem to rašanās veidiem (sk. 2. tabulu).
Analizējot nerezidentiem izsniegto saistību skaitu valstu dalījumā, lielākais bija Igaunijas, Krievijas un Apvienotās Karalistes rezidentu saistību skaits (attiecīgi 25.1%, 17.4% un 5.2%; sk. 1. att.).
Saistību veidi
No reģistrā iekļautajām spēkā esošajām saistībām vislielākais saistību skaita īpatsvars bija patēriņa kredītiem (38.1%) un norēķinu karšu kredītiem (27.8%) (sk. 3. tabulu), bet, raugoties no šo saistību atlikuma apjoma, patēriņa kredīti un norēķinu karšu kredīti veidojaattiecīgi 3.9% un 1.0% no kopējā saistību faktiskā atlikuma kopsummas 2018. gada 2. ceturkšņa beigās (sk. 5. tabulu).
No 2018. gada 1. aprīļa mainījās prasības ziņu sniegšanā, un citastarp tika mainīti arī saistību veidi. Prasību izmaiņas radīja dalībniekiem pienākumu pārskatīt līdz šim norādītos saistību veidus, kā rezultātā viens no dalībniekiem kļūdaini pārkvalificēja mājokļa kredītus par kredītiem nekustamā īpašuma iegādei, un attiecīgi 2. ceturkšņa laikā laboja iepriekš pieļauto kļūdu, kas atspoguļojas šo saistību veidu pārmaiņās (sk. 3. tabulu).
Saistību atlikums
Pēc katra kalendārā ceturkšņa beigām dalībnieki reģistrā iekļauj ziņas par spēkā esošo saistību atlikumu kalendārā ceturkšņa beigās. 2018. gada 2. ceturkšņa beigās reģistrā bija iekļautas ziņas par 1.15 milj. spēkā esošo saistību, kuru kopējais atlikums bija 18.5 mljrd. eiro, t.sk. 0.99 milj. spēkā esošo un dalībnieku bilancē uzskaitīto saistību kopējais atlikums bija 16.6 mljrd. eiro (sk. 2. att.).
Salīdzinājumā ar 2018. gada 1. ceturkšņa beigām 2018. gada 2. ceturkšņa beigās dalībnieku spēkā esošo saistību atlikuma apjoms samazinājās par 140.5 milj. eiro jeb 0.8% (sk. 4. tabulu).
Vislielākās saistību atlikuma pārmaiņas 2018. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija atjaunojamajiem kredītiem un kredītlīnijām (sk. 5. tabulu). Savukārt attiecībā uz kredītu mājokļa iegādei un kredītu nekustamā īpašuma iegādei pārmaiņām, iepriekšējā ceturksnī kļūdaini mainītais saistību veids ir koriģēts un attiecīgās pārmaiņas ir neprecizitātes novēršanas sekas.
No kopējā saistību atlikuma (18.5 mljrd. eiro) 9.2 mljrd. eiro (49.6%) ir juridisko personu rezidentu saistības, 7.0 mljrd. eiro (37.9%) – fizisko personu rezidentu saistības, 1.8 mljrd. eiro (9.8%) – juridisko personu nerezidentu saistības un 0.5 mljrd. eiro (2.7%) – fizisko personu nerezidentu saistības.
2018. gada 2. ceturksnī reģistrā iekļautas ziņas par 63 272 saistībām 0.78 mljrd. eiro apjomā, kuras radušās noslēdzot jaunu aizdevuma līgumu. 80.2% no jauno aizdevumu apjoma (0.57 mljrd. eiro) izsniegušas kredītiestādes, 19.4% (0.2 mljrd. eiro) – saistītās komercsabiedrības un 0.3% (0.003 mljrd. eiro) – krājaizdevu sabiedrības. Saistību apjoma ziņā 70.8% no jaunajām saistībām bija juridisko personu saistības.
Vērtējot reģistrā iekļautās ziņas par fiziskajām personām kā klientiem izsniegtajiem kredītiem, redzams, ka kopumā bija izsniegtas saistības ar atlikumu 7.1 mljrd. eiro, no kura vislielākais īpatsvars ir mājokļa kredītiem – 69.7% (5.2 mljrd. eiro; sk. 6. tabulu).
Saistību atlikuma valūta
Saistību atlikuma valūtās nekādas būtiskas pārmaiņas 2018. gada 2. ceturkšņa beigās nav novērotas – 94.6% (17.5 mljrd. eiro) no kopējā spēkā esošo saistību atlikuma bija eiro, 4.3% (0.8 mljrd. eiro) – ASV dolāros un 0.5% (0.1 mljrd. eiro) – Krievijas rubļos. Saistību atlikums pārējās valūtās bija 0.6% (0.1 mljrd. eiro).
Saistību pārkāpumi
Reģistrā tiek uzkrātas ziņas par kalendārā ceturkšņa beigās konstatētajiem saistību izpildes pārkāpumiem – pamatsummas, procentu un no 2018. gada 1. aprīļa arī citu saistīto maksājumu summas kavējumiem.
Dalībnieku veidu griezumā, vērtējot pēc kavēto saistību faktiskā atlikuma 2018. gada 2. ceturkšņa beigās, kredītiestādēm bez kavējumiem bija 87.9% no izsniegtajām saistībām (sk. 7. tabulu).
Saistīto komercsabiedrību ziņās ar kavējumiem virs 180 dienām ir 29.1% saistības, no kurām 88.3% veido saistības pret parādu piedziņas pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodarbojas ar slikto kredītportfeļu uzpirkšanu no citiem kreditoriem.
Dalībnieki reģistrā papildus iekļauj ziņas par personas saistību pārkāpumiem, ja persona kavē līgumā noteikto maksājumu ilgāk nekā 60 kalendāro dienu un kavēto maksājumu summa sasniedz 150 eiro vai šīs naudas summas ekvivalentu ārvalstu valūtā. Ziņas par aktuālu saistību pārkāpumu reģistrā tiek norādītas līdz brīdim, kad persona pilnībā samaksā visus kavētos maksājumus un ir atgriezusies pie līgumā noteiktās saistību izpildes kārtības vai saistības izbeidzas.
No reģistrā iekļauto 714.4 tūkst. personu skaita ar spēkā esošām saistībām aktuāli saistību pārkāpumi atbilstoši minētajiem kritērijiem reģistrēti 147.5 tūkst. personām (20.9% no kopējā personu skaita), t.sk. 140.9 tūkst. fiziskajām personām rezidentiem, 0.7 tūkst. fiziskajām personām nerezidentiem, 5.6 tūkst. juridiskajām personām rezidentiem un 0.4 tūkst. juridiskajām personām nerezidentiem.
Pieprasījumi
2018. gada 2. ceturksnī dalībnieki veikuši 2.68 milj. reģistrā iekļauto ziņu pieprasījumu (sk. 3. att.), t.sk. 94.3% pieprasījumu veikušas kredītiestādes, 5.6% – saistītās komercsabiedrības un 0.1% – krājaizdevu sabiedrības. Pieprasījumu skaita samazinājums skaidrojams ar dalībnieku koncentrēšanos uz jauno prasību ieviešanu ziņu iekļaušanā un pieprasīšanā, kas norāda uz resursu novirzīšanu to ieviešanā.
Latvijas Bankā reģistrā iekļautās ziņas izsniegtas 1 093 personām, t.sk. Liepājas filiālē – 66 personām (sk. 4. att.). No šiem pieprasījumiem 2 gadījumos reģistrā iekļautās ziņas tika izsniegtas tiesībsargājošajām iestādēm.
Savukārt reģistra fizisko personu elektroniskās apkalpošanas interneta vietnē https://manidati.kreg.lv veikti 193 reģistrā iekļauto ziņu pieprasījumi, t.sk. 11 gadījumos persona pieprasījusi sagatavotās ziņas parakstīt ar drošu elektronisko parakstu.
Personu iesniegumi
2018. gada 2. ceturksnī Latvijas Banka saņēmusi septiņus personu iesniegumus par Kredītu reģistrā iekļauto ziņu neatbilstību faktiskajam stāvoklim. Piecos gadījumos Kredītu reģistrā iekļautā informācija ir bijusi atbilstoša faktiskajai situācijai, vienā gadījumā Kredītu reģistra dalībnieks aktualizēja iekļautās ziņas, savukārt vienā gadījumā iekļautās ziņas tika anulētas.
Vienā gadījumā persona lūgusi pārbaudīt viena reģistra dalībnieka veikto ziņu pieprasīšanas pamatojumu, un Latvijas Banka pēc pārbaudes konstatēja, ka reģistrā iekļauto ziņu pieprasījums veikts pamatoti.
Kredītu reģistra statistikas datu kopsavilkums (aktualizēts 31.08.2018.)
