Publicēts: 04.01.2021. Aktualizēts: 14.07.2021.

Latvija pārgājusi uz eiro - pievienojusies eiro zonai kopš 2014. gada sākuma.

Latvijā, tāpat kā pārējās eiro zonas valstīs, monetārā politika un tās īstenošana ir vērsta uz cenu stabilitātes kā Eirosistēmas primārā mērķa sasniegšanu. Proti, lai inflācija, eiro zonas saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu būtu 2%.

Nauda, kurai ir stabila vērtība, ir svarīgs sabiedrisks labums. Tā sargā krājēju, ieguldītāju un pelnītāju līdzekļu vērtību, uztur tautsaimniecības izaugsmi un nodarbinātību.  Šāda nauda ir nozīmīga tautsaimniecības izaugsmes ilgtspējā, tai skaitā finanšu stabilitātē.

Monetārās politikas lēmumus eiro zonā pieņem kopīgi un tie attiecas uz visām dalībvalstīm. Šī politika ir uzticēta Eirosistēmai – valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai. Latvijas Banka, būdama Eirosistēmas dalībniece piedalās šīs politikas formulēšanā un ar to saistītu lēmumu pieņemšanā un īstenošanā.

Monetārā politika būtiski ietekmē kopējo pieprasījumu tautsaimniecībā un līdz ar to – izlaidi un cenas, un ir viens no veidiem, kā valstī iespējams regulēt ekonomisko aktivitāti blakus fiskālajai politikai – valdības politikai nodokļu ieņēmumu un budžeta izdevumu jomā, kā arī investīcijām un nozaru reformām.

Ciktāl tas neapdraud cenu stabilitāti, Eirosistēma atbalsta vispārējo ekonomikas politiku Eiropas Savienībā, piedaloties kopīgu mērķu tuvināšanā. Šie mērķi formulēti Līguma par Eiropas Savienību 3.pantā un tajos ietilpst arī augsta nodarbinātība, tautsaimniecības konkurētspēja un izaugsmes ilgtspēja.

Līgums par Eiropas Savienības darbību nosaka Eirosistēmas mērķu skaidru hierarhiju, nosakot cenu stabilitātei primāru nozīmi. Cenu stabilitātes nodrošināšana ir svarīgākais monetārās politikas ieguldījums, ko tā var sniegt, lai panāktu tautsaimniecības izaugsmei labvēlīgus apstākļus un augstu nodarbinātības līmeni.

Mūsu naudai - eiro monetārās politikas stratēģija tika pārskatīta 2021. gadā.

Tautsaimniecības strukturālas pārmaiņas Eiropā un pasaulē, 2008. gada globālās finanšu krīzes atskaņas ir bijis pamats procentu likmju samazināšanai līdz rekordzemiem līmeņiem. Eirosistēmai – ECB un eiro zonas valstu centrālajām bankām sarukusi iespēja vēl vairāk atvieglot monetārās politikas nosacījumus ar tradicionāliem monetārās politikas instrumentiem. Viena no Eirosistēmas izmantotām pieejām ir tā sauktā kvantitatīvā mīkstināšana: centrālās bankas finanšu tirgū iepērk lielu daudzumu valstu un uzņēmumu parāda vērtspapīru, darot tautsaimniecībai pieejamus jaunus līdzekļus.

Monetārās politikas stratēģija skar katru naudas lietotāju, jo definē ietvaru, kurā top centrālās bankas naudas politikas lēmumi; tā konkretizē  monetārās politikas mērķus; instrumentus, kas pieejami centrālajām bankām šo mērķu īstenošanai, kā arī rādītājus, indikatorus, kuri tiek apsvērti, pieņemot lēmumus.