Publicēts: 17.12.2021. Aktualizēts: 29.09.2023.

Latvijas Banka jaunākās – 2023. gada septembra – makroekonomiskās prognozes.

Gaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs zemāks par jūnijā prognozēto (septembra prognoze 2023. gada ekonomikas izaugsmei – 0.6 %), savukārt gada inflācija būs augstāka (septembra prognoze – 9.0 %). Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Procentu likmju pieaugums

Eirozonā un Latvijā inflācija samazinās, tomēr pasaules vadošās centrālās bankas ir uzsvērušas, ka inflācija saglabāsies augstāka par mērķa līmeni ilgāku laika periodu:

  • inflācijas prognozes eirozonai septembrī koriģētas augšupvērsti 2023. un 2024. gadam, un tikai 2025. gadam lejupvērsti – pēdējā prognožu gadā sasniedzot vidējo līmeni 2.1 %;
  • lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos 2 % mērķa līmenī vidējā termiņā, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome turpināja paaugstināt procentu likmes. Septembra sēdē tika nolemts celt procentu likmes vēl par 25 bāzes punktiem, noguldījumu iespējas uz nakti likmei sasniedzot 4 %;
  • ECB Padome uzskata, ka tās galvenās procentu likmes sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos monetārās politikas mērķa līmenī (2 %).

IKP prognoze

Ierobežojošās monetārās politikas ietekmē stingrāki finansēšanas nosacījumi eirozonā mazina pieprasījumu, un vājāka Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomiskā aktivitāte ietekmē arī Latvijas tautsaimniecību, līdz ar to 2023. gada Latvijas IKP pieauguma prognoze samazināta līdz 0.6 % (jūnija prognoze – 1.2 %).

Prognožu pārskatīšanu ietekmēja zemāka, nekā gaidīts, IKP izaugsme 2023. gada 2. ceturksnī un nedaudz mainīts skatījums par norisēm turpmākajos gados, bet IKP sastāvdaļās liela ietekme ir arī vēsturisko datu labojumiem:

  • līdz šim augstā inflācija negatīvi ietekmēja pirktspēju un patēriņu;
  • vairākas nozares, piemēram, apstrādes rūpniecība un lauksaimniecība saruka no neraksturīgi augsta līmeņa;
  • komercbankas norāda uz stingrākiem kreditēšanas standartiem un vājāku pieprasījumu pēc kredītiem;
  • nedaudz pasliktinājās redzējums par ārējo pieprasījumu un eksporta iespējām;
  • dabas procesi (karstums, vētras, lietavas, mizgraužu kaitējumi) nelabvēlīgi ietekmē divu eksportā nozīmīgu preču grupu – kokmateriālu un graudu – kvalitāti un cenu.

Tautsaimniecības izaugsme

Tomēr ekonomiskā aktivitāte līdz šā gada beigām varētu pakāpeniski atjaunoties, jo prognozējama mājsaimniecību pirktspējas uzlabošanās un investīciju pieaugums:

  • inflācijai samazinoties vienlaikus ar spēcīgu algu pieaugumu, iedzīvotāju pirktspēja pamazām nostiprināsies. Neraugoties uz tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos, bezdarba līmenis saglabājas zems, turklāt darba tirgū vērojams darbaspēka trūkums;
  • mājsaimniecību pirktspēju stiprinās arī valdības plānotie atbalsta pasākumi. Lai gan tiem paredzēti mazāki valsts budžeta izdevumi nekā iepriekšējā apkures sezonā, tie būs mērķētāki;
  • tautsaimniecības dalībnieku noskaņojums un uzņēmēju nodarbinātības gaidas sāk pamazām uzlaboties;
  • investīciju aktivitāti uzturēs investīciju projektu īstenošana, kas saskaņā ar Eiropas Savienības fondu finansējuma nosacījumiem jāpagūst šajā gadā.

Kā jau iepriekš tika prognozēts, gaidāms, ka 2024.–2025. gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme paātrināsies, IKP pieaugot attiecīgi par 3.0 % un 3.6 %. (jūnija prognoze attiecīgi 3.1 % un 3.5 %).

Inflācijas prognoze

Inflācija turpina samazināties, izzūdot iepriekš novērotajiem piedāvājuma puses ierobežojumiem:

  • globālās resursu cenas un izejvielu importa cenas ir mazinājušās – energoresursu cenas ir zemākas nekā pirms gada, globālās pārtikas cenas pēdējos mēnešos sarukušas;
  • ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā mazinās un jau ir zemākas nekā pērn, lielā mērā atspoguļojot energoresursu cenu korekciju;
  • paredzamās siltumapgādes cenas lielā daļā Latvijas apdzīvoto vietu ir zemākas nekā iepriekšējā apkures sezonā;
  • patērētāju un uzņēmēju cenu pieauguma gaidas ir būtiski mazinājušās;
  • tomēr cenu palielināšanas riski pastāv, un, piemēram, pēdējā laikā globālajos tirgos pieaugušas naftas cenas; pastiprinās arī algu kāpuma ietekme uz cenām.

Jaunākie inflācijas dati norāda uz spēcīgāku enerģijas, pakalpojumu un rūpniecības preču cenu pieaugumu, nekā prognozēts. Tādējādi arī inflācijas prognoze 2023. gadam paaugstināta līdz 9.0 % (jūnija prognoze – 8.5 %). Vienlaikus pamatinflācijas noturību 2023. gadā un turpmāk nosaka spēcīgais algu pieaugums, kas cenu veidošanās procesā ietekmē gan pieprasījuma, gan izmaksu pusi.

Savukārt pieņēmumi par zemākām pārtikas un dabasgāzes cenām ļauj samazināt turpmāko gadu inflācijas prognozi: 2024. gadam – līdz 2.3 % (jūnija prognoze – 2.4 %), bet 2025. gadam – līdz 2.5 % (jūnija prognoze – 3.0 %). Pamatinflācija no 8.2 % 2023. gadā samazināsies pakāpeniskāk, t. i., līdz 4.2 % 2025. gadā.

 


Rezumējot, inflācija strauji mazinās, un ekonomiskā aktivitāte, lai arī vēl nīkuļo, atjaunosies un kļūs straujāka. Šā brīža straujais darba algu kāpums, kas pārsniedz inflāciju, atvieglo mājsaimniecību finanšu situāciju, un pirktspējas pieaugums veicina ekonomisko aktivitāti. Tomēr uzņēmēji spēj ilgstoši strauji palielināt darbinieku algas un saglabāt konkurētspēju, tikai tad, ja strauji aug arī uzņēmumu produktivitāte. Tāpēc straujais algu kāpums, kas īstermiņā veicina pirktspējas atjaunošanos, var pasliktināt konkurētspēju.

Prognozējot pamatscenāriju ar tautsaimniecības veselīgas izaugsmes atjaunošanos, vienlaikus pastāv bažas par darbaspēka izmaksu pieauguma negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju un tādējādi atgriešanos pie vārgas tautsaimniecības izaugsmes. Vājās vietas meklējamas gan darba tirgū, ko raksturo darbaspēka trūkums, gan uzņēmumu iespējās investēt, ko traucē šķēršļi kreditēšanā un būvniecības procesā.

Makroekonomiskie rādītāji

Latvijas Bankas 2023. gada rudens prognozes

  2023 2024 2025
Ekonomiskā aktivitāte (gada pārmaiņas; %; salīdzināmajās cenās; sezonāli koriģēti dati)
IKP 0.6 3.0 3.6
Privātais patēriņš -0.5 4.0 4.4
Valdības patēriņš 4.3 0.2 0.4
Investīcijas 6.0 4.9 5.7
Eksports -1.7 2.1 3.1
Imports -1.9 1.8 3.4
SPCI inflācija (gada pārmaiņas; %)
Inflācija 9.0 2.3 2.5
Pamatinflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) 8.2 5.3 4.2
Darba tirgus
Bezdarbs (% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita; sezonāli koriģēti dati) 6.4 6.2 6.2
Nominālā bruto alga (gada pārmaiņas; %) 12.0 8.2 7.8
Ārējais sektors
Tekošā konta bilance (% no IKP) –3.1 –3.5 –3.9
Valdības finanses (% no IKP)
Vispārējās valdības parāds 42.0 41.6 40.9
Budžeta pārpalikums/deficīts –3.3 –3.0 –1.7

Prognozes sagatavotas, izmantojot līdz 2023. gada 15. septembrim (atsevišķiem tehniskajiem pieņēmumiem – līdz 22. augustam) pieejamo informāciju.

Informāciju par jaunākajām prognozēm sk. Latvijas Bankas tīmekļvietnes makroekonomika.lv makroekonomisko prognožu sadaļā.