Monetārās politikas instrumenti

Svarīga loma Eirosistēmas monetārajā politikā ir naudas tirgus operācijām. Tās tiek izmantotas naudas tirgus procentu likmju pārmaiņu virzībai, likviditātes jeb brīvo līdzekļu apjoma regulēšanai, kā arī lai dotu signālus par ECB monetārās politikas nostāju. Atklātā tirgus operācijas parasti veic valstu centrālās bankas pēc ECB iniciatīvas.

Eirosistēma var veikt četru veidu tirgus operācijas, piešķirot darījuma partneriem eiro resursus pret atbilstošu un konkrēti definētu vērtspapīru ķīlu:

• galvenās refinansēšanas operācijas;
• ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas;
• precizējošās operācijas;
• strukturālās operācijas.

Monetārās operācijas Eirosistēmā parasti notiek decentralizēti. Tas nozīmē, ka ECB Valde pieņem lēmumus par monetāro operāciju rīkošanu, bet Eirosistēmas centrālās bankas īsteno šos lēmumus praksē.

Galvenās refinansēšanas operācijas ir likviditāti palielinošas operācijas, kuras reizi nedēļā veic izsolēs ar fiksētu vai mainīgu procentu likmi. Šo operāciju termiņš parasti ir 1 nedēļa. Fiksētas procentu likmes operācijām centrālās bankas naudas cena noteikta jau iepriekš atbilstoši monetārās politikas nostājai. Mainīgas procentu likmes operācijām monetārās politikas īstenošanai tiek izteikta kā minimālā procentu likme, kas kalpo kā apakšējā robeža centrālās bankas naudas cenai. 

Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas ir likviditāti palielinošas operācijas, ko veic katru mēnesi. To termiņš parasti ir 3 mēneši, tādējādi bankām tiek nodrošināta iespēja apmierināt brīvo līdzekļu vajadzības ilgākam periodam.

Eirosistēma var arī veikt neregulāras ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas ar termiņu, kas pārsniedz 3 mēnešus. Šo operāciju mērķis ir nodrošināt tirgus dalībniekus ar ilgtermiņa resursiem, kā arī var būtu arī kādi citi mērķi, kas ir saistīti ar monetāro politiku. 2019. gada septembrī uzsāktas jaunas ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas jeb TLTRO-III ar termiņu trīs gadi un tās turpināsies reizi ceturksnī līdz 2021. gada martam. Šīs operācijas sekmēs banku kreditēšanu, jo šajās operācijās iegūto līdzekļu atlīdzība ir sasaistīta ar bankas kreditēšanas sniegumu.

Precizējošās operācijas veic atsevišķos gadījumos, lai pārvaldītu likviditāti tirgū un ietekmētu procentu likmju virzību, un īpaši – lai mazinātu negaidītu tirgus likviditātes svārstību ietekmi uz procentu likmēm. Līdztekus papildu finansējuma nodrošināšanai precizējošās operācijas var izmantot arī, lai piesaistītu kredītiestāžu termiņnoguldījumus. Lielākā daļa precizējošo operāciju tiek veiktas rezervju prasību izpildes periodu pēdējās dienās. Precizējošās operācijas parasti veic valstu centrālās bankas, izmantojot ātrās izsoles vai divpusējās procedūras. ECB Padome var izlemt, ka izņēmuma kārtā precizējošās divpusējās operācijas var veikt arī pati ECB.

Ja nepieciešams koriģēt Eirosistēmas strukturālo pozīciju pret finanšu sektoru, var veikt ilgtermiņa strukturālās operācijas. Šim nolūkam var izmantot parāda instrumentu emisiju vai vērtspapīru pārdošanu un pirkšanu.

1.tabula. Pārskats par Eirosistēmā izmantotajiem atklātā tirgus operāciju veidiem

Pastāvīgo iespēju mērķis ir ietekmēt tirgus procentu likmes darījumiem uz nakti un dot signālu par vispārējo monetārās politikas virzību. Darījuma partneriem pēc pašu iniciatīvas pieejamas divas pastāvīgās iespējas: aizņemties no savas valsts centrālās bankas eiro resursus pret atbilstošu vērtspapīru ķīlu uz nakti vai noguldīt eiro līdzekļus savas valsts centrālajā bankā uz nakti.

Pastāvīgās iespējas ļauj monetārās politikas darījuma partneriem izlīdzināt dienas finansējuma svārstības. Ņemot vērā to bilances posteņu, kuri nav tieši atkarīgi no monetārās politikas, svārstības, ar atklātā tirgus operācijām nav iespējams nodrošināt precīzu naudas summu, lai izpildītu kopējās obligāto rezervju prasības. Turklāt katru darbadienu pieprasījums pēc centrālās bankas naudas ir atkarīgs no naudas tirgus dalībnieku spējas savstarpēji sadalīt likviditātes apjomu.

Aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme parasti norāda uz naudas tirgus darījumu uz nakti augšējo robežu. Darījuma partneri var izmantot noguldījumu iespēju, lai veiktu noguldījumus uz nakti valstu centrālajās bankās. Noguldījumu iespējas procentu likme parasti norāda uz naudas tirgus darījumu uz nakti zemāko līmeni. Tādējādi pastāvīgo iespēju procentu likmes parasti veido starpbanku darījumiem uz nakti procentu likmju koridoru, ierobežojot to svārstības.

Pārskats par Eirosistēmā izmantotajiem pastāvīgo iespēju veidiem

Obligāto rezervju norma kalpo, lai stabilizētu īstermiņa naudas tirgus procentu likmju svārstības un radītu (vai mainītu) strukturālo likviditātes deficītu un tādējādi arī kredītiestāžu pieprasījumu pēc centrālās bankas finansējuma.

Eirosistēmas obligāto rezervju sistēma galvenokārt veic monetārās funkcijas, stabilizējot naudas tirgus procentu likmes un paplašinot strukturālo likviditātes deficītu. Saskaņā ar ECB regulējumu visām eiro zonas kredītiestādēm jātur noteikts obligāto rezervju apjoms savas mītnes zemes centrālajā bankā. Par kredītiestāžu obligāto rezervju turēšanu tiek maksāta atlīdzība saskaņā ar Eirosistēmas noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmi.

Eiro zonas valstu kredītiestādēm savas valsts centrālajā bankā jāglabā naudas līdzekļi 1% apmērā no piesaistītajiem nebanku noguldījumiem. Kredītiestādes parasti brīvprātīgi centrālajā bankā tur arī nelielu virsrezervju apjomu, kas finanšu tirgus spriedzes periodos var būtiski pieaugt.

Obligātās rezerves ir viens no ECB monetārās politikas instrumentiem, kas palīdz novērst pārmērīgu naudas tirgus likmju svārstīgumu un veicina naudas pieprasījuma lielāku stabilitāti.

Visām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām, kas ir reģistrētas Eirozonā, ir jātur obligātās rezerves attiecīgajā nacionālajā centrālajā bankā.

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 231 Statistisko datu par rezervju bāzi un rezervju prasību aprēķina sagatavošanas un iesniegšanas noteikumi

Obligāto rezervju prasību juridiskais ietvars

Obligāto rezervju prasības aprēķina, piemērojot ECB noteikto obligāto rezervju rādītāju rezervju bāzē iekļautajiem kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību piesaistītajiem noguldījumiem un saistībām.

Eirosistēmas monetārās politikas instrumentu un procedūru vispārējā dokumentācija

ECB noteiktās procentu likmes

Kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība ir izpildījusi obligātās rezervju prasības, ja tās vidējais rezervju konta atlikums nacionālajā centrālajā bankā viena rezervju izpildes perioda ietvaros nav mazāks par šim periodam aprēķināto obligāto rezervju prasību.

Aktīvu iegādes programma (AIP) tika uzsākta 2015. gada martā un neto iegādes periods turpinājās līdz 2018. gada beigām. Tās sastāvdaļas bija trešā “Nodrošināto obligāciju iegādes programma”, “Ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programma”, “Valsts sektora aktīvu iegādes programma”, “Uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programma”. Paplašinātā aktīvu iegādes programmā piedalījās visas valstis, bet ne visās apakšprogrammās. Lielākā un tai skaitā vienīgā programma, kurā piedalījās Latvija, bija “Valsts sektora aktīvu iegādes programma”, šajā programmā pērkamo vērtspapīru apjomu pa valstīm sadalīja pēc ECB kapitāla atslēgas.

Neto iegādes tika pārtrauktas no 2019. gada sākuma līdz oktobra beigām, bet vērtspapīru vietā, kuriem pienāca dzēšanas termiņš, tika pirkti jauni vērtspapīri – to darīja attiecīgā centrālā banka, kuras bilancē bija dzēstais vērtspapīrs. Kupons vai procentu maksājumi netika reinvestēti. Eirosistēmas dalībnieki reinvestīciju apjomus “Valsts sektora aktīvu iegādes programmā” centās izlīdzināt, lai katrā mēnesī bruto pērkamo vērtspapīru apjoms būtu vienādāks, tādējādi bez pauzēm un sabalansēti piedaloties tirgū.

2019.gada septembrī Padome lēma, ka 2019. gada novembrī tiks no jauna atsāktas neto vērtspapīru iegādes, savukārt 2022. gada martā lēma, ka neto vērtspapīru iegādes tiks izbeigtas 2022. gada jūnija beigās. Sākot ar jūliju ECB aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros dzēstie vērtspapīru apjomi tiek tikai reinvestēti. Sākot ar 2023. gada martu, AIP portfelis tiek samazināts mērenā un prognozējamā tempā, jo Eurosistēma pilnībā atkārtoti neiegulda vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus. 

2019.gada martā Padome lēma par pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas uzsākšanu (PĀAIP), nosakot PĀAIP kopējo apjomu 750 miljardi eiro. Šis apjoms 2020. gada jūnijā tika paaugstināts vēl par 600 miljardiem euro, bet 2020. gada decembrī – vēl par 500 miljardiem euro, kopsummā veidojot 1.85 triljonus eiro. 2021. gada decembrī Padome lēma, ka PĀAIP neto vērtspapīru iegādes tiks izbeigtas 2022. gada marta beigās. ECB PĀAIP ietvaros dzēstie vērtspapīru apjomi tiks reinvestēti vismaz līdz 2024. gada beigām, visos gadījumos tik ilgi, lai nodrošinātu atbilstošu monetārās politikas nostāju.

Latvijas Bankas PSPP un PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru aizdošana

Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem ir jābūt pieejamiem aizdošanai. Šādas aizdošanas mērķis ir nodrošināt vērtspapīru un repo tirgus likviditāti.

Latvijas Banka piedalās Clearstream Banking Luxembourg (CBL) stratēģiskajā vērtspapīru aizdošanas programmā (ASLplus) un Automatizētajā vērtspapīru aizdošanas programmā (ASL), kas radīta ar mērķi samazināt neveikto norēķinu skaitu.

Patlaban Latvijas Banka piedāvā aizdošanai CBL ASLplus un ASL programmā šādus PSPP un PĀAIP ietvaros iegādātus vērtspapīrus.