"Finanšu Stabilitātes Pārskats" (ISSN 1691-1199; elektroniskajam izdevumam - ISSN 2500-9710) iznāk reizi gadā (1. izdevums - 2003. gada decembrī, līdz 2007. gadam izdevums iznāca divas reizes gadā) latviešu un angļu valodā. Šajā pārskatā analizēta un novērtēta Latvijas makrofinansiālā vide, kredītiestāžu un nebanku finanšu sektora attīstība un riski un sistēmiski nozīmīgas maksājumu un norēķinu sistēmas. 
Sākot ar 2006. gada 1. numuru, izdevums pieejams tikai elektroniskā veidā.

FSP 20172017

Svarīgākie sistēmiskie riski Latvijas finanšu stabilitātei saistīti ar ārējās makrofinansiālās vides potenciālo pasliktināšanos un augstas nenoteiktības ieilgšanu. Latvija ir maza valsts ar atvērtu tautsaimniecību, tāpēc ārējie faktori var negatīvi ietekmēt izaugsmi un kredītiestāžu pelnītspēju. Lai gan ārējais pieprasījums sācis augt straujāk, un arī finanšu tirgos stresa līmenis kopumā ir mazinājies, ārējo vidi raksturo augsta nenoteiktība.

Latvijai būtiskas ir finanšu stabilitātes norises mātes banku mītneszemēs. Riski saistībā ar nesabalansētu nekustamā īpašuma tirgus attīstību Zviedrijā un Norvēģijā un/vai riska prēmijas pārvērtēšanu turpina uzkrāties, jo nekustamā īpašuma cenu un mājsaimniecību parāda kāpums turpinās. Riska īstenošanās gadījumā varētu tikt negatīvi ietekmēti mātes banku aizņemšanās nosacījumi finanšu tirgos un caur tirdzniecības un konfidences kanāliem – izaugsme Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā. Mātes banku un to meitas banku Latvijā finanšu rādītāji ir spēcīgi, un Latvijas meitas banku finansējumā būtiski sarukusi mātes banku finansējuma nozīme.

Kredītiestādēm arvien vairāk savā darbībā izmantojot IT, kā arī attīstoties inovatīviem finanšu tehnoloģiju produktiem, par potenciālu sistēmisku ievainojamību kļūst IT drošības risks finanšu iestādēm. Lai izvērtētu, vai IT drošības risks potenciāli var kļūt par sistēmisku risku Latvijas finanšu sistēmai, šai tēmai veltīts atsevišķs pielikums.

Finanšu ciklā parādās augšupejas pazīmes, bet cikliskie riski Latvijā saglabājas zemi. Ekonomiskās izaugsmes uzlabošanās Latvijā ir labvēlīga iekšzemes aizņēmēju maksātspējai, kreditēšanas attīstībai un kredītiestāžu pelnītspējai.

Kredītiestāžu kopējā noguldījumu atlikumā būtiski sarucis ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars, kas galvenokārt skaidrojams ar stingrāku NILLTF novēršanas prasību ieviešanu un uzraudzību gan Latvijā, gan ārvalstīs. Stingrāku NILLTF prasību ieviešana un uzraudzība, kā arī kredītiestāžu ieguldījumi stingrākā klientu pārbaudē vērtējami kā būtisks solis Latvijas finanšu sektora ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā. Kredītiestāžu likviditātes risks ir ierobežots, jo kredītiestādes uztur augstu likvīdo aktīvu apjomu. Latvijas Bankas veiktie likviditātes stresa testi liecina, ka kredītiestāžu spēja izturēt potenciālos finansējuma aizplūdes šokus saglabājas augstā līmenī.

Ņemot vērā samērā augstos atdeves rādītājus, kredītiestāžu pelnītspējas risks kopumā ir zemāks par vidēju, taču pelnītspējas tendences atšķiras iekšzemes klientu un ārvalstu klientu apkalpojošajās kredītiestāžu grupās. Kredītiestāžu maksātspējas risks sistēmiskā līmenī ir zems, jo kredītiestādēm ir augsti kapitāla pietiekamības rādītāji. Latvijas Bankas makroekonomiskā stresa testa un jutīguma analīzes rezultāti liecina, ka kredītiestāžu spēja absorbēt šokus kopumā ir laba.

Nebanku finanšu sektors turpina strauji attīstīties, taču tā aktīvu īpatsvars Latvijas finanšu sektorā joprojām nav liels.2016. gadā nebanku finanšu sektora izaugsmi galvenokārt noteica lielāki mājsaimniecību uzkrājumi nākotnes pensijai valsts fondēto pensiju shēmā un privātajos pensiju plānos, kā arī nebanku izsniegto aizdevumu atlikuma pieaugums.

Latvijas Bankas sistēmiski nozīmīgo finanšu tirgus infrastruktūru risku novērtējums liecina, ka TARGET2-Latvija un DENOS nodrošina efektīvu un drošu maksājumu un norēķinu vidi, un to raita darbība veicina finanšu stabilitāti.

Sistēmiskie riski Latvijas finanšu stabilitātei kopumā ir ierobežoti, un Latvijas kredītiestāžu spēja absorbēt potenciālo sistēmisko risku pieaugumu kopumā ir laba, tomēr vairāki pasākumi veicinātu finanšu sistēmas stabilitāti: 1) nepieciešams izstrādāt uz LSK balstītas 2. pīlāra ietvaros nosakāmas individuālas papildu prasības kredītiestādēm, kuru darbības modelis prasa nodrošināt lielākas likviditātes rezerves; 2) nepieciešams palielināt dalībnieku gada iemaksu FKTK palielināšana proporcionāli NILLTF risku avotam; 3) nepieciešams turpināt aktīvu sadarbību IT drošības risku novēršanas jomā, t.sk. nostiprināt koordinēšanas ietvaru IT drošības risku ierobežošanai un negatīvo seku mazināšanai.

Finanšu stabilitātes pārskatā ietverts tematiskais pielikums par C-SNI kapitāla rezerves kalibrācijas metodi, kā arī tematisks pielikums, kurā apkopoti pēc Latvijas Bankas pasūtījuma veiktā apjomīgā MVU un kredītiestāžu apsekojuma rezultāti par šķēršļiem MVU izaugsmei un kreditēšanai.. 


 

fsp 20162016

Galvenie Latvijas finanšu stabilitātes sistēmiskie riski saistīti ar ārējo makrofinansiālo vidi. Ārējo risku pieaugumu galvenokārt nosaka globālās izaugsmes riski – izaugsmes palēnināšanās un nesabalansētība attīstības valstīs, kas mazina attīstīto valstu izredzes uz noturīgu izaugsmes atjaunošanos. Ārējo nenoteiktību pastiprina arī politisko risku pieaugums gan Eiropā, gan pasaulē kopumā. Neraugoties uz īstenotajiem makrouzraudzības pasākumiem, lielāko mātesbanku mītneszemēs turpina uzkrāties finanšu stabilitātes riski saistībā ar nekustamā īpašuma tirgus nesabalansēto attīstību un augsto mājsaimniecību parāda līmeni. Latvijas tautsaimniecības attīstība ir palēninājusies, taču iekšzemes aizņēmēju kredītspēja kopumā turpina uzlaboties.

Saskaņā ar Latvijas Bankas veiktā makroekonomiskā stresa testa un jutīguma analīzes rezultātiem kredītiestāžu spēja absorbēt kredītriska pieaugumu ir augsta, jo kredītiestādes kopumā ir labi kapitalizētas. Arī likviditātes stresa testu rezultāti liecina, ka kredītiestāžu spēja absorbēt potenciālos likviditātes šokus ir laba, jo kredītiestādēm ir augsti likviditātes rādītāji. Lai gan kredītiestādēm ir labi pelnītspējas rādītāji, tomēr palielinās ar to turpmāko pelnītspēju saistītie riski, īpaši ņemot vērā sarūkošo ienākumu bāzi. Vājas kreditēšanas ieilgšana ierobežo kredītiestāžu nākotnes ienākumus un tautsaimniecības izaugsmes potenciālu.

Nebanku finanšu sektora straujo izaugsmi sekmē lielāki mājsaimniecību uzkrājumi pensiju fondos, kā arī nebanku finanšu iestāžu izsniegto kredītu (galvenokārt finanšu līzinga nefinanšu sabiedrībām) pieaugums. Turpina pieaugt arī nebanku finanšu iestāžu mājsaimniecībām no jauna izsniegto aizdevumu apjoms. Savukārt apdrošināšanas sabiedrību izaugsme palēninās. Zemu procentu likmju vides ietekmē nedaudz pieaug dzīvības apdrošināšanas sabiedrību ilgtermiņa pelnītspējas risks. Lielāks svārstīgums pasaules finanšu tirgos 2015. gadā noteicis apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu ieguldījumu ienesīguma samazināšanos. Kopumā nebanku finanšu sektora aktīvu īpatsvars Latvijas finanšu sektorā joprojām ir samērā neliels. 


 

2015

Latvijas finanšu sektora attīstību raksturojošie svarīgākie rādītāji turpina uzlaboties – kredītiestāžu kopējā peļņa, darbības efektivitāte un kapitāla atdeve palielinās un saglabājas augsta kredītiestāžu kapitalizācija un likviditāte. Mērenas ekonomiskās izaugsmes apstākļos iekšzemes aizņēmēju maksātspēja un kredītiestāžu kredītportfeļa kvalitāte pakāpeniski uzlabojas. Vienlaikus kredītiestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums turpina samazināties. Vājas kreditēšanas ieilgšana ierobežo investīciju attīstību un tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības potenciālu, kā arī sašaurina kredītiestāžu nākotnes ienākumu bāzi. Ārējās makrofinansiālās vides pasliktināšanās un ar to saistītās nenoteiktības pieaugums joprojām rada būtiskākos riskus Latvijas tautsaimniecības attīstībai un finanšu stabilitātei. Ārējie makrofinansiālie riski ir palielinājušies, un to galvenokārt nosaka ekonomisko un politisko risku pieaugums Krievijā. Vienlaikus Latvijas kredītiestāžu spēja absorbēt iespējamos ārējos un iekšējos šokus ir laba, jo to kapitalizācija un likviditāte ir augsta. Vienotā uzraudzības mehānisma darbības uzsākšana 2014. gada novembrī ir svarīgs Latvijas un eiro zonas finanšu stabilitāti stiprinošs faktors.

 


2013/2014

2012

2011

2010

2009

2008

2007

1/2006
2/2006

1/2005
2/2005

1/2004
2/2004

1/2003
2/2003