"Finanšu Stabilitātes Pārskats" (ISSN 1691-1199; elektroniskajam izdevumam - ISSN 2500-9710) iznāk reizi gadā (1. izdevums - 2003. gada decembrī, līdz 2007. gadam izdevums iznāca divas reizes gadā) latviešu un angļu valodā. Šajā pārskatā analizēta un novērtēta Latvijas makrofinansiālā vide, kredītiestāžu un nebanku finanšu sektora attīstība un riski un sistēmiski nozīmīgas maksājumu un norēķinu sistēmas. 
Sākot ar 2006. gada 1. numuru, izdevums pieejams tikai elektroniskā veidā.

fsp 20162016

Galvenie Latvijas finanšu stabilitātes sistēmiskie riski saistīti ar ārējo makrofinansiālo vidi. Ārējo risku pieaugumu galvenokārt nosaka globālās izaugsmes riski – izaugsmes palēnināšanās un nesabalansētība attīstības valstīs, kas mazina attīstīto valstu izredzes uz noturīgu izaugsmes atjaunošanos. Ārējo nenoteiktību pastiprina arī politisko risku pieaugums gan Eiropā, gan pasaulē kopumā. Neraugoties uz īstenotajiem makrouzraudzības pasākumiem, lielāko mātesbanku mītneszemēs turpina uzkrāties finanšu stabilitātes riski saistībā ar nekustamā īpašuma tirgus nesabalansēto attīstību un augsto mājsaimniecību parāda līmeni. Latvijas tautsaimniecības attīstība ir palēninājusies, taču iekšzemes aizņēmēju kredītspēja kopumā turpina uzlaboties.

Saskaņā ar Latvijas Bankas veiktā makroekonomiskā stresa testa un jutīguma analīzes rezultātiem kredītiestāžu spēja absorbēt kredītriska pieaugumu ir augsta, jo kredītiestādes kopumā ir labi kapitalizētas. Arī likviditātes stresa testu rezultāti liecina, ka kredītiestāžu spēja absorbēt potenciālos likviditātes šokus ir laba, jo kredītiestādēm ir augsti likviditātes rādītāji. Lai gan kredītiestādēm ir labi pelnītspējas rādītāji, tomēr palielinās ar to turpmāko pelnītspēju saistītie riski, īpaši ņemot vērā sarūkošo ienākumu bāzi. Vājas kreditēšanas ieilgšana ierobežo kredītiestāžu nākotnes ienākumus un tautsaimniecības izaugsmes potenciālu.

Nebanku finanšu sektora straujo izaugsmi sekmē lielāki mājsaimniecību uzkrājumi pensiju fondos, kā arī nebanku finanšu iestāžu izsniegto kredītu (galvenokārt finanšu līzinga nefinanšu sabiedrībām) pieaugums. Turpina pieaugt arī nebanku finanšu iestāžu mājsaimniecībām no jauna izsniegto aizdevumu apjoms. Savukārt apdrošināšanas sabiedrību izaugsme palēninās. Zemu procentu likmju vides ietekmē nedaudz pieaug dzīvības apdrošināšanas sabiedrību ilgtermiņa pelnītspējas risks. Lielāks svārstīgums pasaules finanšu tirgos 2015. gadā noteicis apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu ieguldījumu ienesīguma samazināšanos. Kopumā nebanku finanšu sektora aktīvu īpatsvars Latvijas finanšu sektorā joprojām ir samērā neliels. 


 

2015

Latvijas finanšu sektora attīstību raksturojošie svarīgākie rādītāji turpina uzlaboties – kredītiestāžu kopējā peļņa, darbības efektivitāte un kapitāla atdeve palielinās un saglabājas augsta kredītiestāžu kapitalizācija un likviditāte. Mērenas ekonomiskās izaugsmes apstākļos iekšzemes aizņēmēju maksātspēja un kredītiestāžu kredītportfeļa kvalitāte pakāpeniski uzlabojas. Vienlaikus kredītiestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums turpina samazināties. Vājas kreditēšanas ieilgšana ierobežo investīciju attīstību un tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības potenciālu, kā arī sašaurina kredītiestāžu nākotnes ienākumu bāzi. Ārējās makrofinansiālās vides pasliktināšanās un ar to saistītās nenoteiktības pieaugums joprojām rada būtiskākos riskus Latvijas tautsaimniecības attīstībai un finanšu stabilitātei. Ārējie makrofinansiālie riski ir palielinājušies, un to galvenokārt nosaka ekonomisko un politisko risku pieaugums Krievijā. Vienlaikus Latvijas kredītiestāžu spēja absorbēt iespējamos ārējos un iekšējos šokus ir laba, jo to kapitalizācija un likviditāte ir augsta. Vienotā uzraudzības mehānisma darbības uzsākšana 2014. gada novembrī ir svarīgs Latvijas un eiro zonas finanšu stabilitāti stiprinošs faktors.

 


2013/2014

2012

2011

2010

2009

2008

2007

1/2006
2/2006

1/2005
2/2005

1/2004
2/2004

1/2003
2/2003