Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) izveidošanas 1998. gadā ECB savu monetārās politikas stratēģiju ir izvērtējusi 2003. gadā, 2020.-2021. gadā un 2025. gadā.
Pirmajā izvērtēšanas reizē, 2003. gadā, tika precizēta inflācijas mērķa definīcija – inflācija zem, bet tuvu 2 % vidējā termiņā. Savukārt 2020.-2021. gadā tika pieņemts simetrisks 2 % inflācijas mērķis un monetārās politikas stratēģijā tika iekļauti arī citi jautājumi, piemēram, klimata pārmaiņas, finanšu stabilitāte (plašāk – ECB tīmekļvietnē); šis mērķis tika turpināts arī 2025. gada monetārās politikas stratēģijas izvērtējumā.
2025. gada monetārās politikas stratēģijas izvērtējuma svarīgākie akcenti:
- notiekošās strukturālās pārmaiņas liecina, ka inflācijas vide saglabāsies nenoteikta un potenciāli svārstīgāka, ar lielākām novirzēm no inflācijas mērķa abos virzienos, radot izaicinājumus monetārās politikas īstenošanai;
- ECB Padome atzīst, ka, lai saglabātu inflācijas mērķa simetriju, ir svarīgi īstenot atbilstoši stingrus vai ilgstošus monetārās politikas pasākumus, reaģējot uz lielām, ilgstošām inflācijas novirzēm no mērķa jebkurā virzienā, lai izvairītos no noviržu nostiprināšanās atenkurotu inflācijas gaidu dēļ;
- galvenais monetārās politikas instruments ir ECB politikas likmju kopums. Padome var izmantot arī citus instrumentus, ja nepieciešams, lai virzītu monetārās politikas nostāju, kad politikas likmes ir tuvu apakšējai robežai, vai lai saglabātu monetārās politikas transmisijas netraucētu darbību;
- ECB Padome savus monetārās politikas lēmumus, tostarp lēmumu samērīguma un iespējamo blakusparādību novērtējumu, balsta uz visu būtisko faktoru integrētu novērtējumu. Jo īpaši tā ņem vērā ne tikai visticamāko inflācijas un ekonomikas attīstības virzienu, bet arī apkārtējos riskus un nenoteiktību, tostarp atbilstoši izmantojot scenāriju un jutīguma analīzes;
- ECB Padome plāno periodiski izvērtēt savas monetārās politikas stratēģijas piemērotību, un nākamais izvērtējums ir paredzēts 2030. gadā.