Publicēts: 14.12.2010 Aktualizēts: 01.10.2021

2020. gadā IKP kritums bija mazāks, nekā gaidīts, un to ietekmēja gan veiksmīga pandēmijas ierobežošana, gan monetārais un valdības sniegtais atbalsts, gan patērētāju un uzņēmēju spēja pielāgoties, gan ar pandēmiju nesaistīti īslaicīgi faktori, piemēram, izcila graudu raža un straujais kokrūpniecības izlaides kāpums.

Gaidāms, ka 2021. gada sākumā IKP samazināsies, bet gadā kopumā IKP izaugsme varētu palielināties līdz 3.3% (2020. gada decembra prognoze – 2.8%). Lai gan ārkārtējā situācija tika pagarināta, tika palielināts arī valdības atbalsts krīzes pārvarēšanai. Tomēr saslimstībai mazinoties lēni, nenoteiktība saglabājas augsta. Tas apgrūtina investīciju lēmumu pieņemšanu, un kopā ar pandēmijas nelabvēlīgo ietekmi uz nodarbinātību un ienākumiem liek patērētājiem būt piesardzīgiem tēriņos. Vienlaikus ierobežojumu dēļ daudzi pakalpojumi vēl arvien nav pieejami vai nav iespējams tos pilnvērtīgi sniegt attālināti. Šādos apstākļos uzkrājumu līmenis 2021. gada 1. pusgadā saglabāsies augsts.

MNP 2021 sept IKP

Pieņemot, ka vakcinācija norisēs atbilstoši plānam, gaidāms, ka, sākot ar 2021. gada 2. pusgadu, ierobežojumi būtiski mazināsies, un tas uzlabos gan patēriņa iespējas, gan patērētāju un uzņēmēju konfidenci. Mājsaimniecību ienākumus atbalstošie fiskālie pasākumi un aktīvāka pandēmijas laikā veikto piesardzības uzkrājumu un piespiedu uzkrājumu izlietošana, kas nebija iespējama ierobežojumu dēļ, noteiks privātā patēriņa strauju atjaunošanos. Sabiedriskā patēriņa nozīmīgais pieaugums šajā gadā būs saistīts ar palielināto fiskālo atbalstu krīzes ietekmes mazināšanai. Investīciju lēmumus balstīs tautsaimniecības dalībnieku noskaņojuma uzlabošanās, un pakāpeniski kļūs pieejams Atveseļošanās fonda finansējums. Preču un pakalpojuma eksporta izaugsme lēšama atbilstoša ārējam pieprasījumam, kas pakāpeniski atjaunojas. Augot ārējam un īpaši iekšzemes pieprasījumam, būtiski palielināsies arī preču un pakalpojumu imports, atspoguļojoties negatīvā ārējās tirdzniecības bilancē.

Tiek prognozēts, ka straujā atveseļošanās šā gada 2. pusgadā būs noturīga un 2022. gadā turpināsies, IKP pieaugot līdz 6.5%.

2021. gada pirmajos divos mēnešos patēriņa cenu dinamika salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saglabājās negatīva. Tomēr februāris, visticamāk, bija pēdējais mēnesis tuvākajā laikā, kurā tika novērota patēriņa cenu deflācija. Prognozētais 2021. gada inflācijas līmenis ir 1.8% (augstāks, nekā tika prognozēts 2020. gada decembrī, – 1.1%). Prognozes paaugstināšanu galvenokārt nosaka lielākas naftas un graudaugu cenas. Pēc deflācijas 2021. gada pirmajos divos mēnešos gaidāms noturīgs inflācijas pieaugums, atsevišķos mēnešos gada inflācijai sasniedzot 3%. Patēriņa cenas balstīs arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ. Tiek prognozēts, ka 2022. gadā inflācija sasniegs 2.2%.

MNP 2021 sept SPCI

IKP un inflācijas prognožu riski īstermiņā ir lejupvērsti un saistīti galvenokārt ar pandēmijas apkarošanas iespējām. Ja vakcinācijas gaita būs lēnāka, nekā plānots, un kavēsies koronavīrusa, t.sk. tā mutāciju izplatīšanās apkarošana, ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās būs lēnāka un atliktā patēriņa ietekme uz pakalpojumu cenu pieaugumu var būt mazāka, nekā prognozēts. Tomēr vidējā termiņā riski ir augšupvērsti un straujāks globālā pieprasījuma kāpums apjomīgo fiskālās stimulēšanas pasākumu ietekmē var dot papildu impulsu arī Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Pārtikas cenu pieaugums lielāka pasaules pieprasījuma dēļ un rūpniecības preču cenu kāpums ierobežota piedāvājuma dēļ var pārsniegt gaidīto.

Tabula 2021 sept

 

 Sk. https://covid19.gov.lv/sites/default/files/2021-01/vmzin_p_050121_covid_vak.pdf.

Darbības jomas