Finanšu sektora darbības rādītāji

2025. gada 2. ceturksnī kredītiestāžu noguldījumu apjoms pieauga par 610 milj. eiro jeb 2.6 %, sasniedzot 24.1 mljrd. eiro. Ceturkšņa laikā ievērojami pieauga iekšzemes noguldījumi galvenokārt valdības un mājsaimniecību segmentos. Noguldījumu kāpums noteica arī kopējo aktīvu izaugsmi (par 285.9 milj. eiro jeb 0.9 %). 

Banku sektora kredītportfeļa apjoma pieaugums 2. ceturksnī pārsniedza pusmiljardu eiro, apliecinot banku aktīvāku iesaisti gan iekšzemes kreditēšanā, gan Baltijas reģionā. Iekšzemes portfeļa izaugsmi (448 milj. eiro jeb 3.2 %) lielā mērā nodrošināja uzņēmumu segments ar straujāku ceturkšņa pieauguma tempu (kāpums par 260 milj. eiro jeb 3.8 %), taču arī mājsaimniecību kreditēšana turpināja stabilu izaugsmi (kāpums par 183 milj. eiro jeb 2.2 %).

Kredītportfeļa kvalitāte saglabājās stabila, ienākumus nenesošo kredītu (INK) īpatsvaram samazinoties līdz 2.5 %. To noteica gan INK apmēra kritums par 2.9 %, gan kopējā kredītportfeļa pieaugums. Tajā pašā laikā INK seguma rādītājs saglabājās iepriekšējā ceturkšņa līmenī, t.i., 29.7 %. Arī citi kredītportfeļa kvalitāti raksturojošie rādītāji, kā 2. posma (ar paaugstinātu kredītrisku) ekspozīciju īpatsvars un pārskatīto kredītu īpatsvars nebanku kredītportfeļos, nav būtiski mainījušies.

2025. gada pirmo pusgadu banku sektors noslēdza ar 211.5 milj. eiro peļņu, t.i., peļņa ir par 30.8 % mazāka nekā attiecīgajā periodā 2024. gadā. Peļņas samazinājumu galvenokārt noteica mazāki tīrie procentu ienākumi (par 91.1 milj. eiro jeb 16 %) un administratīvo izdevumu kāpums par 21.4 milj. eiro jeb 6.9 %, ko būtiski ietekmēja arī solidaritātes iemaksas. Kapitāla atdeves rādītājs un izmaksu attiecība pret ienākumiem (CIR) gada pirmajā pusē pasliktinājās attiecīgi līdz 11.9 % un 56.2 %.

2025. gada sākumā stājoties spēkā izmaiņām regulējumā, proti, kredītriska un operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinā, riska svērto aktīvu apmērs 1. ceturksnī saruka par 7.5 %, tādējādi veicinot kapitāla rādītāju uzlabošanos. Arī 2. ceturkšņa beigās banku sektora kapitāla rādītāji saglabājās augstā līmenī, t.i., kopējais kapitāla rādītājs bija 22.4 %, bet pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs - 20.3 %.

2025. gada otrajā ceturksnī apdrošinātāju parakstītās prēmijas Latvijā un ārpus Latvijas kopā pieauga par 10 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Pieaugumu galvenokārt nodrošināja īpašuma apdrošināšana, sauszemes transporta apdrošināšana (tajā skaitā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ārvalstīs un KASKO Latvijā), kā arī veselības apdrošināšana. Veselības apdrošināšanas prēmiju kāpumu sekmēja veselības pakalpojumu izmaksu pieaugums, kas rezultējās augstākās cenās, savukārt īpašuma apdrošināšanā vērojams cenu kāpums būvniecības izmaksu palielināšanās dēļ.

Latvijā parakstīto prēmiju apjoms veidoja 64 % no kopējā apdrošinātāju portfeļa, un pieauguma temps bija nedaudz lēnāks  (6 %). Atšķirībā no kopējā tirgus tendences, Latvijā pieaugumu veicināja tikai īpašuma un veselības apdrošināšana, savukārt transporta apdrošināšanā tika fiksēts kritums, ko noteica OCTAA prēmiju samazinājums cenu krituma ietekmē.

Apdrošināšanas sabiedrību ieguldījumu portfelī lielākais īpatsvars ir parāda vērtspapīriem (41 %), kam cieši sekoja ieguldījumi fondos (40 %). No tiem 63 % bija ieguldījumi fondos ar īpaši augstu ģeogrāfisko diversifikāciju, kas nodrošina riska izlīdzināšanu un stabilāku ienesīgumu.

Visas Latvijas apdrošināšanas sabiedrības kopā pusgadu noslēdza ar peļņu – tā sasniedza 33.5 miljonus eiro, kas ir par 14 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, apliecinot nozares spēju nodrošināt stabilus finanšu rezultātus arī pie paaugstināta tirgus svārstīguma.

2025. gada pirmā pusgada beigās, salīdzinot ar 2024. gada jūnija beigām, Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu neto aktīvi pieauga par 13 %. Šo pieaugumu ietekmēja straujš bruto darba samaksas kāpums, tomēr noteicošais faktors bija kapitāla plūsmas, ko izraisīja aktīva dalībnieku veiktā ieguldījumu plānu maiņa.

Pensiju 2. līmeņa dalībnieku aktivitātes attiecībā uz ieguldījumu plāna pārskatīšanu un atbilstošākā plāna izvēli ir pieaugušas, vienlaikus ir novērojama lielāka dalībnieku gatavība uzkrāt pensiju līdzekļus augstāka riska ieguldījumu plānos, kas pēdējo gadu laikā ir uzrādījuši labākus rezultātus salīdzinājumā ar konservatīvajiem ieguldījumu plāniem. Tas liecina par dalībnieku vēlmi izmantot tirgus sniegtās iespējas, lai ilgtermiņā nodrošinātu lielāku potenciālo atdevi.

Gada 1. ceturksnī finanšu tirgiem bija raksturīgs izteikts svārstīgums, kura iemesli ir vairāku ārēju faktoru kopums: investoru noskaņojumu būtiski ietekmēja ģeopolitiskā spriedze vairākos reģionos; ar ASV tirdzniecības politiku un jauno tarifu struktūru saistītā nenoteiktība ievērojami paaugstināja jutīgumu pret riskiem, sekmējot piesardzīgu tirgus dalībnieku rīcību un izraisot aktīvu cenu svārstīgumu. Savukārt gada 2. ceturksnī tirgus reakcijas kļuva mērenākas, kaut arī nenoteiktības faktori pilnībā neizzuda. ASV tirdzniecības un iekšējās ekonomiskās politikas nenoteiktība būtiski ietekmēja ASV dolāra vērtību, padarot to vājāku attiecībā pret eiro, un netiešās ASV dolāra pozīcijas ieguldījumu plānu portfeļos. Šie apstākļi izskaidro ienesīguma sarukumu 2025. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, kad tas bija īpaši augsts.

Saistībā ar izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā un līdzekļu pārvaldītājiem noteiktiem komisijas maksu griestiem 2025. gada 2. ceturksnī samazinājās arī pensiju 2. līmeņa dalībnieku maksājumi par ieguldījumu plānu pārvaldi – pārvaldīšanas izdevumi bija 0.43 %, salīdzinot ar 0.57 % attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Privāto pensiju fondu sektors 2025. gada pirmajā pusē turpināja attīstīties, neskatoties uz izaicinājumiem finanšu tirgos un mainīgajiem makroekonomiskajiem apstākļiem. Neto aktīvu vērtība gada laikā pieauga par 14 %  un sasniedza 1 miljardu eiro. Dati liecina par būtisku iemaksu pieaugumu, lielākām izmaksām un ienesīguma stabilizēšanos pēc finanšu tirgiem sarežģītā gada sākuma.

Iemaksu apjoms pensiju 3. līmenī gada laikā pieauga par 22 % un pirmajā pusgadā bija 72 milj. eiro. Viens no pieauguma iemesliem bija mediānas mēneša algas kāpums par 12 %^[1] gada laikā, kas palielināja iedzīvotāju pirktspēju un ļāva lielāku summu novirzīt arī pensiju 3. līmeņa uzkrājumam. Pieaugot iemaksām, gada laikā par 20 % pieauga arī izmaksas, tomēr neto pieaugums saglabājas pozitīvs.

Nenoteiktība par ģeopolitisko vidi un starptautisko tirdzniecību 2025. gada 1. ceturksnī radīja finanšu tirgus svārstības un rezultējās negatīvā pensiju plānu ienesīgumā. Otrajā ceturksnī, cenu svārstībām mazinoties, pensiju plānu ienesīgums pakāpeniski stabilizējās. Lai arī ASV dolāra vērtības kritums joprojām negatīvi ietekmēja pensiju plānu rezultātus, kopumā vērojama pakāpeniska ienesīguma atveseļošanās. 

^[1] Oficiālās statistikas portāls - Strādājošo mēneša vidējās darba samaksas un mediānas pārmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu (%) - Bruto/ Neto, Sektors, Rādītāji un Laika periods. PxWeb

2025. gada pirmajā pusgadā ieguldījumu fondu neto aktīvu vērtības kritums par 43 % galvenokārt skaidrojams ar strukturālām pārmaiņām tirgū – četri fondi ir likvidācijas procesā, vienlaikus darbību ir uzsācis jauns SIGNET ASSET MANAGEMENT LATVIA IPS pārvaldītais obligāciju fonds,  kas apjoma ziņā vēl nevar kompensēt ietekmi no ieguldījumu fondu likvidācijas.

Šāds tirgus pārstrukturēšanās process izraisīja būtisku kopējās fondu neto aktīvu vērtības samazinājumu, taču, izslēdzot no aprēķina likvidēto fondu vērtību, kopējā aina ir cita: salīdzinot tikai atlikušos fondus ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, to neto aktīvu vērtība pat nedaudz pieaugusi – gandrīz par miljonu eiro jeb 1 %. Tas apliecina, ka tirgus pamatā saglabā izaugsmes potenciālu un esošie fondi turpina pakāpeniski palielināt aktīvu apjomus.

Pārvaldīšanas izdevumi 2025. gada 2. ceturksnī samazinājās, ko veicināja tirgus strukturālās izmaiņas. Pat izslēdzot no aprēķina tos fondus, kas izbeidza savu darbību, ir vērojams kopējo pārvaldīšanas izdevumu kritums. Šo dinamiku var pamatot ar mērenu pārvaldīto aktīvu pieaugumu, kura temps bija straujāks nekā izmaksu kāpums, tādējādi nodrošinot relatīvu izmaksu efektivitātes uzlabojumu.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu tirgu paaugstināto svārstīgumu, vairāku lielāko fondu rezultāti  ir ar negatīvu ienesīgumu. Galvenais ietekmējošais faktors bija parāda vērtspapīru vērtības samazinājums, kas atspoguļoja obligāciju tirgus korekciju. 2025. gadā obligāciju cenu kritumu galvenokārt izraisīja centrālo banku turpināta stingrā monetārā politika un procentu likmju saglabāšanās paaugstinātā līmenī. Tas palielināja ienesīguma prasības obligācijām, vienlaikus samazinot to tirgus cenas.

2025. gada 1. pusgadā Latvijā darbības atļauja bija izsniegta desmit ieguldījumu brokeru sabiedrībām. To kopējais klientu skaits turpināja pieaugt, sasniedzot 395.1 tūkstoti. Īpaši straujš pieaugums vērojams pārvaldīto un turējumā esošo aktīvu apjomā. Gada laikā pārvaldīšanā esošie aktīvi palielinājās par 30.6 %, sasniedzot 518.6 milj. eiro, bet turējumā esošie aktīvi pieauga par 27.1 % un sasniedza 744.9 milj. eiro.

Segmenta kopējie aktīvi šā gada 1. pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājās par 38.9 %. To galvenokārt ietekmēja nemateriālo aktīvu pieaugums, kas saistīts ar lielākiem ieguldījumiem informācijas tehnoloģiju attīstībā. Savukārt kapitāls un rezerves pieauga par 27.0 %.

Regulējošo prasību izpilde saglabājās augstā līmenī – kapitāla pietiekamības rādītājam (150.1 %) un likviditātes rādītājam (309.1 %) būtiski pārsniedzot noteiktās minimālās prasības (100 %).

Ieguldījumu brokeru sabiedrības kopumā strādāja ar zaudējumiem 2.5 milj. eiro apmērā. To lielā mērā noteica administratīvo izdevumu pieaugums, īpaši personāla atalgojums. Tajā pašā laikā saglabājās pozitīva tendence tīro komisijas naudas ienākumos, sasniedzot 9.6 milj. eiro, kas ir par 9.1 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

2025. gada jūnijā Latvijā darbojās 9 elektroniskās naudas iestādes (8 licencētas un 1 reģistrēta) un 4 maksājumu iestādes (visas – licencētas). Pirmajā pusgadā tika izsniegtas 2 jaunas licences elektroniskās naudas iestādēm AP OPERATIONS SIA un SIA Pace FS. Vienlaikus pēc SIA "RĪGAS KARTE" lūguma tās reģistrācija elektroniskās naudas iestāžu reģistrā tika anulēta. 

Segmenta kopējie bruto ieņēmumi no maksājumu un elektroniskās naudas pakalpojumiem pieauga līdz 5.4 milj. eiro (no tiem elektroniskās naudas iestādēm – 2.8 milj. eiro, maksājumu iestādēm – 2.7 milj. eiro), saglabājot stabilu augšupejošu tendenci. Salīdzinot ar 2024. gada pirmo pusgadu, pieaugums bija 11.6 %, ko sekmēja plašāks pakalpojumu klāsts un augstāka klientu aktivitāte. 

2025. gada sešos mēnešos veikto maksājumu apjoms (izņemot elektroniskās naudas darījumus) bija 244.6 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja izmaiņas apkalpoto klientu struktūrā un to izmantotajos maksājumu kanālos. Ņemot vērā tirgus dalībnieku nelielo skaitu, šīs izmaiņas atsevišķu tirgus dalībnieku darbībā radīja ietekmi visa segmenta rādītājos kopumā.

Elektroniskās naudas aprite turpināja augt – apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs sasniedza 6.2 milj. eiro – augstāko rādītāju piecu gadu laikā. Bet ar elektronisko naudu veikto maksājumu apjoms sasniedza 23.8 milj. eiro, kas ir trīskāršs pieaugums četru gadu laikā. 

2025. gada jūnija beigās likvīdo aktīvu apjoms bija 59.7 milj. eiro. To lielāko daļu pēdējo divu gadu laikā veidojušas prasības pret bankām maksājumu pakalpojumu nodrošināšanai un ieguldījumi parāda vērtspapīros.

2025. gada jūnija beigās Latvijā darbojās 21 kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība (KKS), to kopējam aktīvu apmēram sasniedzot 28.6 miljonus eiro. Kopš gada sākuma četras sabiedrības, kuras darbojās ar zaudējumiem, ir pieņēmušas lēmumu par darbības izbeigšanu.

Kopējais kredītu apmērs pēdējos 6 mēnešos samazinājies par 2 %, noguldījumu apmērs – par 4 %, ko pamatā noteica viena tirgus dalībnieka darbība.

Nedrošo parādu īpatsvars 2025. gada 1. pusgadā samazinājās no 14.9 % līdz 12.8 %, kā arī uzkrājumu tiem apmērs saglabājās stabili augsts – 47.5 %, tomēr situācija starp tirgus dalībniekiem ir atšķirīga.

2025. gada 6 mēnešos segments kopumā darbojās ar 104.9 tūkstošu eiro peļņu, aktīvu un kapitāla atdevei (ROA un ROE) sasniedzot attiecīgi 0.7 % un 2.9 %, savukārt izdevumu attiecībai pret ienākumiem – 69.2 %. KKS vidēja kapitalizācija saglabājās augsta – 24.8 %.

Latvijas kapitāla tirgū 2024.gadā tirdzniecībai bija iekļauti 21 regulētā tirgus un 22 alternatīvā tirgus emitentu vērtspapīri.

2024.gadā lielākā daļa darījumu veikti ar akcijām regulētajā tirgū (72.5%), kam sekoja akciju darījumi alternatīvajā tirgū (20.4%).

Lai gan 2024.gadā kopējais darījumu skaits saruka par 5.3%, tomēr apgrozījums pieauga par 119.7%. To veicināja straujš obligāciju tirdzniecības apgrozījuma kāpums, sasniedzot pēdējo piecu gadu augstāko līmeni – 65.1 miljonu eiro. Straujo pieaugumu sekmēja investoru aktīvāka iesaiste atsevišķu emitentu obligāciju iegādē, kā arī jauno tirgus dalībnieku obligāciju emisijas. 

Savukārt tirgu dalījumā regulētā tirgus apgrozījums veidoja 32.1 miljonu eiro, kas ir par 76.1% vairāk nekā 2023.gadā, lai gan darījumu skaits šajā tirgū samazinājās par 8.3%. Vienlaikus alternatīvā tirgus apgrozījums sasniedza 46.3 miljonus eiro, kas bija par 165.4% vairāk nekā 2023.gadā. Pretēji regulētajam tirgum darījumu skaits alternatīvajā tirgū pārskata periodā pieauga par 6.0%. 

Regulētā tirgus kopējā kapitalizācija 2024.gadā bija 1.8 miljardi eiro, bet alternatīvā tirgus –0.5 miljardi eiro. Vienlaikus 2024.gada beigās akciju kapitalizācija pret iekšzemes kopproduktu bija 1.3%, bet obligāciju kapitalizācija pieauga līdz 4.6%, tādējādi kopējai vērtspapīru kapitalizācijai sasniedzot 5.9% (2023.gadā – 5.5%) līmeni.