Publicēts: 05.02.2021

Ekonomikai nepieciešams noteikts skaidrās naudas apjoms, lai tā varētu funkcionēt. Skaidrā nauda ir, un pārskatāmā nākotnē paliks, svarīgs maksāšanas līdzeklis eiro zonā un Latvijā.

Skaidrajai naudai ir vairākas priekšrocības:

  • Tā nodrošina brīvību un ir pašpietiekama.Banknotes un monētas ir vienīgais naudas veids, ko cilvēki var izmantot bez trešo pušu iesaistes. Lai norēķinātos skaidrā naudā, nav nepieciešamas iekārtas, internets vai elektrība.
  • Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis.Tirgotāji nedrīkst atteikties pieņemt skaidro naudu, ja vien tie ar klientiem nav iepriekš vienojušies par citu maksāšanas līdzekli. Sīkākai informācijai sk. Eiropas Komisijas dokumentu (2010/191/ES).
  • Tā nodrošina jūsu privātumu. Darījumi skaidrā naudā nodrošina pamattiesības uz privātuma, datu un identitātes aizsardzību finanšu jomā.
  • Tā ir iekļaujoša.Skaidrā nauda sniedz iespēju veikt maksājumus un uzkrājumus cilvēkiem, kuriem ir ierobežota piekļuve digitālajai naudai vai tās vispār nav, padarot to par būtisku līdzekli sociāli neaizsargātu iedzīvotāju, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēku iekļaušanai.
  • Tā ir ātra un pārskatāma.Maksājums ar banknotēm un monētām notiek pārskatāmi un acumirklī.
  • Tā ir droša.Skaidrā nauda ir droša pret kibernoziegumiem, krāpšanu un viltošanu.
  • Tā ir vērtību uzkrāšanas līdzeklis.Skaidrā nauda nav tikai maksāšanas līdzeklis. Tā ļauj cilvēkiem turēt naudu uzkrājumiem un tūlītēji sāk izmantot nepieciešamības gadījumā. .
  • Skaidrā nauda arī palīdz uzlabot bērnu izpratni par finansēm.

Piemēram, vecāki var uzticēt bērniem nelielu skaidrās naudas daudzumu sīkiem pirkumiem.

Vai pārskatāmā nākotnē skaidrā nauda vairs netiks izmantota?

Nē, tā nebūs. Skaidrā nauda tuvākajā nākotnē joprojām būs nozīmīgs maksāšanas līdzeklis. Skaidrajai naudai piemīt vērtība, tās īstumu var droši pārbaudīt un to var atšķirt no viltojumiem, turklāt maksājuma veikšanai nav nepieciešama trešās puses iesaiste. Neviens cits maksāšanas līdzeklis šobrīd tik efektīvi neapvieno šīs trīs īpašības.

Vai bezkontakta maksājumu popularitātes pieauguma rezultātā skaidrā nauda kļūs lieka?

Nē. Skaidrās naudas unikālās iezīmes nodrošina, ka tā būs nozīmīga arī nākotnē. Daudzi cilvēki labprāt izmanto digitālos maksāšanas līdzekļus, taču daudzi izmanto arī skaidro naudu vai arī abus maskāšanas līdzekļus atkarībā no situācijas. Svarīgākais, lai cilvēkiem ir izvēle par ko rūpējas Latvijas Banka Bezkontakta maksājumi neaizstās skaidro naudu kā maksāšanas līdzekli, bet tiks izmantoti paralēli skaidrajai naudai.

Vai mazumtirgotāji drīkst atteikties pieņemt maksājumus skaidrā naudā?

  • Mazumtirgotāji nevar atteikties pieņemt maksājumus skaidrā naudā, ja vien abas puses nav vienojušās izmantot citu maksāšanas līdzekli.
  • Nepietiek ar to, ka izvietoti paziņojumi ar norādēm, ka mazumtirgotājs nepieņem maksājumus skaidrā naudā vai nepieņem noteiktas nominālvērtības banknotes. Mazumtirgotājam jānorāda likumīgs iemesls, piemēram, grūtības nodrošināt pietiekamas skaidrās naudas rezerves atlikuma izdošanai, vai konkrēti fiziskās drošības riski, ko rada liels skaidrās naudas apjoms.
  • Arī valsts iestādes bez atbilstoša iemesla nevar noteikt ierobežojumus vai pavisam atteikties pieņemt skaidrās naudas maksājumus.

Vairāk uzzināsiet Eiropas Komisijas ieteikumā

Vai par eiro banknotēm un monētām ir atbildīgas centrālās bankas?

Jā. Eiropas Centrālā banka un eiro zonas valstu centrālās bankas ir atbildīgas par eiro banknotēm. Savukārt par eiro monētu emisiju atbild katra valsts. Savukārt ECB apstiprina eiro monētu daudzumu, kuru valstis drīkst emitēt. Visu valstu centrālās bankas piedalās monētu piegādes loģistikā un rezervju uzglabāšanā.

Vai komercbankas kompetencē ir noteikt, vai banknote ir viltota?

Nē. Ja komercbankai radušās šaubas par eiro banknotes autentiskumu, šī banknote tiek nodota valsts centrālajai bankai (vai kompetentajam valsts analīzes centram), kas pieņem galīgo lēmumu par banknotes īstumu.

Vai apgrozībā ir dažādas vienas nominālvērtības banknotes, piemēram, divējādas 50 eiro banknotes?

Jā. Pirmā izlaiduma eiro banknotes (no 5 eiro līdz 500 eiro) tika emitētas 2002. gadā un tās joprojām ir likumīgs maksāšanas līdzeklis. ECB un eiro zonas valstu centrālās bankas laikā no 2013. līdz 2019. gadam ieviesa eiro banknošu otro izlaidumu (to dēvē arī par Eiropas sēriju), kas ietver banknotes no 5 eiro līdz 200 eiro (500 eiro banknote vairs netiek emitēta). Pirmā un otrā izlaiduma atbilstošo nominālvērtību banknošu vērtība ir vienāda.

Vai iespējams inficēties ar koronavīrusu no banknotēm?

Vīrusa apjoms, ko šādi iespējams nodot, ir tik neliels vai nav vispār, ka inficēšanās risks ir nebūtisks salīdzinājumā ar citām virsmām (ko apstiprina līdz šim veiktie pētījumi), ar ko cilvēki saskaras ikdienā. Centrālās bankas cieši sadarbojas ar Eiropas laboratorijām, lai novērtētu koronavīrusu uzvedību uz dažādām virsmām un tādējādi varētu nodrošināt pēc iespējas drošāku banknošu apstrādi.


Darbības jomas