Publicēts: 12.01.2024. Aktualizēts: 16.04.2024.

Konstantīns Beņkovskis, Oļegs Tkačevs, Kārlis Vilerts

Pilns pētījuma teksts pieejams tikai angļu valodā

Šajā pētījumā analizēts, kā dīkstāves pabalsti ietekmēja darbinieku prasmju profilu Latvijas uzņēmumos Covid-19 pandēmijas laikā. Analīzē izmantoti anonimizēti dati par uzņēmumiem un to darbiniekiem Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. Pētījuma rezultāti liecina, ka:

  • tiem darbiniekiem, kuri saņēma dīkstāves pabalstus, ir statistiski nozīmīgi lielāka varbūtība saglabāt darbu esošajā darbavietā nekā līdzvērtīgiem darbiniekiem, kuri dīkstāves pabalstus nesaņēma;
  • šis efekts ir vērojams arī vairākus mēnešus pēc pabalsta saņemšanas perioda beigām. Turklāt pētījuma rezultāti liecina, ka pozitīvā ietekme uz nodarbinātības varbūtību ir vienāda visiem prasmju līmeņiem;
  • neraugoties uz to, dalība dīkstāves pabalstu programmā ir saistāma ar uzņēmuma darbinieku prasmju profila pasliktināšanos. Proti, uzņēmumos, kuri saņēma dīkstāves pabalstus, darbvietas vairāk saglabāja darbinieki ar samērā zemām prasmēm;
  • tā iemesls ir samērā zemie pabalsta "griesti", kas samazina pabalstu pievilcību augstāk kvalificētiem un labāk atalgotiem darbiniekiem un motivē uzņēmumus novirzīt atbalstu zemākas kvalifikācijas darbiniekiem.

Tādējādi dīkstāves pabalstu negatīvā ietekme uz darbinieku prasmju profilu uzņēmumos nav saistīta ar to, ka dīkstāves programma būtu mazāk efektīva augstas kvalifikācijas darbiniekiem, bet drīzāk tās ir sekas programmas plānojuma elementam – zemiem pabalsta griestiem.

JEL kods: E24, H12, J62, J68

Konstantins Beņkovskis, Jaanika Meriküll, Aurelija Proškute

Pilns pētījuma teksts pieejams tikai angļu valodā

Šā pētījuma mērķis ir izpētīt kā tirdzniecības šoki ietekmē uzņēmumu starpvalstu tirdzniecību, pievēršot uzmanību ietekmes kanāliem un to dimensijām. Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ekonomiskās aktivitātes ierobežojumi sniedz unikālu iespēju novērtēt, kā notiek šoku pārnese starp valstīm. Pētījumā izmantota detalizēta informācija par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas uzņēmumu ārvalstu tirdzniecības darījumiem mēnešu dalījumā no 2019. gada janvāra līdz 2020. gada decembrim.

Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka ar Covid-19 saistītie mobilitātes ierobežojumi piegādātāju valstīs negatīvi ietekmēja Baltijas valstu importu, turklāt efekts bija tūlītējs un ekonomiski nozīmīgs. Līdzīgā veidā Covid-19 ierobežojumi klientu valstīs samazināja Baltijas valstu eksportu. Svarīgi, ka ierobežojumu ietekme pārsvarā izpaudās, samazinot tirdzniecības plūsmu apjomu, un tikai mazākā mērā, pārtraucot saikni ar konkrēto noieta/piegādātāja tirgu.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Covid-19 pandēmijas laikā ierobežojumu ietekme visizteiktāk izpaudās tirdzniecībā ar diferencētām precēm, kuras ir grūti aizstāt. Tas liecina, ka šīs preces ir galvenais šoka izplatīšanas kanāls globālajās tirdzniecības ķēdēs. Šie secinājumi sakrīt ar pētījumiem par tirdzniecības reakciju uz dabas katastrofām, kuros konstatēts, ka specifiski un diferencēti produkti ir grūtāk aizstājami.

Augšupējo (upstream) un lejupējo (downstream) posmu ierobežojumi izraisīja vienlīdz svarīgu tirdzniecības kritumu pandēmijas laikā Baltijas valstīs. Turklāt ekonomisko efektu novērtējumi norāda, ka bez Covid-19 ierobežojumu tiešās ietekmes arī zemāks pieprasījums izraisīja salīdzināmu ārējas tirdzniecības kritumu.

JEL kods: F14, F61, D22