en

Latvijas Bankas funkcijās ietilpst arī finanšu sistēmas stabilitātes veicināšana makrolīmenī.

Finanšu stabilitāte tautsaimniecībā valda, kad tās finanšu sistēma - finanšu starpnieki un tirgi, tirgu infrastruktūras - spēj izturēt satricinājumus un tie nerada nozīmīgus traucējumus finanšu starpniecībā un kopējo finanšu pakalpojumu piedāvājumā.

Tās veicināšanai Latvijas Banka analizē un novērtē sistēmiskos riskus Latvijas finanšu sistēmai un sadarbojas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un Finanšu ministriju, kurām to kompetences jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas finanšu stabilitāti. Ar šīm institūcijām Latvijas Banka apmainās ar nepieciešamo informāciju, konsultē  par sistēmisko risku novērtējumu un par pasākumiem, kas veicami sistēmiska līmeņa risku ierobežošanai un finanšu sistēmas noturības stiprināšanai, vienlaikus izprotot un ņemot vērā to, ka FKTK, Finanšu ministrija un Latvijas Banka ir neatkarīgas lēmumu pieņemšanā savas atbildības jomās.

FKTK veic konkrētu finanšu institūciju mikrouzraudzību valstī, un tai ir pilnvaras arī pār virkni ES likumdošanā paredzēto makrouzraudzības prasību noteikšanu. Savukārt Latvijas Banka kā makrouzraudzības iestāde sniedz analītisko ieguldījumu un ieteikumus makrouzraudzības prasību novērtēšanā, izstrādē un ieviešanā. Makrouzraudzības prasības ir vērstas uz finanšu sistēmas kopējās noturības veicināšanu, nevis uz individuālo finanšu institūciju  uzraudzību (makrouzraudzības prasības ietver, piemēram, pretcikliskā kapitāla rezervi, citu sistēmiski svarīgo iestāžu kapitāla rezervi, sistēmiskā riska rezervi, papildu likviditātes prasības u.c.).

Latvija ir Banku Savienības dalībvalsts. Tā ir ES līmeņa banku uzraudzības un noregulējuma sistēma, kurā arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir loma Latvijas finanšu stabilitātes veicināšanā. ECB sadarbībā ar FKTK Latvijā uzrauga t.s. nozīmīgās finanšu iestādes un nosaka tām mikrouzraudzības prasības. Papildus tam, finanšu stabilitātes veicināšanas nolūkā, ECB  var noteikt arī stingrākas, nekā nacionālo iestāžu noteiktās makrouzraudzības prasības.

Būdama Eirosistēmas dalībniece, Latvijas Banka piedalās eiro zonas finanšu sistēmas stabilitātes analīzē un novērtējumā, viedokļu un politisko nostādņu izstrādē attiecībā uz eiro zonas finanšu sektora stabilitāti.

ES līmeņa makrouzraudzības iestāde ir Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK). ESRK identificē potenciālos sistēmiskos riskus finanšu sistēmas stabilitātei ES vai tās atsevišķās dalībvalstīs, un sniedz ieteikumus un/vai brīdinājumus par pasākumiem šo risku mazināšanai un finanšu stabilitātes veicināšanai. Latvijas Banka ir ESRK dalībniece, un piedalās ESRK veiktajā risku novērtējumā un politikas nostādņu izstrādē.

Daudzpusīga sadarbība finanšu stabilitātes jomā notiek arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģiona līmenī starp centrālajām bankām, uzraudzības un noregulējuma iestādēm, kā arī finanšu ministrijām Ziemeļvalstu-Baltijas Sadarbības grupā. Tā balstās uz savstarpēji noslēgto saprašanās memorandu.

Ziemeļvalstu-Baltijas Makrouzraudzības foruma ietvaros reģiona centrālās bankas un uzraudzības iestādes sadarbojas makrouzraudzības politikas jautājumos – diskutē par finanšu stabilitātes sistēmisko risku novērtējumu un pasākumiem to novēršanai.

Ik gadu Latvijas Banka publicē Finanšu stabilitātes pārskatu, kurā ietverta analīze par Latvijas finanšu sistēmas attīstību un sistēmiskajiem riskiem, kas varētu apdraudēt Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti.