29.08.2016
2016. gada 28. septembrī Latvijas Banka organizēs gadskārtējo tautsaimniecības konferenci "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga". Šogad konference veltīta valsts ekonomiskās attīstības jautājumiem.
Makroekonomika12.08.2016
Latvijas Banka pirms mēneša publicēja un nodeva politikas veidotājiem detalizētus un ar aprēķiniem pamatotus ekspertu priekšlikumus veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanai, kas apkopoti "Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepcijā". Valdības apspriešanai un lēmuma pieņemšanai sagatavotajā Veselības ministrijas "Konceptuālā ziņojuma "Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu"" projektā un atbilstošajā ziņā medijiem Latvijas Bankas priekšlikuma nav. Ulda Rutkastes komentārs par Veselības ministrijas pieeju veselības aprūpes finansējuma modeļiem.
12.08.2016
Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2016. gada augustā iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 181.8 miljoniem eiro. Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 3,523.6 milj. eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808.4 milj. eiro.
04.08.2016
Minimālās algas celšana nav nekāda brīnumnūjiņa, kas ar vienu mājienu mazinās ienākumu nevienlīdzību, tuvinās Latvijas algas Rietumeiropas līmenim un piepildīs valsts budžetu. Tieši otrādi, - ja minimālo algu ceļ par daudz, tas nodara vairāk kaitējuma nekā labuma, jo tās celšana mazina uzņēmumu konkurētspēju un nodarbinātību, it īpaši nozarēs un reģionos ar zemiem ienākumiem. Vairāk Ludmilas Fadejevas un Oļega Krasnopjorova rakstā.
Makroekonomika22.07.2016
Andris Tauriņš (Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts):
Šā gada 1. pusgadā naudas drošības situācija uzlabojās gan Latvijā, gan eiro zonā kopumā. Latvija joprojām ir starp tām piecām eiro zonas valstīm (kopā ar Somiju, Igauniju, Lietuvu un Slovākiju), kurās ir vismazākais viltojumu skaits – gan absolūtos skaitļos, gan rēķinot pret iedzīvotāju skaitu un/vai naudu apgrozībā.
| USD |
| 1.121800 |
| RUB |
| 73.129200 |
| GBP |
| 0.850780 |
| CHF |
| 1.094500 |
| JPY |
| 115.370000 |
| Visi valūtu kursi |
*valūtas vienības par 1 eiro |
|
USD
1.121800 |
RUB
73.129200 |
|
GBP
0.850780 |
CHF
1.094500 |
|
JPY
115.370000 |
Visi valūtu kursi |
| Galveno refinansēšanas operāciju likme |
| 0.00% |
| Aizdevumu iespējas uz nakti |
| 0.25% |
| Noguldījumu iespējas |
| -0.40% |
Spēkā ar 16.03.2016
| Galveno refinansēšanas operāciju likme0.00% |
| Aizdevumu iespējas uz nakti0.25% |
| Noguldījumu iespējas-0.40% |
12.09.2016
09.09.2016
09.09.2016
08.09.2016
25.08.2016
12.09.2016
25.08.2016
08.08.2016
18.07.2016
29.06.2016
04.08.2016
02.08.2016
28.07.2016
09.09.2016
22.07.2016
22.07.2016
05.07.2016
03.06.2016
29.08.2016
2016. gada 28. septembrī Latvijas Banka organizēs gadskārtējo tautsaimniecības konferenci "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga". Šogad konference veltīta valsts ekonomiskās attīstības jautājumiem.
Makroekonomika12.08.2016
Latvijas Banka pirms mēneša publicēja un nodeva politikas veidotājiem detalizētus un ar aprēķiniem pamatotus ekspertu priekšlikumus veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanai, kas apkopoti "Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepcijā". Valdības apspriešanai un lēmuma pieņemšanai sagatavotajā Veselības ministrijas "Konceptuālā ziņojuma "Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu"" projektā un atbilstošajā ziņā medijiem Latvijas Bankas priekšlikuma nav. Ulda Rutkastes komentārs par Veselības ministrijas pieeju veselības aprūpes finansējuma modeļiem.
12.08.2016
Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2016. gada augustā iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 181.8 miljoniem eiro. Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 3,523.6 milj. eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808.4 milj. eiro.
04.08.2016
Minimālās algas celšana nav nekāda brīnumnūjiņa, kas ar vienu mājienu mazinās ienākumu nevienlīdzību, tuvinās Latvijas algas Rietumeiropas līmenim un piepildīs valsts budžetu. Tieši otrādi, - ja minimālo algu ceļ par daudz, tas nodara vairāk kaitējuma nekā labuma, jo tās celšana mazina uzņēmumu konkurētspēju un nodarbinātību, it īpaši nozarēs un reģionos ar zemiem ienākumiem. Vairāk Ludmilas Fadejevas un Oļega Krasnopjorova rakstā.
Makroekonomika22.07.2016
Andris Tauriņš (Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts):
Šā gada 1. pusgadā naudas drošības situācija uzlabojās gan Latvijā, gan eiro zonā kopumā. Latvija joprojām ir starp tām piecām eiro zonas valstīm (kopā ar Somiju, Igauniju, Lietuvu un Slovākiju), kurās ir vismazākais viltojumu skaits – gan absolūtos skaitļos, gan rēķinot pret iedzīvotāju skaitu un/vai naudu apgrozībā.