Maksājumu radars

Naktī no 2026. gada 22. uz 23. augustu Latviju skāra viena no postošākajām vētrām tās vēsturē. Postījumi bija tik lieli, ka elektroenerģijas tīkla bojājumus vietām laboja līdz septembra vidum. Virknē jomu konstatēti trūkumi, kas atbildīgajām institūcijām dod vielu pārdomām par krīžu noturības stiprināšanu un sabiedrības gatavību dažādās situācijās. Kā šo vētru pārdzīvoja finanšu sektors un ko no tās varam mācīties?

Vispirms jāuzsver, ka šī bija mozaīkas veida krīze – dažādās Latvijas vietās postījumi un problēmas atšķīrās. Dažos reģionos par dabas kataklizmu liecināja vien nolauzti zari un kāds nokritis koks, bet citviet pilsētās un mazākās apdzīvotajās vietās elektroapgādes pārrāvums ilga vairākas dienas, tādēļ bija būtiski apgrūtināta ikdienas dzīve. Līdz ar to svētdien, 23. augustā, vietām veikali strādāja un cilvēki varēja norēķināties ar maksājumu kartēm, kā arī izņemt naudu no bankomāta. Taču bija arī vietas, kur tas vairāku apstākļu dēļ nebija iespējams.

Kopumā ikdienas banku pakalpojumi – naudas pārskaitījumi, zibmaksājumi u. c., kuri parasti ir pieejami svētdienā, – darbojās ikdienas režīmā, vismaz tajās vietās, kur bija elektroenerģija un sakari un klientiem bija iespēja lietot savu internetbanku. Vētras laikā darbības traucējumi bija 183 bankomātiem jeb aptuveni piektdaļai no Latvijā esošajiem 869 bankomātiem. Pamatā tas bija saistīts ar elektroapgādes pārrāvumiem.

Vai šādā situācijā bija pieejami kritiskie finanšu pakalpojumi (proti, kritiskie bankomāti, kuriem ir noteiktas pastiprinātas prasības to darbības nodrošināšanai, un bezsaistes maksājumi, kas domāti bezskaidrās naudas norēķiniem apstākļos, kad nedarbojas sakari)?

Kritiskie bankomāti darbojas ar alternatīviem enerģijas avotiem (piemēram, banka nodrošina dīzeļģeneratoru), tiem ir nodrošināti papildu savienojumi ar informācijas sistēmām, lai sazinātos ar banku un varētu izsniegt naudu. Savukārt bezsaistes maksājumi darbojas līdzīgi kā notiek norēķini avioreisu laikā – tirgotājam jāstrādā, elektrība nepieciešama, bet sakaru var nebūt, un naudu no maksātāja konta noņem vēlāk, jau pēc sakaru atjaunošanās.

Augusta vētras laikā tika novēroti vienlaicīgi elektroenerģijas un sakaru traucējumi, kā rezultātā bija traucēta arī tirgotāju un tirdzniecības centru darbība. Tāpēc arī kritisko finanšu pakalpojumu infrastruktūra palīdzēt un pildīt savu funkciju kopumā varēja daļēji. Lielākie postījumi tika nodarīti nakts sākumā, un pēc elektroenerģijas tīkla bojājumu seku iestāšanās sakaru torņi, izmantojot autonomos energoapgādes risinājumus, darbojās vien dažas stundas. No rīta to energoapgādes avoti bija izsmelti un līdz ar to atsevišķās vietās nebija ne elektrības, ne sakaru.

Tā ir lielā krīzes mācība visas valsts līmenī – bez elektrības un sakariem nedarbojas arī citi risinājumi. Ja tirgotāji nestrādā, tad nav pieejami arī kritiskie finanšu pakalpojumi. Kā to risināt? Šeit nepieciešams valsts līmeņa risinājums, un, iespējams, svarīgāki par kritiskajiem bankomātiem būtu kritiskie sakaru torņi un kritiskie tirgotāji.

Ko par kritiskās finanšu infrastruktūras darbību krīzes laikā liecina skaitļi? Tika veikti vairāki simti bezsaistes maksājumu veikalos. Lielākā daļa (77 no 94) kritisko bankomātu krīzes laikā darbojās, tiesa, pamatā tas bija vietās, kur nebija elektroapgādes traucējumu vai tie tika operatīvi novērsti. Tikai dažiem kritiskajiem bankomātiem darbības pārrāvums bija ilgāks, nekā to pieļauj regulējums. Problēmas galvenokārt tika konstatētas ar bankomātiem tirdzniecības centros, kas elektrības padeves pārrāvuma dēļ netika atvērti un nebija pieejami iedzīvotājiem. Katru šādu situāciju bankas izvērtē atsevišķi. Vienlaikus ir skaidrs, ka nepieciešams rīkoties, lai ņemtu vērā šīs vētras mācības.

Latvijas Banka jau iepriekš ir vērsusi atbildīgo institūciju uzmanību uz bankomātu pieejamības problēmām un ieteikusi papildu risinājumus. Viens no tiem ir iedzīvotājiem būtisko pakalpojumu centri, kuros vienuviet būtu nodrošināta iespēja iegādāties pirmās nepieciešamības preces, t. sk., izmantojot karšu bezsaistes norēķinus, kā arī piekļūt skaidrajai naudai. Centrus varētu veidot, piemēram, tirdzniecības vietās vai degvielas uzpildes stacijās.

Šādas vietas veidotu paralēli Krīzes vadības centra vadītāja rosinātajiem noturības punktiem, kuros iedzīvotāji saņemtu informāciju, pirmo palīdzību, piekļuvi sakariem u. tml. un kuri būtu būtiski gadījumos, kad kādu iemeslu dēļ tuvāk esošais krīzes veikals nebūtu pieejams vai iedzīvotājiem nebūtu iespējams tur nokļūt.

Vētras laikā gūtās mācības palīdzēs tuvākajos mēnešos stiprināt valsts kopējo noturību pret krīzēm. Tajā pašā laikā Latvijas Banka aicina ikvienu turpināt rīkoties saprātīgi un tālredzīgi, t. sk. glabāt daļu līdzekļu skaidrā naudā vai veidot uzkrājumu, kas paredzēts krīzes situācijām. Šāds uzkrājums veidojams maza nomināla banknotēs, un ar to vajadzētu pietikt ģimenes nedēļas vajadzībām.

Tāpat ieteicams laicīgi Latvijas Bankas tīmekļvietnē apzināt dzīvesvietai tuvākos bankomātus, arī kritiskos bankomātus (karti skatīt šeit: www.bank.lv/pakalpojumi/bankomatu-karte). Savukārt informācija par bezsaistes maksājumiem pieejama šeit: www.bank.lv/aktualitates-banklv/zinas-un-raksti/jaunumi/17789-karsu-maksajumus-bezsaiste-ieviesusi-10-tirdzniecibas-uznemumi. Būtiski atcerēties, ka šādu risinājumu ir iespējams izmantot, tikai fiziski ievietojot karti maksājumu karšu terminālī un ievadot kartes PIN kodu.

Plašāka informācija par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem ir pieejama Latvijas Bankas tīmekļvietnē: www.bank.lv/darbibas-jomas/klientu-aizsardziba/kritiskie-finansu-pakalpojumi.

Jānis Blūms, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs

Vispirms vēlos pateikties ikvienam no 37 137 Latvijas iedzīvotājiem, kas piedalījās sabiedrības aptaujā par nākamā izlaiduma eiro banknošu dizainu. Kopumā aptaujā piedalījās gandrīz 10 miljoni iedzīvotāju. Cilvēki visā Eiropā tika aicināti paust savu viedokli par to, kuru no piedāvātajiem dizainiem divās tēmās – "Eiropas kultūra" un "Upes un putni" – izmantot nākotnes eiro banknotēm.

Šajā komentārā vēlos iezīmēt tālākos soļus, kas pēc sabiedrības viedokļa apzināšanas vedīs līdz pat pirmās jaunā dizaina banknotes emisijai.

Sagaidāms, ka šā gada beigās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome, kurā darbojas arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, izvēlēsies vienu dizaina priekšlikumu. Tālāk notiks darbs ar izvēlēto dizaina priekšlikumu, lai to praktiski izvietotu uz banknotēm, iekļaujot komplicētas un augsti tehnoloģiskas drošības pazīmes un dažādus reljefa un krāsu elementus, kas nepieciešami gan banknošu pretviltošanas aizsardzībai, gan neredzīgu un vājredzīgu cilvēku atbalstam.

Naudas izstrāde ir nepārtraukta sacensība starp centrālajām bankām un naudas viltotājiem, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc naudas zīmes tiek regulāri atjaunotas un uzlabotas. Sagaidāms, ka jaunajās banknotēs tiks izmantoti dažādi moderni tehnoloģiski risinājumi, kas apgrūtinās dzīvi naudas viltotājiem. Jau esošās eiro banknotes ir salīdzinoši labi aizsargātas pret viltojumiem – eirozonā kopumā uz miljonu īstu banknošu 2025. gadā tika reģistrētas 14 viltotas naudas zīmes (salīdzinājumam 2024. gadā – 18 viltotas naudas zīmes uz miljonu īstu banknošu).

Izstrādāt skaistas un drošas eiro banknotes ir tikai viens no soļiem. Būtiski, lai emisijas brīdī tās varētu izmantot bez ierobežojumiem – par jauno naudu būtu informēti kasieri, banknotes pieņemtu tirdzniecības automātos un atpazītu viltojumu atpazīšanas iekārtas, ko izmanto veikalos. Lai to panāktu, ir jāveic nozīmīgs darbs, gan informējot iesaistītos profesionālos naudas lietotājus, gan pārprogrammējot dažādas iekārtas. Protams, jaunu naudas zīmju nonākšana apgrozībā ir valsts līmeņa notikums, un pirms tās notiks plaša informācijas kampaņa.

Arī jaunajām eiro banknotēm spēkā būs princips – aptausti, apskati, pagrozi (www.ecb.europa.eu/euro/banknotes/current/security/html/index.lv.html#feel). Tā ikviens varēs pārliecināties par to īstumu. Eiro banknotēs ir vairāki desmiti dažādu grūti viltojamu elementu – pat ja kādu no tiem izdodas atdarināt, ļoti reti ir sastopami viltojumi, kuros atveidoti vairāki pretviltošanas elementi.

Pašlaik vēl nav pieņemti lēmumi par jauno eiro banknošu ieviešanas termiņiem un tehnisko procesu. Tomēr iepriekšējā pieredze ar pirmās un otrās sērijas eiro banknotēm ļauj droši prognozēt, ka šis process būs pakāpenisks un pārdomāts.

Būtiski arī atcerēties, ka eiro banknošu gadījumā ir spēkā princips, ka pēc jauna dizaina naudas zīmju emisijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem vecās nekur speciāli nav jānes un jāmaina. Vecās banknotes saglabā oficiāla maksāšanas līdzekļa statusu bez ierobežojumiem laikā, bet ar jauna dizaina banknotēm tiek aizstātas, nonākot centrālajā bankā.

Ieskats eiro banknošu vēsturē

Kā vēsturiski noritēja pirmo eiro banknošu ieviešana? Pirmās sērijas eiro banknošu izstrāde sākās ilgi pirms eirozonas un ECB izveides. Šo darbu vadīja Eiropas Monetārais institūts (EMI), kas eiro banknošu tapšanas procesu aizsāka 1994. gadā. Dizaina konkurss tika izsludināts 1996. gadā, bet par uzvarētāju 1996. gada 13. decembrī tika pasludināts Austrijas Nacionālās bankas mākslinieks Roberts Kalina ar ieceri, kas atbilst tēmai "Laikmeti un stili Eiropā". Mākslinieka iecerē banknošu aversā bija attēloti logi un vārti kā atvērtības simbols, bet reversā – tilti kā sadarbības un vienotības simbols.

Turpmāko pusotru gadu noritēja eiro banknošu dizaina pilnveidošana un precizēšana, bet 1998. gada jūlijā jaunizveidotā ECB Padome oficiāli apstiprināja banknošu galīgās tehniskās specifikācijas, krāsu gammas, izmēru standartus un drošības elementus. 1999. gada jūlijā stingri sertificētās Eiropas tipogrāfijās sākās gandrīz 15 miljardu jauno eiro banknošu drukāšana.

Sabiedrībai eiro banknotes tika prezentētas 2001. gada 30. augustā, kad tika sniegta detalizēta informācija par to drošības elementiem. Tā paša gada rudenī sākās banknošu piegāde komercbankām un tirgotājiem visā eirozonā, lai nodrošinātu skaidrās naudas pieejamību jau no ieviešanas pirmās dienas rīta. Naktī no 2001. gada 31. decembra uz 2002. gada 1. janvāri eiro banknotes oficiāli nonāca skaidrās naudas apritē 12 eirozonas valstīs, aizstājot nacionālās valūtas divu mēnešu pārejas perioda laikā.

Citāda stratēģija tika izmantota otrās sērijas eiro banknošu emisijā. To izstrāde un ieviešana noritēja pakāpeniski vairāku gadu garumā, prioritāti piešķirot aizsardzībai pret viltošanu un banknošu izturībai. ECB tā laika prezidents Mario Dragi par lēmumu ieviest otro eiro banknošu sēriju ar nosaukumu "Eiropas sērija" paziņoja 2012. gada 8. novembrī, un dažādu nominālu eiro banknotes tika ieviestas pakāpeniski – vairāku gadu garumā. Pirmā apgrozībā 2013. gada maijā nonāca 5 eiro banknote. Sekoja atjaunotā 10 eiro banknote – tā apritē nonāca 2014. gada septembrī, laikā, kad Latvija nesen bija pievienojusies eirozonai un ieviesusi eiro.

2019. gada maijā apgrozībā vienlaikus tika laisti pēdējie divi Eiropas sērijas nomināli. Tas notika sešus ar pusi gadus pēc banknošu izziņošanas – process bija pakāpenisks un neradīja problēmas ne uzņēmējiem, ne sabiedrībai kopumā. Esmu pārliecināts, ka arī trešās sērijas eiro banknošu ieviešanā tiks pieņemti pārdomāti lēmumi.

Latvijas Banka ir gatava jauno eiro banknošu praktiskai ieviešanai. Izmantosim to pieredzi, kas tika gūta eiro ieviešanas laikā 2012.–2014. gadā. Īpaša vērība tiks pievērsta saziņai ar profesionālajiem naudas lietotājiem un īpaši aizsargājamām sabiedrības grupām, kā arī sabiedrības informēšanai.

Aicinu sekot līdzi ECB un Latvijas Bankas jaunumiem. Skaidrā nauda ir kas vairāk par norēķinu un uzkrāšanas līdzekli, tā ir viens no sabiedrības drošības elementiem. Mēs attīstīsim un emitēsim banknotes un monētas, kamēr vien sabiedrībā būs pēc tā pieprasījums. Skaidrajai naudai ir nākotne!

Zita Zariņa, Latvijas Bankas padomes locekle

Šogad digitālā eiro projekts ir atsācis tālāko virzību, Eiropas likumdevējiem beidzot panākot vienošanos par virkni plaši diskutētu aspektu. Priekšā vēl saskaņošana tā saucamajā trialoga procedūrā – jūlijā oficiāli sākās sarunas starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības (ES) Padomi un Eiropas Komisiju, lai noslēgtu likumdošanas procesu vienotam digitālā eiro ieviešanas regulējumam.

Tiek cerēts, ka politiskās sarunas un digitālā eiro regulas pieņemšana noslēgsies vēl šogad, lai Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome vēl šī gada beigās varētu pieņemt oficiālu lēmumu un uzsākt pilotprojektus, plānojot digitālā eiro faktisko ieviešanu 2029. gadā.

Šajā komentārā vēlos pieskarties vairākiem aspektiem, kas ļaus sabiedrībai labāk izprast digitālā eiro projektu un tā ietekmi uz ikviena cilvēka ikdienas dzīvi.

Digitālais eiro neaizstās skaidro naudu, bet to papildinās

Digitālais eiro būs papildinoša alternatīva esošajiem risinājumiem un jauns veids, kā veikt maksājumus digitālā formā. Tāpat kā skaidrā nauda (banknotes un monētas), arī digitālais eiro būs centrālās bankas nauda. Skaidrā nauda turpinās pastāvēt un būs pieejama cilvēkiem tāpat kā līdz šim, turklāt ES likumdevēji un ECB strādā, lai nostiprinātu skaidrās naudas lietojumu un pieejamību.

Eiropai būs savs publisks Eiropas mēroga maksājumu risinājums

Ieviešot digitālo eiro, tiks nodrošināta Eiropas maksājumu infrastruktūra, kas balstīsies uz centrālās bankas naudu un Eiropas noteikumiem. Tas mazinās Eiropas atkarību no maksājumu risinājumiem, kas tiek pārvaldīti ārpus Eiropas, un piedāvās papildu risinājumu iedzīvotāju ikdienas digitāliem maksājumiem. Digitālā eiro izplatīšanu un lietošanu nodrošinās Eiropas maksājumu pakalpojumu sniedzēji, ar kuru starpniecību ikviens iedzīvotājs varēs atvērt digitālā eiro kontu un veikt maksājumus.

Digitālais eiro būs paredzēts galvenokārt ikdienas maksājumiem, nevis uzkrājumu veidošanai

Digitālais eiro būs maksājumu instruments, un ar to varēs maksāt veikalos vai internetā un norēķināties ar citām personām. Lai tas nekļūtu par alternatīvu bankas noguldījumiem un neradītu negatīvas sekas banku darbībai, tiks noteikts limits, cik daudz digitālo eiro var atrasties katra klienta kontā. Taču ikvienam būs iespēja piesaistīt digitālā eiro kontu savam komercbankas kontam, kas nodrošinās iespēju veikt maksājumus arī tad, kad vēlamā pirkuma summa pārsniedz digitālā eiro konta atlikumu (iztrūkstošā summa tiks automātiski paņemta no komercbankas konta un pārskaitīta maksājuma saņēmējam).

Digitālo eiro varēs izmantot arī bez interneta savienojuma

Digitālais eiro paredz iespēju veikt bezsaistes maksājumus, kas ļaus norēķināties starp cilvēkiem un pie tirgotājiem arī tad, ja konkrētajā brīdī nav interneta vai mobilā tīkla savienojuma. Tas būs īpaši svarīgi vietās ar sliktu savienojumu un situācijās, kad digitālo sakaru darbībā rodas traucējumi.

Latvijā ir ieviesti kritiskie finanšu pakalpojumi, t. sk. bezsaistes maksājumi, bet citur Eiropā šādi risinājumi nav izplatīti, un digitālais eiro mazinās šo ievainojamību. Latvijā tas kalpos kā dublējošs risinājums, kas sniegs lielāku drošību.

Digitālais eiro tiks veidots, īpašu uzmanību pievēršot privātumam

Veicot tiešsaistes maksājumus ar digitālo eiro, Eirosistēma (to veido ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas) pati nevarēs identificēt konkrēto lietotāju un viņa maksājumus. Savukārt maksājumu pakalpojumu sniedzējam būs pieejama informācija, kas nepieciešama maksājuma apstrādei un normatīvo aktu prasību izpildei. Līdzīgi tas notiek ar bankas kontu šodien.

Savukārt bezsaistes maksājumiem privātuma līmenis būs līdzīgs skaidrajai naudai – informāciju par konkrēto maksājumu zinās tikai maksātājs un tā saņēmējs.

Digitālais eiro varēs nodrošināt papildu maksāšanas iespēju arī tehnisku traucējumu vai krīzes situācijās

Digitālais eiro tiek veidots ar mērķi nodrošināt maksājumu nepārtrauktību arī sarežģītos apstākļos. Bezsaistes funkcionalitāte ļaus maksāt arī bez interneta vai mobilā signāla. Turklāt digitālā eiro sistēmas arhitektūra paredz risinājumus gadījumiem, kad rodas traucējumi konkrēta maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbībā un tas nav sasniedzams digitālā eiro maksājuma izpildei.

Noderīgi!

Plašāk par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar digitālā eiro projektu, nesen diskutējām TV24 raidījumā "Naudas cena". To var noskatīties šeit:

xtv.lv/rigatv24/video/6gGgLKxlpb4-16_09_2026_naudas_cena_1_dala

xtv.lv/rigatv24/video/w4pVaydxGOX-16_09_2026_naudas_cena_2_dala