Publicēts: 12.01.2024. Aktualizēts: 06.02.2024.

Konstantins Beņkovskis, Jaanika Meriküll, Aurelija Proškute

Pilns pētījuma teksts pieejams tikai angļu valodā

Šā pētījuma mērķis ir izpētīt kā tirdzniecības šoki ietekmē uzņēmumu starpvalstu tirdzniecību, pievēršot uzmanību ietekmes kanāliem un to dimensijām. Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ekonomiskās aktivitātes ierobežojumi sniedz unikālu iespēju novērtēt, kā notiek šoku pārnese starp valstīm. Pētījumā izmantota detalizēta informācija par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas uzņēmumu ārvalstu tirdzniecības darījumiem mēnešu dalījumā no 2019. gada janvāra līdz 2020. gada decembrim.

Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka ar Covid-19 saistītie mobilitātes ierobežojumi piegādātāju valstīs negatīvi ietekmēja Baltijas valstu importu, turklāt efekts bija tūlītējs un ekonomiski nozīmīgs. Līdzīgā veidā Covid-19 ierobežojumi klientu valstīs samazināja Baltijas valstu eksportu. Svarīgi, ka ierobežojumu ietekme pārsvarā izpaudās, samazinot tirdzniecības plūsmu apjomu, un tikai mazākā mērā, pārtraucot saikni ar konkrēto noieta/piegādātāja tirgu.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Covid-19 pandēmijas laikā ierobežojumu ietekme visizteiktāk izpaudās tirdzniecībā ar diferencētām precēm, kuras ir grūti aizstāt. Tas liecina, ka šīs preces ir galvenais šoka izplatīšanas kanāls globālajās tirdzniecības ķēdēs. Šie secinājumi sakrīt ar pētījumiem par tirdzniecības reakciju uz dabas katastrofām, kuros konstatēts, ka specifiski un diferencēti produkti ir grūtāk aizstājami.

Augšupējo (upstream) un lejupējo (downstream) posmu ierobežojumi izraisīja vienlīdz svarīgu tirdzniecības kritumu pandēmijas laikā Baltijas valstīs. Turklāt ekonomisko efektu novērtējumi norāda, ka bez Covid-19 ierobežojumu tiešās ietekmes arī zemāks pieprasījums izraisīja salīdzināmu ārējas tirdzniecības kritumu.

JEL kods: F14, F61, D22