Finanšu sektora darbības rādītāji

2025. gada pēdējā ceturksnī banku sektora noguldījumi auguši par 1.65 miljardiem eiro, kas ir straujākais ceturkšņa kāpums (+6.8 %) pēdējos gados. To pamatā noteica iekšzemes klienti – uzņēmumu noguldījumi palielinājās par 863 milj. eiro jeb 11.3 %, mājsaimniecību – par 383 milj. eiro jeb 3.3 %, bet vispārējās valdības noguldījumi auga par 371 milj. eiro jeb 44 %. Neraugoties uz to, ka noguldījumu procentu likmes būtiski nemainījās, vērojams termiņnoguldījumu apjoma palielinājums.

Straujā noguldījumu pieauguma ietekmē banku sektora kopējo aktīvu apmērs pieauga par 4.7 % un sasniedza 32.6 miljardus eiro. Lai arī kopējais nebanku klientiem izsniegto kredītu apmērs turpināja augt (par 877 milj. eiro jeb 4.9 %), šajā ceturksnī tas ievērojami atpalika no noguldījumu pieauguma. Kredītu atlikums audzis visos aizņēmēju segmentos: iekšzemes uzņēmumiem par 251.1 milj. eiro jeb 3.4 %, ārvalstu klientiem, kas pamatā ir Eiropas Savienības klienti, – par 246 milj. eiro jeb 8.2 %, vienlaikus arī iekšzemes mājsaimniecību kredītportfelis turpināja stabilu izaugsmi (+161 milj. eiro jeb 2.2 %).

Ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars ceturkšņa laikā pieauga par 0.2 procentu punktiem un sasniedza 2.8 %. To ietekmēja ienākumus nenesošo kredītu apmēra pieaugums par 70.5 milj. eiro jeb 15 %, tomēr tas novērots atsevišķās bankās un neliecina par vispārēju kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanos. Ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars pieauga uzņēmumu portfelī – gan iekšzemes, gan ārvalstu, sasniedzot attiecīgi 2.9 % un 6.9 %, salīdzinājumā ar ceturksni iepriekš - 2.7 % un 6.3 %. Tikmēr mājsaimniecību kredītportfelī šādu kredītu īpatsvars saglabājās stabili zems (1.4 %).

2025. gadu banku sektors noslēdza ar 380 milj. eiro peļņu, kas ir par 33 % mazāka nekā 2024. gadā. Peļņas samazinājumu galvenokārt noteica zemāki tīrie procentu ienākumi (par 177 milj. eiro jeb 16 %) un būtisks vērtības samazinājuma un uzkrājumu pieaugums vienas bankas ietekmē 2025. gada izskaņā. Kapitāla atdeves rādītājs un izmaksu attiecība pret ienākumiem (CIR) 2025. gadā pasliktinājās, attiecīgi līdz 10.6 % un 56.0 %. Lai arī 2025. gada laikā pelnītspējas radītāji pakāpeniski samazinājās, pietuvojoties tam līmenim, kāds Latvijas banku sektorā bija pirms straujā procentu likmju pieauguma, tie joprojām kopumā liecina par augstu banku sektora pelnītspēju un darbības efektivitāti līmeni.

Banku sektora likviditāte gada laikā saglabājās augsta, ievērojami pārsniedzot minimālo prasības (100 %). Likviditātes seguma rādītājs ceturkšņa laikā samazinājās līdz 207 % (256 % iepriekšējā ceturksnī), ko noteica atsevišķu banku operācijas grupas ietvaros. Vienlaikus neto stabilā finansējuma rādītājs nedaudz uzlabojās, sasniedzot 154.3 %.

Banku sektora kapitalizācija, pieaugot riska darījumu vērtībai par 553.3 milj. eiro jeb 4.5 %, pakāpeniski turpināja samazināties, tomēr kopumā saglabājas augsta. 2025. gada pēdējā ceturksnī tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos to pamatā noteica riska svērto aktīvu pieaugums kredītriskam kreditēšanas izaugsmes ietekmē. Vienlaikus gada pēdējā ceturksnī to papildus ietekmēja arī operacionālā riska ekspozīcijas darījumu vērtības pieaugums par 117 milj. eiro, ko noteica 2025. gada biznesa rādītāju iekļaušana aprēķinā. Savukārt pašu kapitāla pieaugums būtiski atpalika (+60.8 milj. eiro jeb 2.2 %). Attiecīgi kopējais kapitāla rādītājs ceturkšņa laikā samazinājās no 21.9 % uz 21.4 %, bet pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs – no 19.8 % uz 19.0 %.

2025. gadā Latvijas apdrošināšanas tirgus turpināja stabilu izaugsmi, apjomam palielinoties par 4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pieaugumu galvenokārt nodrošināja veselības, īpašuma un sauszemes transporta apdrošināšana.

Sauszemes transporta apdrošināšanas segmentā izaugsmi būtiski veicināja jauna tirgus dalībnieka ienākšana, kas aktīvi piesaista klientus un paplašina savu portfeli. Veselības apdrošināšanā prēmiju kāpumu turpināja noteikt medicīnas pakalpojumu cenu pieaugums, savukārt īpašuma apdrošināšanā prēmiju pieaugums bija cieši saistīts ar noslēgto līgumu skaita palielināšanos.

Izmaksāto atlīdzību apjoms kopumā samazinājās. To galvenokārt ietekmēja īpašuma apdrošināšana, kur atlīdzību apjoms saruka salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad nozīmīgus zaudējumus radīja vētras un plūdi. Pretēju tendenci uzrādīja veselības apdrošināšana – šajā segmentā atlīdzību apjoms pieauga, ko, līdzīgi kā prēmiju gadījumā, noteica medicīnas pakalpojumu cenu kāpums.

Kopumā pozitīvais darbības rezultāts – prēmiju pieaugums, kas pārsniedza atlīdzību dinamiku, – uzlaboja nozares pelnītspēju. Tas apliecina apdrošināšanas sektora spēju saglabāt finansiālo stabilitāti un efektīvi pārvaldīt riskus arī mainīgos tirgus apstākļos.

2025. gada pirmā pusgada beigās, salīdzinot ar 2024. gada jūnija beigām, Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu neto aktīvi pieauga par 13 %. Šo pieaugumu ietekmēja straujš bruto darba samaksas kāpums, tomēr noteicošais faktors bija kapitāla plūsmas, ko izraisīja aktīva dalībnieku veiktā ieguldījumu plānu maiņa.

Pensiju 2. līmeņa dalībnieku aktivitātes attiecībā uz ieguldījumu plāna pārskatīšanu un atbilstošākā plāna izvēli ir pieaugušas, vienlaikus ir novērojama lielāka dalībnieku gatavība uzkrāt pensiju līdzekļus augstāka riska ieguldījumu plānos, kas pēdējo gadu laikā ir uzrādījuši labākus rezultātus salīdzinājumā ar konservatīvajiem ieguldījumu plāniem. Tas liecina par dalībnieku vēlmi izmantot tirgus sniegtās iespējas, lai ilgtermiņā nodrošinātu lielāku potenciālo atdevi.

Gada 1. ceturksnī finanšu tirgiem bija raksturīgs izteikts svārstīgums, kura iemesli ir vairāku ārēju faktoru kopums: investoru noskaņojumu būtiski ietekmēja ģeopolitiskā spriedze vairākos reģionos; ar ASV tirdzniecības politiku un jauno tarifu struktūru saistītā nenoteiktība ievērojami paaugstināja jutīgumu pret riskiem, sekmējot piesardzīgu tirgus dalībnieku rīcību un izraisot aktīvu cenu svārstīgumu. Savukārt gada 2. ceturksnī tirgus reakcijas kļuva mērenākas, kaut arī nenoteiktības faktori pilnībā neizzuda. ASV tirdzniecības un iekšējās ekonomiskās politikas nenoteiktība būtiski ietekmēja ASV dolāra vērtību, padarot to vājāku attiecībā pret eiro, un netiešās ASV dolāra pozīcijas ieguldījumu plānu portfeļos. Šie apstākļi izskaidro ienesīguma sarukumu 2025. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, kad tas bija īpaši augsts.

Saistībā ar izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā un līdzekļu pārvaldītājiem noteiktiem komisijas maksu griestiem 2025. gada 2. ceturksnī samazinājās arī pensiju 2. līmeņa dalībnieku maksājumi par ieguldījumu plānu pārvaldi – pārvaldīšanas izdevumi bija 0.43 %, salīdzinot ar 0.57 % attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Privāto pensiju fondu sektors 2025. gada pirmajā pusē turpināja attīstīties, neskatoties uz izaicinājumiem finanšu tirgos un mainīgajiem makroekonomiskajiem apstākļiem. Neto aktīvu vērtība gada laikā pieauga par 14 %  un sasniedza 1 miljardu eiro. Dati liecina par būtisku iemaksu pieaugumu, lielākām izmaksām un ienesīguma stabilizēšanos pēc finanšu tirgiem sarežģītā gada sākuma.

Iemaksu apjoms pensiju 3. līmenī gada laikā pieauga par 22 % un pirmajā pusgadā bija 72 milj. eiro. Viens no pieauguma iemesliem bija mediānas mēneša algas kāpums par 12 %^[1] gada laikā, kas palielināja iedzīvotāju pirktspēju un ļāva lielāku summu novirzīt arī pensiju 3. līmeņa uzkrājumam. Pieaugot iemaksām, gada laikā par 20 % pieauga arī izmaksas, tomēr neto pieaugums saglabājas pozitīvs.

Nenoteiktība par ģeopolitisko vidi un starptautisko tirdzniecību 2025. gada 1. ceturksnī radīja finanšu tirgus svārstības un rezultējās negatīvā pensiju plānu ienesīgumā. Otrajā ceturksnī, cenu svārstībām mazinoties, pensiju plānu ienesīgums pakāpeniski stabilizējās. Lai arī ASV dolāra vērtības kritums joprojām negatīvi ietekmēja pensiju plānu rezultātus, kopumā vērojama pakāpeniska ienesīguma atveseļošanās. 

^[1] Oficiālās statistikas portāls - Strādājošo mēneša vidējās darba samaksas un mediānas pārmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu (%) - Bruto/ Neto, Sektors, Rādītāji un Laika periods. PxWeb

2025. gada pirmajā pusgadā ieguldījumu fondu neto aktīvu vērtības kritums par 43 % galvenokārt skaidrojams ar strukturālām pārmaiņām tirgū – četri fondi ir likvidācijas procesā, vienlaikus darbību ir uzsācis jauns SIGNET ASSET MANAGEMENT LATVIA IPS pārvaldītais obligāciju fonds,  kas apjoma ziņā vēl nevar kompensēt ietekmi no ieguldījumu fondu likvidācijas.

Šāds tirgus pārstrukturēšanās process izraisīja būtisku kopējās fondu neto aktīvu vērtības samazinājumu, taču, izslēdzot no aprēķina likvidēto fondu vērtību, kopējā aina ir cita: salīdzinot tikai atlikušos fondus ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, to neto aktīvu vērtība pat nedaudz pieaugusi – gandrīz par miljonu eiro jeb 1 %. Tas apliecina, ka tirgus pamatā saglabā izaugsmes potenciālu un esošie fondi turpina pakāpeniski palielināt aktīvu apjomus.

Pārvaldīšanas izdevumi 2025. gada 2. ceturksnī samazinājās, ko veicināja tirgus strukturālās izmaiņas. Pat izslēdzot no aprēķina tos fondus, kas izbeidza savu darbību, ir vērojams kopējo pārvaldīšanas izdevumu kritums. Šo dinamiku var pamatot ar mērenu pārvaldīto aktīvu pieaugumu, kura temps bija straujāks nekā izmaksu kāpums, tādējādi nodrošinot relatīvu izmaksu efektivitātes uzlabojumu.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu tirgu paaugstināto svārstīgumu, vairāku lielāko fondu rezultāti  ir ar negatīvu ienesīgumu. Galvenais ietekmējošais faktors bija parāda vērtspapīru vērtības samazinājums, kas atspoguļoja obligāciju tirgus korekciju. 2025. gadā obligāciju cenu kritumu galvenokārt izraisīja centrālo banku turpināta stingrā monetārā politika un procentu likmju saglabāšanās paaugstinātā līmenī. Tas palielināja ienesīguma prasības obligācijām, vienlaikus samazinot to tirgus cenas.

2025. gada 1. pusgadā Latvijā darbības atļauja bija izsniegta desmit ieguldījumu brokeru sabiedrībām. To kopējais klientu skaits turpināja pieaugt, sasniedzot 395.1 tūkstoti. Īpaši straujš pieaugums vērojams pārvaldīto un turējumā esošo aktīvu apjomā. Gada laikā pārvaldīšanā esošie aktīvi palielinājās par 30.6 %, sasniedzot 518.6 milj. eiro, bet turējumā esošie aktīvi pieauga par 27.1 % un sasniedza 744.9 milj. eiro.

Segmenta kopējie aktīvi šā gada 1. pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājās par 38.9 %. To galvenokārt ietekmēja nemateriālo aktīvu pieaugums, kas saistīts ar lielākiem ieguldījumiem informācijas tehnoloģiju attīstībā. Savukārt kapitāls un rezerves pieauga par 27.0 %.

Regulējošo prasību izpilde saglabājās augstā līmenī – kapitāla pietiekamības rādītājam (150.1 %) un likviditātes rādītājam (309.1 %) būtiski pārsniedzot noteiktās minimālās prasības (100 %).

Ieguldījumu brokeru sabiedrības kopumā strādāja ar zaudējumiem 2.5 milj. eiro apmērā. To lielā mērā noteica administratīvo izdevumu pieaugums, īpaši personāla atalgojums. Tajā pašā laikā saglabājās pozitīva tendence tīro komisijas naudas ienākumos, sasniedzot 9.6 milj. eiro, kas ir par 9.1 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

2025. gada jūnijā Latvijā darbojās 9 elektroniskās naudas iestādes (8 licencētas un 1 reģistrēta) un 4 maksājumu iestādes (visas – licencētas). Pirmajā pusgadā tika izsniegtas 2 jaunas licences elektroniskās naudas iestādēm AP OPERATIONS SIA un SIA Pace FS. Vienlaikus pēc SIA "RĪGAS KARTE" lūguma tās reģistrācija elektroniskās naudas iestāžu reģistrā tika anulēta. 

Segmenta kopējie bruto ieņēmumi no maksājumu un elektroniskās naudas pakalpojumiem pieauga līdz 5.4 milj. eiro (no tiem elektroniskās naudas iestādēm – 2.8 milj. eiro, maksājumu iestādēm – 2.7 milj. eiro), saglabājot stabilu augšupejošu tendenci. Salīdzinot ar 2024. gada pirmo pusgadu, pieaugums bija 11.6 %, ko sekmēja plašāks pakalpojumu klāsts un augstāka klientu aktivitāte. 

2025. gada sešos mēnešos veikto maksājumu apjoms (izņemot elektroniskās naudas darījumus) bija 244.6 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja izmaiņas apkalpoto klientu struktūrā un to izmantotajos maksājumu kanālos. Ņemot vērā tirgus dalībnieku nelielo skaitu, šīs izmaiņas atsevišķu tirgus dalībnieku darbībā radīja ietekmi visa segmenta rādītājos kopumā.

Elektroniskās naudas aprite turpināja augt – apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs sasniedza 6.2 milj. eiro – augstāko rādītāju piecu gadu laikā. Bet ar elektronisko naudu veikto maksājumu apjoms sasniedza 23.8 milj. eiro, kas ir trīskāršs pieaugums četru gadu laikā. 

2025. gada jūnija beigās likvīdo aktīvu apjoms bija 59.7 milj. eiro. To lielāko daļu pēdējo divu gadu laikā veidojušas prasības pret bankām maksājumu pakalpojumu nodrošināšanai un ieguldījumi parāda vērtspapīros.

2025. gada jūnija beigās Latvijā darbojās 21 kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība (KKS), to kopējam aktīvu apmēram sasniedzot 28.6 miljonus eiro. Kopš gada sākuma četras sabiedrības, kuras darbojās ar zaudējumiem, ir pieņēmušas lēmumu par darbības izbeigšanu.

Kopējais kredītu apmērs pēdējos 6 mēnešos samazinājies par 2 %, noguldījumu apmērs – par 4 %, ko pamatā noteica viena tirgus dalībnieka darbība.

Nedrošo parādu īpatsvars 2025. gada 1. pusgadā samazinājās no 14.9 % līdz 12.8 %, kā arī uzkrājumu tiem apmērs saglabājās stabili augsts – 47.5 %, tomēr situācija starp tirgus dalībniekiem ir atšķirīga.

2025. gada 6 mēnešos segments kopumā darbojās ar 104.9 tūkstošu eiro peļņu, aktīvu un kapitāla atdevei (ROA un ROE) sasniedzot attiecīgi 0.7 % un 2.9 %, savukārt izdevumu attiecībai pret ienākumiem – 69.2 %. KKS vidēja kapitalizācija saglabājās augsta – 24.8 %.

Latvijas kapitāla tirgū 2025. gadā tirdzniecībai bija iekļauti 21 regulētā tirgus un 24 alternatīvā tirgus emitentu vērtspapīri.

Latvijas Bankas apkopotie dati liecina par stabilu tirgus aktivitātes pieaugumu. 2025. gadā kopējais tirgus apgrozījums palielinājās par 24.4 %, sasniedzot pēdējo piecu gadu augstāko atzīmi – 97.6 milj. eiro. 2025. gadā lielāko pienesumu apgrozījumā sniedza darījumi regulētajā tirgū (57.4 % no kopējā apgrozījuma). Īpaši strauji augusi interese par regulētā tirgus obligācijām. Darījumu apjoms ar tām palielinājās par 77.9 % salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Darījumu skaita ziņā joprojām dominē regulētā tirgus akcijas, kas 2025. gadā veidoja 69.8 % (49.5 tūkst. darījumu) no kopējā skaita. Vienlaikus būtiski palielinājās darījumu aktivitāte regulētā tirgus obligāciju segmentā, kur darījumu skaits pieauga par 84.8 % (no 2.6 līdz 4.9 tūkst. gada laikā).

Regulētā tirgus kopējā kapitalizācija 2025. gadā bija 2.0 mljrd. eiro, savukārt alternatīvā tirgus kapitalizācija bija 0.5 mljrd. eiro. Neraugoties uz tirgus aktivitātes pieaugumu, kopējā tirgus kapitalizācijas attiecība pret iekšzemes kopproduktu nav būtiski mainījusies. 2025. gadā šis rādītājs ir stabilizējies pie 5.7 % atzīmes, kas norāda uz potenciālu tālākai kapitāla tirgus attīstībai.