Finanšu sektora darbības rādītāji

2026. gada 1.  ceturksnī banku sektora noguldījumi auguši par 345 miljoniem eiro jeb 1.7 %, gada pieauguma tempam palielinoties līdz 12.8 %. Visbūtiskākais noguldījumu pieaugums bija vērojams mājsaimniecību segmentā, kas veidoja gandrīz pusi no kopējā noguldījumu pieauguma ceturkšņa laikā (par 186 milj. eiro jeb 1.4 %). Pieaugot procentu likmēm, noguldījumu kāpums bija vērojams termiņnoguldījumiem, to īpatsvaram pieaugot līdz 24.9 %.

Noguldījumu un saistību pret monetārajām finanšu iestādēm pieauguma ietekmē kopējais banku sektora aktīvu apmērs pieauga par 1.8 % un sasniedza 33.15 miljardus eiro. Aktīvu struktūrā vērojamas izmaiņas vairākās pozīcijās – nauda un atlikumi centrālajā bankā saruka (-18.8 % jeb 1.3 mljrd. eiro), savukārt prasības pret kredītiestādēm pieauga (par 37.9 % jeb 1.2 mljrd. eiro), ko lielā mērā noteica atsevišķu banku operācijas banku grupu ietvaros. Tāpat ievērojami pieauga parāda vērtspapīru apmērs banku bilancēs – tas palielinājās kopumā par 495 milj. eiro jeb 16.9 %. Vienlaikus 1. ceturksnī nebanku klientiem izsniegto kredītu apjoms kopumā būtiski mainījās (pieaugums par 0.4 % jeb 153 milj. eiro), tomēr starp aizņēmēju segmentiem novērojamas pretējas tendences – uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums kopumā saruka par 0.5 % jeb 51.8 milj. eiro, savukārt mājsaimniecību portfelis turpināja stabilu izaugsmi par 2 % jeb 174.3 milj. eiro.

Ienākumus nenesošo kredītu apjoms ceturkšņa laikā pieauga par 21.4 milj. eiro jeb 4 % un sasniedza 2.9 % īpatsvaru nebanku kredītportfelī. Šajā ceturksnī vērojams apjomā līdzīgs ienākumus nenesošo kredītu pieaugums gan mājsaimniecību (par 9.1 % jeb 10.9 milj. eiro), gan uzņēmumu (par 3 % jeb 10.5 milj. eiro) segmentos, vienlaikus ienākumus nenesošo kredītu pieaugums vērojams vairākās bankās. Lai arī sektorā kopumā kredītportfeļa kvalitāte saglabājas laba, nelielas, bet negatīvas tendences norāda uz potenciālu kredītriska pieaugumu nākotnē, ko pastiprina nenoteiktība ģeopolitisko notikumu kontekstā un pieaugošās inflācijas gaidas.

2026. gada 1. ceturknī banku sektora peļņa bija 107 milj. eiro, kas ir par 6.6 % mazāka nekā 2025. gada attiecīgajā periodā. Peļņas samazinājumu galvenokārt noteica zemāki tīrie procentu ienākumi un peļņas samazināšanās no finanšu instrumentiem un valūtu pārvērtēšanas, kā arī uzkrājumu pieaugums. Kapitāla atdeves rādītājs un izmaksu attiecība pret ienākumiem (CIR) 2026. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pasliktinājās attiecīgi līdz 11.5 % un 58.4 %. Lai gan 2025. gadā banku sektora pelnītspējas rādītāji pakāpeniski mazinājās, atspoguļojot procentu likmju ietekmes normalizēšanos, tie joprojām saglabājās vēsturiski augstā līmenī un liecina par noturīgu sektora pelnītspēju.

Banku sektora likviditāte gada laikā saglabājās augsta, ievērojami pārsniedzot minimālo prasības (100 %). Likviditātes seguma rādītājs ceturkšņa laikā uzlabojās līdz 271.9 % (207 % iepriekšējā ceturksnī), ko noteica atsevišķu banku operācijas grupas ietvaros.

2026. gada 1. ceturksnī banku sektora kapitalizācija saglabājas augsta, kopējam kapitāla rādītājam sasniedzot 21.6 %. Lai gan riska svērtie aktīvi turpināja pieaugt (par 3.1 % jeb 396.3 milj. eiro), vienlaikus pieauga arī pašu kapitāls par 89.3 milj. eiro jeb 3.2 %, ko noteica iepriekšējā gada nesadalītās peļņas iekļaušana kapitālā, gan arī akciju emisijas uzcenojums.

2025. gadā Latvijas apdrošināšanas tirgus turpināja stabilu izaugsmi, apjomam palielinoties par 4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pieaugumu galvenokārt nodrošināja veselības, īpašuma un sauszemes transporta apdrošināšana.

Sauszemes transporta apdrošināšanas segmentā izaugsmi būtiski veicināja jauna tirgus dalībnieka ienākšana, kas aktīvi piesaista klientus un paplašina savu portfeli. Veselības apdrošināšanā prēmiju kāpumu turpināja noteikt medicīnas pakalpojumu cenu pieaugums, savukārt īpašuma apdrošināšanā prēmiju pieaugums bija cieši saistīts ar noslēgto līgumu skaita palielināšanos.

Izmaksāto atlīdzību apjoms kopumā samazinājās. To galvenokārt ietekmēja īpašuma apdrošināšana, kur atlīdzību apjoms saruka salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad nozīmīgus zaudējumus radīja vētras un plūdi. Pretēju tendenci uzrādīja veselības apdrošināšana – šajā segmentā atlīdzību apjoms pieauga, ko, līdzīgi kā prēmiju gadījumā, noteica medicīnas pakalpojumu cenu kāpums.

Kopumā pozitīvais darbības rezultāts – prēmiju pieaugums, kas pārsniedza atlīdzību dinamiku, – uzlaboja nozares pelnītspēju. Tas apliecina apdrošināšanas sektora spēju saglabāt finansiālo stabilitāti un efektīvi pārvaldīt riskus arī mainīgos tirgus apstākļos.

2025. gadā Valsts fondēto pensiju shēmas kopējie aktīvi sasniedza 9 979 milj. eiro, uzrādot stabilu 13.4 % gada pieaugumu. Līdzīgi kā gada pirmajā pusē, arī gada noslēgumā būtisks aktīvu apjoma kāpuma dzinulis bija pozitīva iemaksu dinamika. Kopējais iemaksu apjoms 2025. gadā sasniedza 2145.3 milj. eiro. Taču noteicošais faktors joprojām ir kapitāla plūsmas, kas veidojas dalībnieku plānu maiņas rezultātā – dalībnieki turpina arvien aktīvāk izvēlēties augstāka riska stratēģiju plānus, un 2025. gadā augsta riska plānu aktīvi veidoja jau 51.4 % no kopsummas.

Finanšu tirgu dinamika gada otrajā pusē saglabājās izaicinoša. Lai gan visu ieguldījumu plānu ienesīgums saglabājas pozitīvs, kopējais rādītājs 2025. gada beigās sasniedza 5.9 %, kas ir par 9 procentu punktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Ienesīguma kritumu noteica paaugstināts svārstīgums globālajos tirgos, ko veicināja saspringta ģeopolitiskā situācija pasaulē.

Būtisks ieguvums dalībniekiem 2025. gadā ir saistīts ar izmaiņām likumdošanā, kas noteica zemākus komisijas maksu griestus. Tā rezultātā novērots ievērojams pārvaldīšanas izdevumu samazinājums – vidējās izmaksas sarukušas līdz 0.41 % (salīdzinājumā ar 0.57 % gadu iepriekš). Šis samazinājums ir vērojams visās plānu grupās, tādējādi tieši ietekmējot uzkrājumu veidošanās efektivitāti par labu dalībniekiem.

2025. gadā turpināja pieaugt iemaksu apjoms pensiju 3. līmenī, norādot uz iedzīvotāju pieaugošo interesi brīvprātīgo pensijas uzkrājumu veidošanā. Iemaksu dinamiku veicināja gan privātpersonu aktivitāte, gan darba devēju iesaiste.

Visi pensiju plāni uzrādīja pozitīvu ienesīgumu, tomēr tas bija zemāks nekā gadu iepriekš. Pensiju plānu rezultātus galvenokārt ietekmēja makroekonomiskā nenoteiktība un svārstīgums finanšu tirgos.

Pārvaldīšanas izdevumi turpināja samazināties, kas liecina par pieaugošu konkurenci nozarē un seko līdzīgām tendencēm pensiju 2. līmenī. Izdevumu samazinājums norāda uz pakalpojumu efektivitātes uzlabošanos un labvēlīgākiem nosacījumiem uzkrājumu veicējiem.

Kopumā pensiju 3. līmeņa rādītāji liecina par sistēmas noturību – pieaugošās iemaksas un efektīva pārvaldīšana palīdzēja saglabāt pozitīvu ienesīgumu arī pēc gada sākumā piedzīvotā satricinājuma finanšu tirgos. Tomēr, lai arī interese par brīvprātīgo uzkrāšanu pieaug, pašreizējais uzkrājumu apjoms joprojām ir salīdzinoši neliels. Tas nozīmē, ka sistēma spēs stiprināt iedzīvotāju finanšu drošību tikai tad, ja uzkrājumi turpinās augt stabilā tempā.

2025. gada pirmajā pusgadā ieguldījumu fondu neto aktīvu vērtības kritums par 43 % galvenokārt skaidrojams ar strukturālām pārmaiņām tirgū – četri fondi ir likvidācijas procesā, vienlaikus darbību ir uzsācis jauns SIGNET ASSET MANAGEMENT LATVIA IPS pārvaldītais obligāciju fonds,  kas apjoma ziņā vēl nevar kompensēt ietekmi no ieguldījumu fondu likvidācijas.

Šāds tirgus pārstrukturēšanās process izraisīja būtisku kopējās fondu neto aktīvu vērtības samazinājumu, taču, izslēdzot no aprēķina likvidēto fondu vērtību, kopējā aina ir cita: salīdzinot tikai atlikušos fondus ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, to neto aktīvu vērtība pat nedaudz pieaugusi – gandrīz par miljonu eiro jeb 1 %. Tas apliecina, ka tirgus pamatā saglabā izaugsmes potenciālu un esošie fondi turpina pakāpeniski palielināt aktīvu apjomus.

Pārvaldīšanas izdevumi 2025. gada 2. ceturksnī samazinājās, ko veicināja tirgus strukturālās izmaiņas. Pat izslēdzot no aprēķina tos fondus, kas izbeidza savu darbību, ir vērojams kopējo pārvaldīšanas izdevumu kritums. Šo dinamiku var pamatot ar mērenu pārvaldīto aktīvu pieaugumu, kura temps bija straujāks nekā izmaksu kāpums, tādējādi nodrošinot relatīvu izmaksu efektivitātes uzlabojumu.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu tirgu paaugstināto svārstīgumu, vairāku lielāko fondu rezultāti  ir ar negatīvu ienesīgumu. Galvenais ietekmējošais faktors bija parāda vērtspapīru vērtības samazinājums, kas atspoguļoja obligāciju tirgus korekciju. 2025. gadā obligāciju cenu kritumu galvenokārt izraisīja centrālo banku turpināta stingrā monetārā politika un procentu likmju saglabāšanās paaugstinātā līmenī. Tas palielināja ienesīguma prasības obligācijām, vienlaikus samazinot to tirgus cenas.

2025. gada beigās Latvijā darbojās 21 kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība (KKS), un to kopējais aktīvu apmērs sasniedza 28.7 miljonus eiro. Gada pirmajā pusē četras sabiedrības, kuras darbojās ar zaudējumiem, pieņēma lēmumu par darbības izbeigšanu.

Noguldījumiem samazinoties par 3.4 %, bet kredītportfelim – par 1.9 %, kredītu un noguldījumu attiecība turpināja pieaugt, sasniedzot 130 %. Izmaiņas pamatā ietekmēja viena tirgus dalībnieka darbība.

KKS kredītportfeļa kvalitāte nedaudz uzlabojusies, nedrošo parādu īpatsvaram iepriekšējā gadā samazinoties no 14.9 % līdz 12.0 %. Uzkrājumu attiecības pret nedrošajam parādiem apmērs saglabājās stabili augsts – 47.8 %.

2025. gadā segments kopumā darbojās ar 182.3 tūkstošu eiro peļņu, aktīvu un kapitāla atdevei (ROA un ROE) sasniedzot attiecīgi 0.6 % un 2.5 %, savukārt izdevumu attiecībai pret ienākumiem – 71.7 %, nedaudz pasliktinoties gada otrajā pusē. KKS vidējā kapitalizācija saglabājās augsta un turpina pieaugt – no 24.1 % līdz 25.0 %.

Latvijas kapitāla tirgū 2025. gadā tirdzniecībai bija iekļauti 21 regulētā tirgus un 24 alternatīvā tirgus emitentu vērtspapīri.

Latvijas Bankas apkopotie dati liecina par stabilu tirgus aktivitātes pieaugumu. 2025. gadā kopējais tirgus apgrozījums palielinājās par 24.4 %, sasniedzot pēdējo piecu gadu augstāko atzīmi – 97.6 milj. eiro. 2025. gadā lielāko pienesumu apgrozījumā sniedza darījumi regulētajā tirgū (57.4 % no kopējā apgrozījuma). Īpaši strauji augusi interese par regulētā tirgus obligācijām. Darījumu apjoms ar tām palielinājās par 77.9 % salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Darījumu skaita ziņā joprojām dominē regulētā tirgus akcijas, kas 2025. gadā veidoja 69.8 % (49.5 tūkst. darījumu) no kopējā skaita. Vienlaikus būtiski palielinājās darījumu aktivitāte regulētā tirgus obligāciju segmentā, kur darījumu skaits pieauga par 84.8 % (no 2.6 līdz 4.9 tūkst. gada laikā).

Regulētā tirgus kopējā kapitalizācija 2025. gadā bija 2.0 mljrd. eiro, savukārt alternatīvā tirgus kapitalizācija bija 0.5 mljrd. eiro. Neraugoties uz tirgus aktivitātes pieaugumu, kopējā tirgus kapitalizācijas attiecība pret iekšzemes kopproduktu nav būtiski mainījusies. 2025. gadā šis rādītājs ir stabilizējies pie 5.7 % atzīmes, kas norāda uz potenciālu tālākai kapitāla tirgus attīstībai.