Latvija pievienojās eiro zonai 2014. gada sākumā, ieviešot eiro kā savu valūtu. Līdz ar to arī Latvijā, tāpat kā pārējās eiro zonas valstīs, monetārā politika ir vērsta uz Eirosistēmas primārā mērķa – cenu stabilitātes – nodrošināšanu. Tas nozīmē, ka vidējā termiņā inflācijai, ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI), jābūt tuvu 2 %.
Stabila naudas vērtība ir būtisks sabiedrisks labums, jo tā aizsargā uzkrājumu un ienākumu pirktspēju, veicina ieguldījumus un atbalsta ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un finanšu stabilitāti.
Monetārās politikas lēmumi eiro zonā tiek pieņemti kopīgi un attiecas uz visām dalībvalstīm. Par šo politiku atbild Eirosistēma, ko veido Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas. Latvijas Banka kā tās dalībniece piedalās politikas veidošanā, lēmumu pieņemšanā un īstenošanā.
Monetārā politika ietekmē kopējo pieprasījumu tautsaimniecībā, tādējādi iedarbojoties uz ražošanas apjomu un cenu līmeni. Tā ir viens no galvenajiem instrumentiem ekonomiskās aktivitātes regulēšanai līdzās fiskālajai politikai, kas aptver valdības lēmumus par nodokļiem un budžeta izdevumiem, kā arī investīcijām un strukturālajām reformām.
Vienlaikus Eirosistēma, ciktāl tas neapdraud cenu stabilitāti, atbalsta Eiropas Savienības vispārējos ekonomikas politikas mērķus, tostarp augstu nodarbinātību, konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā.
Līgums par Eiropas Savienības darbību nosaka skaidru prioritāšu hierarhiju, piešķirot cenu stabilitātei centrālo nozīmi. Tās nodrošināšana ir būtiskākais monetārās politikas ieguldījums labvēlīgas ekonomiskās vides un augsta nodarbinātības līmeņa veidošanā.
Eiro monetārās politikas stratēģija tika pārskatīta 2025. gadā, lai labāk atspoguļotu ekonomikas attīstību un mūsdienu izaicinājumus. Tā nosaka ietvaru, kādā tiek pieņemti centrālās bankas lēmumi, definē politikas mērķus, pieejamos instrumentus un galvenos rādītājus, kas tiek analizēti lēmumu pieņemšanas procesā.