Publicēts: 31.12.2012. Aktualizēts: 14.03.2015.

ECB īstenotā monetārās politikas stratēģija makroekonomiskās attīstības izvērtēšanai balstīta uz diviem pīlāriem – plašāku gan eiro zonas, gan starptautisko finanšu tirgu un tautsaimniecības analīzi un monetāro analīzi. Praksē tas nozīmē, ka ECB monetārās politikas lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz detalizētu to faktoru analīzi, kuri var ietekmēt inflāciju, un naudas piedāvājuma tendencēm.

Lai sasniegtu cenu stabilitātes uzturēšanas mērķi, Eirosistēma izmanto monetārās politikas instrumentu un procedūru kopumu. Tie nodrošina darbības pamatu monetārās politikas lēmumu īstenošanai. Monetārās politikas īstenošanā operacionālajiem pamatprincipiem un politikas stratēģijai ir īpaša nozīme. Stratēģija nosaka, kāds naudas tirgus procentu likmju līmenis ir nepieciešams, lai vidējā termiņā uzturētu cenu stabilitāti, bet operacionālie pamatprincipi nosaka, kā šo procentu likmju līmeni sasniegt, izmantojot pieejamos monetārās politikas instrumentus un procedūras. ECB sekmē naudas tirgus īstermiņa procentu likmju virzību, ar saviem lēmumiem par Eirosistēmas galvenajām procentu likmēm paužot monetārās politikas nostāju un ietekmējot likviditāti jeb brīvo līdzekļu pieejamību naudas tirgū.

Lai paveiktu šo uzdevumu, svarīgi zināt, kā tautsaimniecība darbojas. Pamatojoties uz pieejamo informāciju par pašreizējo ekonomisko attīstību, ECB jānovērtē, kādi ir cenu stabilitātes riski nākotnē. ECB īstenotā monetārās politikas stratēģija makroekonomiskās attīstības izvērtēšanai balstīta uz diviem pīlāriem – plašāku gan eiro zonas, gan starptautisko finanšu tirgu un tautsaimniecības analīzi un monetāro analīzi. Praksē tas nozīmē, ka ECB monetārās politikas lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz detalizētu to faktoru analīzi, kuri var ietekmēt inflāciju, un naudas piedāvājuma tendencēm.

  • Pirmais pīlārs ietver daudzu ekonomisko un finanšu rādītāju, kuri var ietekmēt cenu stabilitāti īsākā vai vidējā termiņā, analīzi. ECB pastāvīgi analizē reālā sektora aktivitātes, cenu un izmaksu rādītāju, algu, fiskālā sektora, valdības vērtspapīru procentu likmju, valūtas kursa, uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma un svarīgāko starptautisko finanšu tirgus rādītāju dinamiku.
  • Otrais pīlārs ietver naudas rādītājus, kuri norāda uz naudas piedāvājuma vadošo lomu cenu stabilitātes uzturēšanā un fokusējas uz ilgāka termiņa perspektīvu. Šī analīze ietver monetāro un kreditēšanas norišu detalizētu analīzi, lai novērtētu to ietekmi uz nākotnes inflāciju un ekonomisko izaugsmi eiro zonā. Monetārās politikas stratēģijas īstenošanā kā instruments tiek izmantota naudas rādītāju – skaidrās naudas apgrozībā, monetāro finanšu iestāžu izsniegto kredītu, likviditātes pārpalikuma un īpaši M3 (skaidrā nauda apgrozībā + noguldījumi uz nakti + noguldījumi ar termiņu līdz 2 gadiem + noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 3 mēnešiem) – gada pieauguma analīze.

Abi Eirosistēmas stratēģijas pīlāri paredzēti, lai nodrošinātu rūpīgu monetāro, ekonomisko un finanšu norišu analīzi visā eiro zonā. Šī padziļinātā analīze ļauj ECB noteikt galvenās procentu likmes līmenī, kas ir vislabāk piemērots, lai veicinātu cenu stabilitāti eiro zonā kopumā. Tādejādi gan kvantitatīvā cenu stabilitātes definīcija, gan abi šie minētie pīlāri kopā veido trīs galvenos ECB monetārās politikas stratēģijas elementus.