Publicēts: 29.06.2022.

Latvijas Banka publicējusi jaunāko "Finanšu Stabilitātes Pārskatu", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Pārskatā secināts, ka:

  • Tautsaimniecību un finanšu sektoru skar pārbaudījumi saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, energoresursu un izejvielu cenu kāpumu un piegādes ķēžu grūtībām. Kredītiestāžu kredītrisks un pelnītspējas risks ir pieauguši.

Latvijas Bankas ekspertu ieskatā, kredītiestādēm ir svarīgi laikus atzīt problemātiskos kredītus un veikt atbilstošus uzkrājumus. Ievērojot pandēmijas laikā gūto pieredzi, kā arī fiskālās telpas ierobežojumus, valsts atbalsts privātajam sektoram turpmāk jāsniedz daudz mērķētāk.

  • Lielāki riski un piesardzība negatīvi ietekmē jau tā gauso uzņēmumu kreditēšanu un investīcijas. Uzņēmumu kreditēšanas jomā joprojām nepieciešams risināt ieilgušās strukturālās problēmas.
  • Mājsaimniecību kreditēšana kļuvusi aktīvāka. Mājsaimniecību pieprasījums pēc mājokļa ir audzis, bet atbilstoša piedāvājuma trūkst, jo mājokļu būvniecība ilgstoši bijusi vāja. Būvniecības izmaksu kāpums un piegādes problēmas vēl vairāk vājina mājokļu piedāvājumu un veicina cenu kāpumu. Mājokļu cenu krasas korekcijas risks pagaidām ir mazs.

Ja mājsaimniecību kreditēšana sāks kļūt pārāk strauja, apsverami mērķēti pasākumi potenciālās nelīdzsvarotības mazināšanai (piemēram, sektorālas kapitāla rezerves prasības, uz aizņēmējiem vērsto instrumentu pārskatīšana, valsts atbalsta programmas ģimenēm ar bērniem pilnveidošana). Lai mazinātu pieprasījuma un piedāvājuma nelīdzsvarotību nekustamā īpašuma tirgū, svarīgi mazināt šķēršļus mājokļu piedāvājuma attīstībai.

  • Kredītiestāžu sektora noturība pret šokiem ir laba.
  • Ģeopolitiskās situācijas un energoresursu cenu šoka ietekmē aktualizējušies enerģētikas politikas jautājumi (t.sk. ieguldījumi energoefektivitātē, enerģētikas infrastruktūrā un atjaunīgo energoresursu jaudās).

Tas saskan ar nepieciešamību panākt lielāku progresu klimata mērķu sasniegšanā, kur arī finanšu sektoram ir būtiska loma. Klimata pārmaiņas un ar tām saistītie pārejas riski kļūst arvien nozīmīgāki. Pārskatā sniegta analīze par uzņēmumu pakļautību fiziskajiem klimata (karstuma un plūdu) riskiem, kā arī ieteikumi to ierobežošanai.

  • Karadarbības ietekmē būtiski pieaudzis kiberdrošības risks un ar to saistītie potenciālie finanšu infrastruktūras traucējumu riski.

"Finanšu Stabilitātes Pārskatā" ietverti arī vairāki tematiskie pielikumi un ielikumi par tādām tēmām kā Latvijas uzņēmumu pakļautība klimata fiziskajiem riskiem, mājsaimniecību maksātspējas noturība pret cenu, procentu likmju un bezdarba kāpumu, izmaksu šoka ietekme uz uzņēmumu maksātspēju, mājokļu kreditēšana reģionos, mājokļu renovācija, cikliskie riski Eiropā, aktualitātes starptautiskajā banku uzraudzības regulējumā, sankciju izpildes risku pārvaldība, kiberdrošības risks, kriptoaktīvu ieguldīšanas tendences Latvijā u.c. Tāpat kā iepriekšējos pārskatos sniegti arī Latvijas Bankas veikto kredītiestāžu stresa testu rezultāti.

Ar "Finanšu Stabilitātes Pārskatu" var iepazīties Latvijas Bankas tīmekļvietnēs bank.lv un Makroekonomika.lv.

Citi jaunumi

26.02.2024.

Latvijā 2023. gadā veikts 786.1 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 mljrd. eiro kopapjomā

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes,...
21.02.2024.

Dekarbonizācijas ietekme uz fiziskā kapitāla aktīvu izmantošanu Latvijā

Diskusijas materiāls 1/2024
13.02.2024.

Izstrādāts jauns Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma darbības redzējums

Pēc gadu ilgām konsultācijām un pārrunām ar iesaistītajām...
08.02.2024.

Latvijas Banka izsniedz SIA "LANDE Platform" kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 7. februārī nolēma izsniegt...
07.02.2024.

Par Latvijas Bankas darbu finanšu pakalpojumu pieejamības jomā

Santa Purgaile intervijā "Rīta Panorāma" stāstīja par kapitāla...
06.02.2024.

Finanšu sektors kļūs godprātīgiem klientiem draudzīgāks

Otrdien, 6. februārī, Finanšu sektora attīstības padome...
02.02.2024.

Latvijā viesojas Vienotā noregulējuma valdes pārstāvji

1. un 2. februārī Latvijā viesojās Eiropas Vienotā noregulējuma...
01.02.2024.

Notiks "Finanšu pratības nedēļa 2024"; aicinām partnerus laikus pieteikt pasākumus

No 18. līdz 24. martam Latvijā notiks tradicionālā "Finanšu...
31.01.2024.

Cik maksā vāja digitālā finanšu pratība?

Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu...
30.01.2024.

10 gadi kopš Latvijas iestāšanās eirozonā

Par eiro desmitgadi – ko vienotā Eiropas valūta devusi Latvijas...
29.01.2024.

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka...
19.01.2024.

Kredītiestādēs pamatkonta pakalpojuma sniegšanā ir vieta būtiskiem uzlabojumiem

Kopumā Latvijas kredītiestādes ievēro Maksājumu pakalpojumu un...