Publicēts: 27.03.2023.

Klimata pārmaiņas un pāreja uz ilgtspējīgu ekonomiku ietekmē finanšu aktīvu novērtējumu, ņemot vērā to ietekmi uz makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, inflāciju, ražošanu, nodarbinātību, procentu likmēm, investīcijām un darba ražīgumu, kā arī to ietekmi uz finanšu stabilitāti un monetārās politikas transmisiju. Tādējādi klimata pārmaiņas un pāreja uz zemu oglekļa emisiju līmeni ietekmē Latvijas Bankas ieguldījumu portfeļos esošo aktīvu riska struktūru, kas, iespējams, var izraisīt nevēlamu ar klimatu saistītu finanšu risku uzkrāšanos.

Klimata pārmaiņu un pārejas risku identificēšana un pārvaldība ir ļoti svarīga gan makroekonomiskajai, gan finanšu stabilitātei, tieši ietekmējot Eirosistēmas mērķu sasniegšanu. Tām ir tieša ietekme uz Latvijas Bankas (turpmāk – arī Banka) uzdevumu sekmīgu izpildi, piemēram, monetārās politikas īstenošanu, finanšu stabilitātes veicināšanu, ārējo rezervju un citu finanšu ieguldījumu pārvaldīšanu un citām Latvijas Bankas funkcijām.

Latvijas Banka ir centrālo banku un uzraugu Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla (Network for Greening the Financial System; NGFS) dalībniece, kā arī atbalsta Eirosistēmas klimata politiku un aktīvi piedalās tās īstenošanā. Daļu Latvijas Bankas rezervju pārvalda ārējie aktīvu pārvaldītāji, un visi astoņi ārējie pārvaldītāji ir parakstījuši Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbildīgu ieguldījumu principus (United Nations’ Principles for Responsible Investment; UN PRI). Attīstīto tirgu akciju portfeļa ārējais pārvaldītājs arī apstiprinājis ISG US pārvaldības principus (Investor Stewardship Group US Stewardship Principles) un ICGN globālos pārvaldības principus (International Corporate Governance Network’s Global Stewardship Principles).

2021. gada februārī Eirosistēma paziņoja, ka tā nākamo divu gadu laikā sāks veikt gadskārtēju ar klimatu saistītu finanšu informācijas atklāšanu par saviem eiro denominētajiem nemonetārās politikas portfeļiem (turpmāk – NMPP). Pārskatos tiks ievēroti Finanšu stabilitātes padomes ar klimatu saistītās informācijas atklāšanas darba grupas (turpmāk – TCFD) ieteikumi un terminoloģija.

Šajā pārskatā sniegta Latvijas Bankas pirmā ar klimatu saistītā finanšu informācija par tās NMPP (ārvalstu rezerves un citi nemonetārās politikas ieguldījumu portfeļi) Eirosistēmas ietvaros. Informācija strukturēta atbilstoši četrām TCFD kategorijām: pārvaldība; stratēģija; riska vadība;  rādītāji un mērķi. Uzlabojot savas darbības caurskatāmību, Bankas mērķis ir veicināt ar klimatu saistītu datu pieejamību un labāku vispārējo izpratni par riskiem, kas saistīti ar klimatu. Šādi rīkojoties, Latvijas Banka tiecas samazināt savu ietekmi uz vidi un veicināt ilgtspējīgu rīcību sabiedrībā.

Latvijas Banka paziņoja par nodomu iekļaut ilgtspējības mērķus NMPP pārvaldībā 2021. gadā publicētajā "Latvijas Bankas ilgtspējības stratēģijā". Ieviešot ilgtspējīgu ieguldījumu vadlīnijas akciju portfelim[1], Banka mazina ar klimatu saistītos finanšu riskus. 2022. gadā portfeļa mērķi tika paplašināti, integrējot tajos ar klimatu saistītos parametrus – ne vēlāk kā līdz 2050. gadam veicināt oglekļa emisiju neitralitāti, nodrošināt Parīzes nolīguma noteikumu ievērošanu un rīkoties, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un piesārņojuma mazināšanu. Informācijas atklāšana laika gaitā tiks atjaunota un pilnveidota atbilstoši klimata datu pieejamības un kvalitātes attīstībai, kā arī ilgtspējīgu ieguldījumu stratēģiju attīstībai un kopīgām starptautiskām saistībām.

 

[1] Attīstīto tirgu akciju portfelis 2022. gada 31. decembrī veidoja 9 % no NMPP.

Lai gan pastāv vienota Eirosistēmas nostāja par ilgtspējīgu ieguldījumu principiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, NMPP pārvaldība ir katras Eirosistēmas centrālās bankas ziņā. Latvijas Banka savu ilgtspējības stratēģiju pieņēma 2021. gadā, un saskaņā ar to ilgtspējība ir faktors, kas tiek ņemts vērā papildus tradicionālajiem NMPP pārvaldīšanas mērķiem – ieguldījumu vērtības saglabāšanai, ieguldījumu likviditātei un ienākumu gūšanai.

Latvijas Banka ir ieviesusi integrētu pieeju ar klimatu saistīto jautājumu pārvaldībā, tāpēc ar klimatu saistītie apsvērumi tiek risināti tās vadības un ieguldījumu pārvaldīšanas struktūrās.

Latvijas Bankas padome ir atbildīga par darbības principu un mērķu apstiprināšanu attiecībā uz ieguldījumiem, t. sk. par to ieguldījumu mērķu apstiprināšanu, kuri saistīti ar klimatu. Investīciju komiteja un Tirgus operāciju pārvalde šos principus ievieš praksē un ziņo padomei vismaz reizi gadā.

Līdz šim Latvijas Banka ir piemērojusi ilgtspējības stratēģiju attīstīto tirgu akciju portfelim. Turpinās ilgtspējības mērķu ieviešanas process citu NMPP ieguldījumu politikā. Eirosistēmas ietvaros Banka izmanto klimata datu piegādātāju pakalpojumus, integrējot datus un klimata reitingu sistēmas ieguldījumu pārvaldīšanas procesā un ziņojumu sagatavošanai saskaņā ar Eirosistēmas vienoto nostāju.

Pašreizējais klimata pārmaiņu risku pārvaldības ietvars netiek uzskatīts par galīgu. Gaidāms, ka laika gaitā finanšu rādītāju ilgtspējības parametru izpaušana tiks attīstīta un būs iespējami turpmāki uzlabojumi, īpaši rādītāju, datu standartu un kvalitātes jomā.

2021. gada novembrī Latvijas Banka paziņoja par apņemšanos iekļaut ilgtspējības mērķus NMPP pārvaldīšanā, kā noteikts tās ilgtspējības stratēģijā. Ņemot vērā Bankas konservatīvo riska tolerances politiku un tādējādi ierobežotās ieguldījumu iespējas, ilgtspējības mērķu iekļaušana NMPP šobrīd galvenokārt ir atkarīga no datu pieejamības un rādītāju uzlabojumiem.

3.1. Akcijas

Līdz šim Latvijas Banka ir izstrādājusi un apstiprinājusi īpašus ilgtspējības mērķus attīstīto tirgu akciju portfelim. Ilgtspējības stratēģijas principu ieviešana šajā portfelī tika pabeigta 2022. gadā.

Ieguldījumiem attīstīto tirgu akcijās Latvijas Banka ir piemērojusi šādus ilgtspējības stratēģijas elementus: ar klimatu saistītu risku mazināšana, tematiskie ieguldījumi, iesaistīšanās, emitentu izslēgšana no ieguldījumu kopas, kas balstīta uz komercsabiedrību = iesaistīšanos klimata pārejas programmās un ekonomisko darbību, vides piesārņojuma novēršana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kā arī vides, sociālās atbildības un pārvaldības faktori (VSP).

3.1.1. Ar klimatu saistīto risku mazināšana un tematisko ieguldījumu stratēģijas

Iespējamās ietekmes analīzē tika secināts, ka ieguldījumiem akcijās piemērojot ar klimatu un ilgtspējību saistītas stratēģijas, tiktu realizēta nozīmīga ietekme, ko nodrošinātu gan datu pieejamība, gan iespēja sadarboties ar vērtspapīru emitentiem. Akciju portfeļa riska mazināšanas stratēģija ietver gan pārejas posma, gan fiziskos riskus.

Ar klimatu saistīto risku mazināšana tiek panākta, optimizējot akciju portfeli tā, lai vēlākais līdz 2050. gadam veicinātu oglekļa emisiju neitralitāti un nodrošinātu Parīzes nolīguma noteikumu ievērošanu, kā mērķi nosakot oglekļa intensitātes samazināšanu par 50 % salīdzinājumā ar etalonu vai pašdekarbonizāciju par 7 % gadā (bāze – 2019. gads) atkarībā no tā, kurš no abiem rādītājiem attiecīgajā brīdī ir mazāks. Papildus tiek izmantoti ārējā pārvaldītāja noteikti ieguldījumu faktori: klimata/ilgtspējības iespēju faktors (green opportunities factor) un klimata pārejas faktors (glide path transition factor).

3.1.2. Iesaistīšanās

Pietiekamas pārmaiņas nevar tikt panāktas, tikai izslēdzot no ieguldījumu kopas emitentus, kuri pašlaik neatbilst noteiktajiem kritērijiem. Lielāku ietekmi ilgtermiņā var panākt ar aktīvas iesaistes palīdzību. Akciju portfeli pārvalda ārējais pārvaldītājs, kuram Latvijas Banka ir deleģējusi iesaistes procesu. Banka izvērtē ārējā pārvaldītāja spēju iekļaut klimata ietekmes stratēģijas Bankas ieguldījumu pārvaldīšanā un nodrošināt aktīvu iesaistīšanos sadarbībā ar emitentiem. Ārējam pārvaldītājam ir vispusīga iesaistes politika un pieredze iesaistes stratēģiju izmantošanā un balsojumos akcionāru sapulcēs saskaņā ar attiecīgajām ieguldījumu pārvaldīšanas vadlīnijām. Iesaistīšanās politika ļauj Bankai izmantot savu akcionāra stāvokli komercsabiedrībās, lai ietekmētu korporatīvo lēmumu pieņemšanu saistībā ar klimata pārmaiņu risku un citiem ar VSP saistītiem faktoriem. Galvenais mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un nodrošināt, ka tiek samazināta ieguldījumu saņēmēju pakļautība klimata pārmaiņu riskam, vienlaikus veicinot ilgtspējību un labas pārvaldības prakses attīstību. Ar savu iesaisti Latvijas Banka iestājas arī par datu atklāšanas kvalitātes un pieejamības uzlabošanu komercsabiedrībām, kurās Banka ir akcionārs.

Latvijas Banka tic, ka plašāka būtiskas VSP informācijas izmantošana ieguldījumu analīzes procesā ļauj pieņemt pārdomātākus ieguldījumu lēmumus. Ārējo pārvaldītāju ieguldījumu politika ir viņu apņemšanās darboties kā aktīviem Bankas vārdā pārvaldītu līdzekļu īpašniekiem.

Pārvaldības pienākumu veikšana ir ārējā pārvaldītāja fiduciārā pienākuma galvenais elements un ietver:

  • attiecību veidošanu ar komercsabiedrībām, iesaistoties regulārā un pastāvīgā sadarbībā;
  • progresa fiksēšanu dialogā ar komercsabiedrībām;
  • cik iespējams, balsojumus par visām rezolūcijām saskaņā ar Latvijas Bankas vadlīnijām;
  • nepieciešamības gadījumā – sadarbību ar citiem akcionāriem;
  • ziņošanu Bankai.

3.1.3. Izslēgšana

Latvijas Bankas attīstīto tirgu akciju portfelim attiecībā uz emitentiem tiek piemēroti vairāki izslēgšanas veidi, lai nodrošinātu plašāku ilgtspējības mērķu klāstu, proti, balstīti uz komercsabiedrību ekonomisko darbību un, iesaistīšanos klimata pārejas programmās. Uz ekonomisko darbību balstītā izslēgšana tiek piemērota komercsabiedrībām, kuras pārkāpj ANO Globālā līguma (UN Global Compact) principus un neviennozīmīgi vērtējamo ieroču un tabakas ražotājiem saskaņā ar Globālo nozaru klasifikācijas standartu (Global Industry Classification Standard) un Parīzes nolīgumam pielāgotiem Eiropas Savienības etaloniem (PAB). Savukārt izslēgšana, kas balstīta uz iesaistīšanos klimata pārejas programmās, piemērojama komercsabiedrībām, kuru darbība atbilstoši ārējā pārvaldītāja klimata pārejas programmai atzīta par nepietiekamu. Lai nodrošinātu prasības, kas saistītas ar ekonomisko darbību saskaņā ar Parīzes nolīgumam pielāgotiem Eiropas Savienības etaloniem, balstoties uz komercsabiedrību ieņēmumiem, Banka ierobežo ieguldījumus komercsabiedrībās, kuru apgrozījums šādās kategorijās pārsniedz norādītās mērķa robežas:

akmeņogļu ieguve  maksimums 1 %
nafta  maksimums 10 % 
dabasgāze maksimums 50 %
neefektīva elektroenerģijas ražošana maksimums 50 %

 

3.1.4. Bioloģiskā daudzveidība un vides piesārņojums

Latvijas Banka pārstrukturē savu portfeli, ieguldot komercsabiedrībās, kuras īsteno labāku bioloģiskās daudzveidības un atkritumu apsaimniekošanas praksi. Šī prioritāte tiek piešķirta, palielinot ieguldījumu īpatsvaru komercsabiedrībās, kuras darbojas labāk divās jomās: dabas resursi (vidējais svērtais ūdens pietiekamības, bioloģiskās daudzveidības, zemes izmantošanas un izejvielu ilgtspējīgas piegādes rādītājs) (+10 % attiecībā pret etalonu) un piesārņojums un atkritumi (vidējais svērtais toksisko emisiju, iesaiņojuma materiāla un to radītā piesārņojuma un elektronisko preču piesārņojuma rādītājs) (+10 % attiecībā pret etalonu).

3.1.5. Vides, sociālās atbildības un pārvaldības faktori (VSP)

Latvijas Banka ilgtspējīgiem ieguldījumiem par prioritāru uzskata iesaistes, nevis izslēgšanas pieeju, un uzņēmumi netiek izslēgti no akciju portfeļa, pamatojoties tikai uz vājiem VSP rādītājiem. Tomēr, lai uzsvērtu ne tikai vides, bet arī sociālo un pārvaldības faktoru nozīmi, Banka izmanto VSP faktoru nobīdes, uzlabojot portfeļa VSP rādītāju par 10 % attiecībā pret etalonu.

3.2. Fiksēta ienākuma vērtspapīri

Tiek turpināts darbs, lai formulētu atbilstošas ilgtspējības stratēģijas citiem NMPP, un progresa ziņojumi tiks atjaunināti katru gadu. Lai varētu izstrādāt un pieņemt attiecīgās ilgtspējības stratēģijas attiecībā uz citām aktīvu klasēm, īpaši strukturētiem instrumentiem (ar hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem (Mortgage Backed Securities; MBS) un ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (Asset Backed Securities; ABS)), nepieciešami turpmāki uzlabojumi informācijas atklāšanas un novērtēšanas standartos.

Būtiska daļa Latvijas Bankas NMPP tiek ieguldīta MBS, ņemot vērā šīs aktīvu klases labvēlīgās īpašības salīdzinājumā ar ASV valdības vērtspapīriem. MBS sniedz iespēju investēt ar sociālu mērķi, jo MBS emitentu – valdības aģentūru Fannie Mae, Freddie Mac un īpaši Ginnie Mae – misija pēc būtības balstīta uz sociāliem principiem, kuru mērķis ir veicināt mājokļu pieejamību un valdības subsidēto līdzekļu plūsmu mājokļa kredītu ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Vēsturiskā skatījumā pētījumi ir parādījuši lielu plaisu ASV starp iedzīvotāju ienākumu līmeņiem vai etniskajām grupām.

Pašlaik lielākā problēma tirgū ir konsekventu, salīdzināmu un plaši pieņemtu datu trūkums. Izaicinājumi VSP principu iekļaušanai ASV ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru stratēģijās un analīzē atšķiras salīdzinājumā ar akcijām vai citiem fiksēta ienākuma vērtspapīriem tirgus sarežģītības, datu trūkuma un mainīgo klasifikācijas standartu dēļ. Valdības aģentūrām pēdējā laikā atklājot daļu ienākumu un individuālo aizdevumu datu, šis tirgus instrumentu segments ir kļuvis caurredzamāks. Neraugoties uz lielajiem panākumiem iniciatīvu jomā, investoriem joprojām ir sarežģīti iegūt informāciju par individuāliem aizdevumiem, jo pilnīgu caurredzamību aizliedz aizņēmēju aizsardzības likumi.

Atbilstoši integrētajai pieejai klimata pārmaiņu riski tiek pārvaldīti kā daļa no kopējā risku pārvaldības procesa. Tie neveido jaunu riska kategoriju, bet ir esošo finanšu risku kategoriju papildinošs faktors. NMPP finanšu risku kategorijā iekļauti tirgus, kredīta un likviditātes riski. Tirgus riski ietver valūtas kursu, procentu likmju un akciju cenu svārstības. Papildus tiem Bankas NMPP ir pakļauts klimata pārmaiņu riskiem.

Latvijas Banka atzīst, ka ir svarīgi veidot padziļinātu izpratni par klimata pārmaiņu riskiem NMPP, un ir pieņēmusi TCFD rekomendācijas un terminoloģiju, nosakot, novērtējot un mazinot ar klimata pārmaiņu riskus.

Latvijas Banka izmanto holistisku skatījumu, pārvaldot iespējamo kvantitatīvo ietekmi, ko klimata pārmaiņu riski ar NMPP starpniecību atstāj uz tās bilanci.

Klimata pārmaiņu riski pēc to būtības tiek iedalīti fiziskajos un pārejas posma riskos, un ietekmē visus riska aktīvus. Tā kā klimata pārmaiņas ietekmē gan makroekonomiskos, gan mikroekonomiskos faktorus, finanšu tirgiem ir svarīga loma šīs ietekmes novērtēšanā un atspoguļošanā aktīvu cenās. Aktīvu cenas komercsabiedrību fiksēta ienākuma vērtspapīru un akciju gadījumā ir pakļautas arī reputācijas riskiem un ar klimata pārmaiņām saistītu tiesvedību riskiem.

Latvijas Banka piemēro augšupējo (bottom-up) pieeju un klimata pārmaiņu riskus uztver kā finanšu risku pastiprinātājus. Ieguldījumiem tradicionālajās aktīvu klasēs, t. i., valdības vērtspapīriem, starptautisko institūciju un aģentūru fiksēta ienākuma vērtspapīriem, korporatīvajiem fiksēta ienākuma vērtspapīriem, segtajām obligācijām un akcijām, jutīgums pret klimata pārmaiņu riskiem tiek aprēķināts, pamatojoties uz vairākiem Eirosistēmā kopīgi noteiktiem rādītājiem un datu avotiem, piemēram, oglekļa pēdas nospiedumu un vidējo svērto SEG emisiju intensitāti (Weighted Average Carbon Intensity; WACI). Tā kā klimata pārmaiņu riski izpaustos kā finanšu zaudējumi, risku pārvaldīšanas ietvars līdztekus finanšu riskiem iekļauj arī klimata pārmaiņu risku pārvaldību.

Latvijas Banka savu NMPP klimata pārmaiņu risku parametrus novērtē, izmantojot īpašus rādītājus, kas ir integrēti tās risku pārvaldības sistēmā un tiks pārskatīti katru gadu. Turpinās darbs, lai izpētītu turpmāko attīstību saistībā ar visaptverošu klimata stresa testu lietošanu.

Latvijas Banka apzinās, ka ir svarīgi veidot padziļinātu izpratni par klimata riskiem tās NMPP attiecībā pret citiem riskiem. Ņemot vērā Bankas ieguldījumu sadalījumu, šobrīd tiek uzskatīts, ka tiem ir neliela ietekme uz esošajiem finanšu riskiem īstermiņā un vidējā termiņā. Tomēr klimata pārmaiņu riski tiek uzskatīti par nozīmīgākiem ilgtermiņā.

Šajā nodaļā apkopoti ar klimatu saistītie rādītāji un Latvijas Bankas mērķi attiecībā uz NMPP Eirosistēmas vienotās ar klimatu saistītās informācijas atklāšanas ietvaros, izmantojot vienotus rādītājus un kopīgus datu avotus, kas sniedz gan retrospektīvu, gan uz nākotni vērstu informāciju par emitentiem. Rādītāju aprēķini veikti saskaņā ar TCFD ieteikumiem un ir sagatavoti par ieguldījumiem gada beigās. Dati ir pieejami par pēdējiem trim kalendārajiem gadiem. Galvenie rādītāji, kas veido pamatu Eirosistēmas kopējai minimālajai informācijas atklāšanai par NMPP, ir WACI, kopējās absolūtās SEG emisijas un oglekļa pēdas nospiedums.

Lasīt tālāk 5. nodaļu