Latvijas Bankas padome apstiprinājusi Latvijas Bankas 2020. gada pārskatu, kas papildus finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam sniedz pārskatu par Latvijas un eiro zonas ekonomisko vidi un tautsaimniecības attīstību pagājušajā gadā, kā arī informāciju par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto.
Gada pārskata ievadvārdos Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver, ka Covid‑19 pandēmija un tās izraisītās pārmaiņas nebija šķērslis, lai paveiktu vairākas nozīmīgas lietas.
Covid-19 pandēmijas ekonomisko seku novēršanā bija nepieciešama apņēmīga un koordinēta rīcība, un centrālās bankas ātri un izlēmīgi nāca talkā valstu valdībām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem, īstenojot atbalstošu monetāro politiku un rūpējoties par finanšu sistēmas stabilitāti. "Centrālo banku nodrošinātās rekordzemās procentu likmes iedrošināja valdības sniegt bezprecedenta atbalstu krīzes skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbalstoša monetārā politika palīdzēja šajā bangojošajā vētrā globālajai tautsaimniecībai saglabāt stabilitāti," akcentē M. Kazāks.
Iepriekš veiktās ģeopolitiskās izvēles par pievienošanos Eiropas Savienībai un eiro zonai nodrošināja to, ka šī krīze ir pirmā Latvijas vēsturē, kad varam rīkoties patstāvīgi – paši veikt izvēles un noteikt vēlamo ekonomisko politiku, brīvi un par ļoti labu cenu aizņemties finanšu tirgos, izmantojot labvēlīgos finansēšanas nosacījumus.
2020. gadā turpinājās pārmaiņas centrālo banku, arī Latvijas Bankas, darbā, arvien lielāku uzmanību pievēršot jautājumiem, kas saistīti ar sabiedriskā labuma sniegšanu. Centrālās bankas paplašina savu politikas tvērumu, uzmanību pievēršot ne tikai tradicionāli šaurai cenu stabilitātes mērķa interpretācijai, bet skatās plašāk, ņemot vērā ilgtspējas un klimata politikas aspektus, kas ir nozīmīgi ne tikai monetārās politikas efektivitātes, bet visas sabiedrības dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Centrālās bankas arī arvien aktīvāk ieklausās sabiedrībā, un eiro zonā tam palīdz monetārās politikas stratēģijas pārskatīšanas process, kurā aktīvi piedalās un lemj arī Latvijas Banka.
Pievēršoties Latvijas Bankas aktualitātēm, M. Kazāks īpaši izceļ pārmaiņas institūcijas darbības stratēģijā, iezīmējot tuvākās nākotnes prioritātes un būtiskākos darbus. "Mūsu mērķis ir kļūt par jaudīgāko centrālo banku Ziemeļeiropā, kas strādā Latvijas sabiedrības interesēs un sniedz ieguldījumu Eirosistēmas attīstībā. Galvenie Latvijas Bankas prioritārie virzieni ir pilnvērtīga un aktīva dalība Eirosistēmas monetārās politikas veidošanā un īstenošanā, būt Latvijā vadošajam ekonomikas un finanšu sistēmas kompetences centram, kas veicina analīzē balstītu, uz tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un finanšu sistēmas stabilitāti vērstu lēmumu pieņemšanu. Mēs veidojam un veicinām drošu, efektīvu un inovatīvu maksājumu infrastruktūru, stiprinām sabiedrības zināšanas ekonomikas un finanšu jautājumos, esam mūsdienīga, atvērta un efektīva nacionālā centrālā banka," uzsver Latvijas Bankas prezidents.
Viņš norāda, ka nākamie gadi būs notikumiem, izaicinājumiem un iespējām bagāti gan Latvijas tautsaimniecībai kopumā, gan Latvijas Bankas darbā, arī ņemot vērā iecerēto integrāciju ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, izveidojot pilnībā integrētu institūciju, kas veidos spēcīgāku un jaudīgāku Latvijas finanšu sektora mugurkaulu.
Latvijas Bankas 2020. gada peļņa bija 26.6 milj. eiro. No tās 70% jeb 18.7 milj. eiro tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa – Latvijas Bankas rezerves kapitālā. Latvijas Bankas pēdējo piecu gadu kopējā peļņa ir sasniegusi 104 milj. eiro, no kuriem 71 milj. eiro ieskaitīts valsts ieņēmumos.
Informācija par Latvijas Bankas būtiskākajiem paveiktajiem darbiem 2020. gadā un 2021. gada iecerēm.
Latvijas Bankas 2020. gada pārskats pieejams interneta vietnē www.bank.lv. Latvijas Bankas interneta vietnē pieejami arī atsevišķi publiskoti Latvijas Bankas 2020. gada finanšu pārskati ar neatkarīgu revidentu ziņojumu.
