Maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzība

Eiro zonas naudas jeb finanšu tirgus infrastruktūras pamats ir liela apjoma maksājumu sistēmas. Tās ir sistēmiski nozīmīgas, jo kļūme tajās var ietekmēt tautsaimniecības normālu funkcionēšanu. Pārraudzībā tām tiek pievērsta galvenā uzmanība, tā mazinot sistēmisko risku visā finanšu sistēmā kopumā. Eirosistēmai nozīmīgu sistēmu pārraudzību Eirosistēma veic kopīgi.

Latvijas Banka kopā ar pārējām Eirosistēmas nacionālajām centrālajām bankām pārraugot TARGET2 sistēmu (tai skaitā Latvijas komponenti) katru gadu piedalās sistēmas darbības drošības un efektivitātes novērtējumos, kā arī Eiropas Centrālās banku sistēmas (ECBS) darba grupu ietvarā piedalās TARGET2 sistēmas pārraudzības rezultātu un statistikas datu analīzē.

→ TARGET2
→ TARGET2-Latvija

Lai maksājumu sistēmas raiti darbotos, nepieciešams pārraudzīt arī vērtspapīru norēķinu sistēmas, jo problēmas tajās var izraisīt maksājumu sistēmu darbības traucējumus un apgrūtinātu Eirosistēmas monetārās politikas īstenošanu. Vērtspapīru norēķinu sistēmas pārrauga nacionālās centrālās bankas.

Nasdaq CSD SE nodrošina vērtspapīru norēķinu sistēmas darbību Latvijā no 2017.gada septembra, apvienojoties trīs Baltijas valstu depozitārijiem un pievienojoties vienotajai Eirosistēmas vērtspapīru norēķinu platformai TARGET-2 VĒRTSPAPĪRIEM.

Latvijas Banka veic Nasdaq CSD SE Latvijas vērtspapīru norēķinu sistēmas pārraudzību, vērtējot tās atbilstību starptautiskajiem pārraudzības principiem un ES regulējumam. Veicot sistēmu novērtējumus, pārraugi, ja nepieciešams, sadarbojas ar uzraugiem attiecībā uz Nasdaq CSD SE darbību.

Nasdaq CSD SE, darbojoties uz TARGET2 vērtspapīriem vērtspapīru norēķinu platformas, sniedz ieguvumus investoriem un emitentiem, nodrošinot vienotu piekļuvi Baltijas un Eiropas vērtspapīru tirgum, vienotai platformai un vienotām norēķinu procedūrām. Tas viss kopā palielina Baltijas vērtspapīru tirgu konkurētspēju Eiropas Savienībā.

→ TARGET2 vērtspapīriem vērtspapīru norēķinu platforma

Pārraugāmas ir arī maksājumu sistēmas, kuras apstrādā daudzus neliela apjoma maksājumus (naudas pārskaitījumus un karšu maksājumus no kredītiestāžu klientu kontiem). Šādas sistēmas parasti nav sistēmiski nozīmīgas un tām piemēro zemākas pārraudzības prasības, tomēr to raita darbība ir būtiska sabiedrībai,  kā uzņēmējiem tā arī fiziskām personām.

Neliela apjoma maksājumu sistēmas pārrauga tās valsts centrālā banka, kurā attiecīgā maksājumu sistēma darbojas. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus un vienādu pārraudzību visā eiro zonā, Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas savstarpēji salīdzina pārraudzības pārskatus.

Latvijas Banka pārrauga Latvijas Banka elektronisko klīringa sistēmu EKS atbilstoši starptautiskajiem pārraudzības principiem, novērtējot sistēmas drošību un efektivitāti, kā arī analizē sistēmas statistiskos datus.

→ Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS)

Eirosistēmas maksājumu sistēmu pārraudzības pilnvaras iekļauj arī maksājumu instrumentu pārraudzību, jo tie ir maksājumu sistēmas neatņemama sastāvdaļa, piemēram – pārskaitījumi, karšu maksājumi vai tiešais debets. To plaša lietošana prasa augstu drošības un efektivitātes līmeni, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos eiro un veicinātu tautsaimniecības attīstību.

Maksājumu instrumentu pārraudzību Latvijas Banka veic apkopojot Latvijas maksājumu statistiku, analizējot attīstības tendences un kopā ar pārējām Eirosistēmas nacionālajām centrālajām bankām veicot maksājumu instrumentu shēmu* novērtējumu.

2016. gadā Latvijas Banka ir apkopojusi datus par neliela apjoma maksāšanas līdzekļu sabiedrības izmaksām Latvijā 2014. gadā ("Latvijas Bankas pārskats par neliela apjoma maksāšanas līdzekļu sabiedrības izmaksām Latvijā 2014. gadā"). Tajā, saskaņā ar vienotu Eiropas metodoloģiju, apkopoti dati, cik lielas izmaksas nepieciešamas tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un finanšu institūcijām, lai sabiedrībai – fiziskajām un juridiskajām personām – būtu iespēja veikt maksājumus, norēķinoties par precēm un pakalpojumiem Latvijā.

* Maksājumu shēma ir noteikumu un standartu kopums, kas nodrošina, ka shēmas dalībnieki – maksājumu pakalpojumu sniedzēji – veic SEPA maksājumu apstrādi ar vienādiem nosacījumiem. Līdzīgi starptautiskās karšu organizācijas (kā VISA un MasterCard) efektīvākai karšu maksājumu apstrādei ir izveidojušas shēmas karšu maksājumiem Eiropā.

Latvijas Banka tāpat kā citas Eirosistēmas centrālās bankas sniedz izglītojošu un konsultējošu atbalstu sabiedrībai, finanšu sektora dalībniekiem un valsts pārvaldei, kā arī veicina inovatīvo instrumentu attīstību.

Piemērs šādai sadarbībai ir Vienotās eiro maksājumu telpas jeb SEPA izveide un aktīvs Neliela apjoma eiro maksājumu padomes (Euro Retail Payments Board; ERPB) darbs, veicinot Eiropas maksājumu tirgus harmonizāciju un attīstību. 2017. gadā Latvijas Banka pārraudzīja Latvijas Bankas Elektroniskās klīringa sistēmas zibmaksājumu servisa ieviešanas procesu.

Zibmaksājumi Latvijā ir nākamais lielais inovatīvu maksājumu instrumentu attīstības lēciens pēc eiro ieviešanas un iekļaušanās vienoto eiro maksājumu telpā.