Aktualitātes

• Par Latvijas Bankas makroekonomiskajām prognozēm

  18.06.2018

  Latvijas Bankas padome uzklausījusi makroekonomiskās analīzes un prognozēšanas speciālistu ziņojumu par situāciju Latvijas un pasaules tautsaimniecībā un nolēmusi pārskatīt makroekonomiskās prognozes.
• Uz Rīgas sanāksmi atskatoties: 3 secinājumi pēc ECB Padomes sēdes

  15.06.2018

  Aizvadītā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sanāksme Rīgā bija tas gadījums, kad tika veidotas nākotnes gaidas. Monetārās politikas likmes šajā sanāksmē netika mainītas (to arī neviens negaidīja), tajā pašā laikā publiskotā informācija ļauj izdarīt dažus secinājumus par ECB Padomes nākotnes izaicinājumiem. Par to vairāk Mārtiņa Bitāna rakstā.

  Makroekonomika
• Piecas globālas tendences un to nozīme Latvijas kontekstā

  10.06.2018

  Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms. Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Andris Strazds savā rakstā aplūko atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvā atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

  Makroekonomika
• Skaidrās naudas deficīts, pagaidu rubļi un cenu stabilizācija – monetārā politika 20. gs. 90. gadu sākumā

  07.06.2018

  1990. gada 4. maijā pieņemtā Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu sāka valsts atjaunošanas periodu, kurā Latvijas tautsaimniecība atvadījās no grūstošās PSRS ekonomiskās telpas un plānveida ekonomikas un izvēlējās virzību pa tirgus ekonomikas ceļu uz iekļaušanos Rietumvalstu ekonomiskajā un finanšu apritē. Aiziešana no PSRS Latvijas tautsaimniecībai nebija vienkārša: 1990.–1993. gadā cenu kāpums sasniedza hiperinflācijas līmeni, bet ekonomiskā aktivitāte tikai 1992. gadā vien saruka aptuveni par trešdaļu. Inflācijas ierobežošana un virzība uz neatkarīgu tautsaimniecību nebija iespējama bez nacionālās valūtas – tātad arī centrālās bankas un monetārās politikas. Par to vairāk Viļņa Purviņa rakstā.
• ECB Padomes sanāksmi gaidot - par ko Rīgā diskutēs eiro zonas ietekmīgākie finansisti?

  06.06.2018

  Bieži šķiet, ka centrālās bankas ikdienā mēģina risināt problēmas, kuras patiesībā nemaz nepastāv vai nav aktuālas lielai daļai valsts iedzīvotāju. Tomēr no šiem abstraktajiem jautājumiem un atbildēm ir atkarīga visu valsts iedzīvotāju labklājība. Kļūda šo abstrakto problēmu risināšanā reizēm var būt starpība starp mierīgu ekonomikas izaugsmi un kārtējo krīzi.

  Arī Rīgā eiro zonas centrālo banku prezidenti 13. un 14. jūnija sanāksmē turpinās diskusijas par vairākiem eiro zonas (un tātad – Latvijas) tautsaimniecībai būtiskiem jautājumiem. Sīkāk par Eiropas Centrālās bankas Padomes izbraukuma sēdē gaidāmo diskusiju – ekonomista Mārtiņa Bitāna rakstā.

  Makroekonomika