en
Aktualizēts: 08.05.2020

Viena no Latvijas Bankas funkcijām ir Latvijas finanšu sistēmas stabilitātes veicināšana makrolīmenī.

Kas ir finanšu stabilitāte?

Finanšu stabilitāte nozīmē, ka finanšu sistēma spēj veikt finanšu starpniecības pamatfunkcijas. Un spēj to darīt bez nozīmīgiem traucējumiem kā mierīgos laikos, tā satricinājumu periodos – neradot negatīvu ietekmi uz tautsaimniecības izaugsmi. Finanšu starpniecības pamatfunkcijas ir uzkrājumu pārvēršana finansējumā, maksājumu veikšana un risku pārvaldīšana, kas svarīgi, lai tautsaimniecība varētu attīstīties un augt.

Finanšu stabilitāte ir būtisks priekšnoteikums tautsaimniecības izaugsmei. Tad cilvēki un uzņēmumi var droši veikt maksājumus, aizņemties, uzkrāt, investēt un apdrošināties pret iespējamiem riskiem. Finanšu nestabilitāte un krīzes, savukārt, negatīvi ietekmē ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību un investīcijas.

Finanšu sistēma kā tautsaimniecības daļa

Finanšu sistēma ir daļa no tautsaimniecības un to veido finanšu tirgi un starpnieki, kā arī tirgu infrastruktūra, kas kopā nodrošina naudas un finanšu aktīvu apriti. Par finanšu starpnieku saucam pakalpojumu sniedzēju - vidutāju starp līdzekļu krājējiem un aizņēmējiem.

  • Finanšu starpnieki ir bankas, apdrošinātāji un pārapdrošinātāji, līzinga sabiedrības, krājaizdevu sabiedrības, privātie pensiju fondi, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un citi finanšu aģenti.
  • Finanšu tirgus infrastruktūru veido maksājumu sistēmas un vērtspapīru norēķinu sistēmas.

Kas un kā Latvijā gādā par finanšu stabilitāti?

Latvijā par finanšu stabilitātes veicināšanu gādā vairākas iestādes, un katra dod savu artavu mērķa sasniegšanā.

Finanšu stabilitātes jomā Latvijas Banka:

  • veic makrouzraudzības funkcijas:
  • monitorē Latvijas finanšu sistēmas attīstību kopumā, identificē un novērtē iespējamos sistēmiska līmeņa riskus finanšu stabilitātei un analizē finanšu iestāžu spēju šos riskus izturēt;
  • novērtē, rekomendē un palīdz ieviest nepieciešamos makrouzraudzības pasākumus finanšu stabilitātes veicināšanai;
  • drošu un efektīvu maksājumu sistēmu darbību;
  • iesaistās krīzes vadībā, tajā skaitā nodrošinot bankām pēdējās instances aizdevumus, kad nepieciešams.

Ik gadu Latvijas Banka publicē Finanšu stabilitātes pārskatu, kurā ietverta analīze par Latvijas finanšu sistēmas attīstību un sistēmiskajiem riskiem, kas varētu apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK):

regulē un pārrauga individuālu finanšu iestāžu darbību – bankas, krājaizdevu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas starpniekus, finanšu instrumentu tirgus dalībniekus, privātos pensiju fondus, maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes);

  • saskaņā ar Kredītiestāžu likumu FKTK ir iestāde, kas ir atbildīga par makrouzraudzības instrumentu piemērošanu;
  • nodrošina Noguldījumu garantiju fonda un Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un atlīdzību izmaksu no šiem fondiem;
  • veic banku (izņemot to, kuras noregulējamas vienotā noregulējuma ietvaros) noregulējumu un darbības atjaunošanas pasākumus, kad nepieciešams saskaņā ar likumā noteikto kārtību.

Finanšu ministrija, būdama vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē:

  • īsteno finanšu nozares politiku, nodrošina normatīvo aktu finanšu un kapitāla tirgus jomā izstrādes un virzības vadību;
  • nodrošina krīzes risinājumus, ja nepieviešams iesaistīt valsts budžetu;

Latvijas Banka, Finanšu ministrija un FKTK ir noslēgušas vienošanos par sadarbību finanšu stabilitātes veicināšanā. Šim nolūkam 2013. gadā izveidots konsultatīvs sadarbības forums – Makrouzraudzības padome. Makrouzraudzības padomes dalībnieki ir Latvijas Bankas prezidents, FKTK priekšsēdētājs un LR finanšu ministrs.

Latvijas Banka, Finanšu ministrija un FKTK, būdamas neatkarīgas lēmumu pieņemšanā savas atbildības jomās, sadarbojas, apmainoties ar nepieciešamo informāciju, konsultējoties par sistēmisko risku novērtējumu un par pasākumiem, kas veicami sistēmiska līmeņa risku ierobežošanai un finanšu sistēmas noturības stiprināšanai

 Finasu ietvars 2019

Kas ir makrouzraudzība?

Makrouzraudzības politikas galvenais mērķis ir veicināt finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, tai skaitā mazināt sistēmisku risku veidošanos un stiprināt finanšu sistēmas noturību. Tad finanšu sektora ieguldījums tautsaimniecības izaugsmē var būt ilgtspējīgs. Makrouzraudzības lokā ir gan banku, gan nebanku finanšu sektors.

Sistēmisks risks ir tāds apdraudējums, kas var negatīvi ietekmēt finanšu sistēmas darbību kopumā un līdz ar to – arī reālo tautsaimniecību– pakalpojumu sniegšanu un preču ražošanu. Tā, piemēram, kādam nespējot nokārtot savas saistības, arī citi finanšu sistēmas dalībnieki var nespēt nokārtot saistības noteiktajā termiņā: šai ietekmei plešoties tālāk, apdraudēta būtu finanšu sistēmas stabilitāte vai uzticamība, tautsaimniecības izaugsme un līdz ar to – sabiedrības labklājība.

Makrouzraudzības pasākumi (instrumenti) būtībā galvenokārt ir preventīvi. Tie ir vērsti uz kopējās finanšu sistēmas vai tās būtisku segmentu stabilitātes nodrošināšanu, nevis individuālu iestāžu noturību, kas savukārt ir mikrouzraudzības politikas fokusā. Makrouzraudzības prasības papildina mikrouzraudzības prasības.

Makrouzraudzības pasākumus veic, ja finanšu sistēmā pieaug riski, kas ar laiku var atstāt sistēmisku ietekmi. Piemēram, aizņēmēji (mājsaimniecības vai uzņēmumi) sāk uzņemties nesamērīgi lielas kredītu saistības, kreditēšana kļūst pārāk strauja, kādās aktīvu grupās veidojas cenu burbuļi, bankas uzņemas pārmērīgus riskus, to ieguldījumi pārlieku koncentrējas kādā noteiktā segmentā, bankām veidojas sistēmiska mēroga finansējuma vai likviditātes riski vai tām ir nepietiekami lielas kapitāla rezerves iepretim riskiem, ko tās uzņemas, vai arī šo banku sistēmiskajai nozīmei finanšu sektorā u.c.

Īstenojot makrouzraudzības politiku, tiek ņemta vērā mijiedarbība starp  finanšu sistēmu un reālo tautsaimniecību, pārrobežu ietekme, īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumi un izmaksas. Bieži makrouzraudzības pasākumu ilgtermiņa ieguvumi ir lielāki par īstermiņa zaudējumiem – īstermiņā tiem nereti var būt negatīva ietekme, piemēram, uz kreditēšanu, taču vienlaikus tie arī līdzsvaro valsts ilgtermiņa makrofinansiālo attīstību, mazinot krīzes varbūtību vai palielinot finanšu sistēmas noturību krīžu laikā.

 

Makrouzraudzības instrumenti

Ņemot vērā globālās finanšu krīzes mācību, ES banku uzraudzības regulējumā ieviesta virkne makrouzraudzības instrumentu, ko nacionālās iestādes var piemērot, lai novērstu sistēmiskus riskus. Piemēram:

  • papildu kapitāla rezervju prasības – kā drošības spilvens tās palielina banku noturību pret neparedzētiem šokiem un palīdz tām turpināt piedāvāt finanšu pakalpojumus arī nelabvēlīgos apstākļos:
    • pretcikliskās kapitāla rezerves –to uzdevums ir veicināt banku noturību un mazināt prociklisku kreditēšanas attīstību (palīdzēt mazināt kreditēšanas kritumu tautsaimniecības lejupejā un mazināt pārmērīgu kreditēšanu cikla augšupejā);
    • papildus kapitāla rezervju prasības globāli sistēmiski nozīmīgajām iestādēm un citām (iekšzemē) sistēmiski nozīmīgajām iestādēm – to mērķis ir uzlabot šo iestāžu noturību, lai stresa gadījumā to nelabvēlīgā ietekme uz tautsaimniecību būtu pēc iespējas mazāka, ņemot vērā to sistēmisko nozīmi.
    • sistēmiskā riska rezerves prasības ir iespējams noteikt, lai mazinātu kādu noteiktu sistēmisku risku (piemēram, banku pārlieku lielus ieguldījumus kādā sektorā, pārāk ciešu savstarpējo atkarību vai citus riskus).
  • nacionālās elastības mēri, kas ļauj uz noteiktu laiku noteikt stingrākas prasības banku pašu kapitāla līmenim, lielo riska ieguldījumu limitiem, publiskās ziņošanas prasībām, kapitāla konservācijas prasībām, likviditātes prasībām, riska svaru prasības ieguldījumiem nekustamā īpašuma sektorā.

Nacionālās dalībvalstis var noteikt arī citas makrouzraudzības prasības, kas nav ietvertas ES likumdošanā, piemēram:

  • uz aizņēmējiem vērstās prasības, kas ietekmē kreditēšanas standartus un palielina aizņēmēja un aizdevēja noturību pret ekonomiskajiem satricinājumiem, sekmē atbildīgu aizņemšanos un kreditēšanu:
    • aizdevuma un tā nodrošinājuma attiecība (loan-to-value, LTV);
    • aizdevuma un aizņēmēja ienākumu attiecība (loan-to-income, LTI);
    • aizņēmēja parāda un gada ienākumu attiecības griesti (debt-to-income, DTI);
    • aizņēmēja parāda apkalpošanas izdevumu un tā ienākumu attiecība (debt service-to-income, DSTI);
    • aizņēmēju maksātspējas jutīguma testi, ar kuriem testē aizņēmēja spēju atmaksāt parādu, pieaugot procentu likmei un/vai samazinoties ienākumiem;
    • aizdevuma termiņa griesti;
    • aizdevuma amortizācijas prasības.
  • citas prasības, piemēram, papildu likviditātes prasības.

Līdz šim izstrādātie makrouzraudzības pasākumi ir vairāk koncentrējušies uz banku sektoru, tomēr pamazām Eiropā tiek izstrādāti arī nebanku finanšu sektoram piemērojamie makrouzraudzības instrumenti.

 

Latvijā ieviestie makrouzraudzības pasākumi

Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu Latvijā par makrouzraudzības instrumentu piemērošanu ir atbildīga FKTK. Latvijas Banka novērtē, rekomendē un palīdz ieviest nepieciešamos makrouzraudzības pasākumus finanšu stabilitātes veicināšanai. Nepieciešamie makrouzraudzības pasākumi Latvijā tiek apspriesti ar starpinstitūciju konsultatīvajā forumā – Makrouzraudzības padomē.

Aktuālo makrouzraudzības pasākumu uzskaitījums un pamatojums ir pieejams FKTK mājas lapā.

Patlaban Latvijā ir pieņemti šādi makrouzraudzības pasākumi:

Instruments

Mērķis

Līmenis

Spēkā stāšanās

Normatīvais akts

Pretcikliskā kapitāla rezerve

Novērst prociklisku kreditēšanas attīstību, palielināt bankām kapitāla rezervi tautsaimniecības lejupslīdē

0%

Tiek pārskatīta reizi ceturksnī kopš 21.01.2015

Kredītiestāžu likums

FKTK padomes lēmums

https://www.fktk.lv/mediju-telpa/nozares-temati/makroprudenciala-uzraudziba/pretcikliska-kapitala-rezerve/fktk-lemumu-arhivs/

Citu sistēmiski nozīmīgo iestāžu kapitāla rezerve

Nodrošināt citu sistēmiski nozīmīgo iestāžu spēju absorbēt potenciālos zaudējumus, tādējādi mazinot iespējamos finanšu sistēmas sistēmiskos riskus un izmaksas tautsaimniecībai

”Swedbank” AS  – 2%

AS ”SEB banka” – 1.75%

Akciju sabiedrība “Citadele banka” – 1.50%

Akciju sabiedrība ”Rietumu Banka” – 1.25%.

27.11.2019

Tiek pārskatīta reizi gadā

Kredītiestāžu likums

FKTK padomes 27.11.2019. lēmums

https://www.fktk.lv/mediju-telpa/nozares-temati/makroprudenciala-uzraudziba/sistemiski-nozimigas-iestades/

Aizdevuma un tā nodrošinājuma attiecība (loan-to-value, LTV)

90% visiem patērētāju kreditētājiem, kas izsniedz patērētāju kredītus, kas pārsniedz 100 minimālās algas un kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku.

95% aizdevumiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku un valsts galvojumu atbilstoši likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"

10.07.2007 (pieņemts 17.05.2007)

https://likumi.lv/doc.php?id=23309

Parāda apkalpošanas izdevumu attiecība pret aizņēmēja vidējiem neto mēneša ienākumiem (debt service-to-income, DSTI)

Stiprināt kredītņēmēju un kreditētāju noturību finanšu cikla lejupslīdes fāzēs, sekmēt efektīvu kredītriska pārvaldību un pārdomātu kredītņēmēju kredītspējas izvērtēšanu

40%

01.06.2020 (pieņemts 27.11.2019)

https://likumi.lv/ta/id/308173-kreditriska-parvaldisanas-normativie-noteikumi

Kopējā parāda attiecība pret aizņēmēja neto gada ienākumiem (debt-to-income, DTI)*

6 reizes

Aizdevuma termiņa griesti fiziskām personām*

30 gadi hipotekārajam aizdevumam

7 gadi patēriņa aizdevumam (t.sk. finanšu līzinga darījumiem)

Aizdevuma un nodrošinājuma attiecība (loan-to-value, LTV)

70% aizdevumiem, kuri izsniegti mājokļa iegādei ar mērķi gūt ienākumus, kas izriet no kredītņēmēja darbības ar nekustamo īpašumu.

70%, ja, izvērtējot kredītņēmēja kredītspēju, tā ienākumos deklarētie ienākumi no nekustamā īpašuma pārsniedz 20% īpatsvaru.

Cits

Aizdevumus, kuri izsniegti mājokļa iegādei ar mērķi gūt ienākumus, kas izriet no kredītņēmēja darbības ar nekustamo īpašumu, vērtējot aizņēmēja maksātspēju, aizņēmēja prognozētie ienākumi no nekustamā īpašuma ņemami vērā ne vairāk kā 70% apmērā.


 

* FKTK ir noteikusi iespēju iestādēm daļēji atkāpties no šiem ierobežojumiem – kalendārajā ceturksnī atkāpe nevar pārsniegt 10% no iestādes fiziskajām personām no jauna izsniegto kredītu apmēra.

ECB un ESRK loma Latvijas finanšu stabilitātē

Latvija ir Eiropas Savienības un eiro zonas dalībvalsts, tādēļ valsts finanšu stabilitātes politikā būtiska loma ir arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK), kuras ir atbildīgas par finanšu stabilitāti ES līmenī.

ESRK atbild par visas ES finanšu sistēmas makrouzraudzību un sistēmisko risku novērtēšanu un mazināšanu – tā identificē sistēmiskos riskus finanšu sistēmas stabilitātei ES vai tās atsevišķās dalībvalstīs, un, ja nepieciešams, nāk klajā ar ieteikumiem un brīdinājumiem par pasākumiem šo risku mazināšanai un finanšu stabilitātes veicināšanai.

ESRK apkopo informāciju par Es dalībvalstu pieņemtajiem makrouzraudzības pasākumiem, informējot par tiem citas ES iestādes, un veicina nacionālo dalībvalstu pieņemto makrouzraudzības pasākumu savstarpējo atzīšanu citās dalībvalstīs, kur tas nepieciešams.

ESRK ir plaša darbības joma, kas aptver bankas, apdrošinātājus, aktīvu pārvaldītājus, paralēlās bankas, finanšu tirgus infrastruktūras un citas finanšu iestādes un tirgus.

Vairāk:   ESRB Flagship report  un ESRB Handbook                                                                                                                                                                                

Latvija ir Banku Savienības dalībvalsts. Tā ir ES līmeņa banku uzraudzības un noregulējuma sistēma, kurā ECB ir būtiska loma Latvijas finanšu stabilitātes veicināšanā:

Latvijas Bankai ir balss tiesības gan ESRK valdē, gan ECB Padomē, tādējādi arī Latvijas Banka piedalās eiro zonas finanšu sistēmas stabilitātes analīzē un novērtējumā, viedokļu un politisko nostādņu izstrādē attiecībā uz eiro zonas un ES finanšu sektora stabilitāti.

Latvijas Bankas pārstāvji piedalās arī citu starptautisko institūciju un komiteju darbā ar finanšu stabilitāti saistītos jautājumos, piemēram, Eiropas banku iestādē, ES Ekonomikas un finanšu komitejā, OECD.

 

 

Ziemeļu un Baltijas valstu sadarbība

Finanšu sistēmas Ziemeļvalstīs un Baltijā ir savstarpēji saistītas, jo vairākas Ziemeļvalstu bankas ir nozīmīgi dalībnieki daudzās no tām. Tādēļ centrālās bankas un uzraudzības iestādes šajā reģionā izveidojušas un uztur vairākas pastāvīgas sadarbības formas:

  • Ziemeļvalstu-Baltijas Makrouzraudzības foruma ietvaros Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona centrālās bankas un nacionālās uzraudzības iestādes sadarbojas makrouzraudzības politikas jautājumos, diskutējot par finanšu stabilitātes sistēmisko risku novērtējumu, pasākumiem to novēršanai, kā arī citiem finanšu stabilitātes jautājumiem.
  • Ziemeļvalstu-Baltijas valstu Stabilitātes grupā notiek plašāka sadarbība un informācijas apmaiņa starp reģiona centrālajām bankām, uzraudzības un noregulējuma iestādēm, kā arī finanšu ministrijām ar mērķi veicināt finanšu stabilitāti reģionā. Tā balstās uz savstarpēji noslēgto saprašanās memorandu. Saprašanās memorandu ir parakstījuši Latvijas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu ministriju, centrālo banku, uzraudzības iestāžu un noregulējuma iestāžu pārstāvji.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu centrālās bankas ir parakstījušas saprašanās memorandu par sadarbību un informācijas apmaiņu attiecībā uz bankām, kuras darbojas vairāk kā vienā reģiona valstī.

 

Krīzes vadība

Latvijas Bankai līdztekus citām iestādēm ir būtiska loma finanšu krīžu vadībā:

  • tā sniedz ārkārtas likviditātes aizdevumus bankām, kad tas nepieciešams;
  • sadarbojas ar citām atbildīgajām iestādēm un starptautiskajiem partneriem, lai novērstu vai vadītu krīzes.

Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskats

Ik gadu Latvijas Banka publicē Finanšu stabilitātes pārskatu, kurā ietverta analīze par Latvijas finanšu sistēmas attīstību un sistēmiskajiem riskiem, kas varētu apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti.