Publicēts: 05.07.2021 Aktualizēts: 10.09.2021

Iedzīvotāji Latvijas Bankai ziņojuši par daudziem gadījumiem, kad centrālās bankas vārdā – acīmredzot, lai radītu lielāku uzticamību - zvanīts gan, šķietami, no Latvijas Bankas, gan citiem Latvijas vai ārvalstu numuriem vai sūtīti e-pasti, izsakot apgalvojumus par it kā nepareizi veiktiem bezskaidrās naudas pārskaitījumiem vai citām problēmām ar klienta kontuLatvijas Banka uztur maksājumu sistēmas un rūpējas par to raitu un drošu darbību, bet sadarbojas ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, komercbankām, un ar iedzīvotājiem tiešā veidā nesazinās. Saņemot šādus zvanus vai e-pastus, aicinām ziņot policijai un nekādā gadījumā “neuzķerties” un neizpaust savu kontu, maksājumu karšu un cita veida informāciju, kuru krāpnieki var izmantot ļaunprātīgi.

Aktuālākais – “nepareizi pārskaitījumi”

Izmantojot Latvijas Bankas vārdu, notiek dažādi krāpšanas mēģinājumi: prasīta informācija par iedzīvotāju materiālo stāvokli, izplatītas viltus ziņas, kā arī – pēdējā laikā – izteikti apgalvojumi par it kā nepareizi veiktiem bezskaidrās naudas pārskaitījumiem. Lielākas ticamības radīšanai, zvana saņēmējam tālrunī var uzrādīties, ka zvanīts tiek no Latvijas Bankas tālruņa numura. Aicinām iedzīvotājus būt īpaši vērīgiem, "neuzķerties" uz krāpniekiem un jebkuru šaubu gadījumā zvanīt Latvijas Bankai un pārvaicāt, vai tiešām iepriekš saņemtais zvans vai internetā publicētā informācija ir saistīta ar Latvijas Banku. Gadījumos, kad ir aizdomas par krāpniecības mēģinājumu, aicinām vērsties pie sava telekomunikāciju operatora un ziņot Valsts policijai!

Latvijas Banka ir valsts centrālā banka, iestāde ar augstu reputāciju un, lai gan pašlaik neveic banku uzraudzību, lielas sabiedrības apziņā tā ir “galvenā banka”, valsts banka. Tātad, uzdodoties par Latvijas Bankas pārstāvi, sazvanītajam cilvēkam acīmredzot tiek radīts iespaids, ka zvanītājs pārzina lietu, pārvalda situāciju, var palīdzēt. Ne velti to cilvēku skaits, kas vēlējušies pārliecināties, vai tiešām Latvijas Banka viņiem zvanījusi, dienā sasniedzis pat vairākus desmitus cilvēku.

Iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav kontu Latvijas Bankā. Tikai finanšu institūcijām tādi ir centrālajā bankā. Tā, ka ar šādu apgalvojumu krāpnieku uzreiz sevi nodod un cilvēks var būt pilnīgi drošs, ka to mēģina apmānīt.

Aicinājumi ieguldīt

Kā iepriekš norādījusi Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.lv, nesen aktīvi tika izplatītas viltus ziņas, kurās sabiedrībā pazīstami cilvēki it kā reklamē investīcijas kriptoaktīvā bitcoin. Starp šīm viltus ziņām ir bijušas arī tādas, kurās šādi ieguldījumi tiek pasniegti kā Latvijas Bankas un tās amatpersonu atbalstīti. Šīs ziņas ir nepatiesas, un tiek izplatītas krāpnieciskos nolūkos. Latvijas Banka par šīm nepatiesajām ziņām ir informējusi gan CERT.lv, gan Valsts policiju. Esiet uzmanīgi – arī zvani par šādu tēmu var atgriezties krāpnieku dienaskārtībā.

Kā norāda CERT.lv, visām šādām viltus ziņām ir vienota shēma un tā ir starptautiski izmantota  – melīgi piesaukti cilvēku vai institūciju viedokļi, ziņas, fakti, vizuāla sasaiste ar populāriem portāliem.

Bitcoin

Latvijas Banka jau ilgstoši norāda arī uz riskiem, kādus potenciāls ieguldītājs uzņemas saistībā ar ieguldījumu kriptoaktīvā bitcoin.

Cietušais šais krāpniecības situācijās pēc būtības ir ikviens, kuram nauda tiek izkrāpta – vienalga, par kādu darbinieku krāpnieks uzdevies. Tādēļ aicinām visus ekonomiski aktīvos cilvēkus informēt, brīdināt  savus tuviniekus, draugus,  kas, iespējams, ar finanšu un finanšu drošības jautājumiem saskārušies retāk un varētu “iekrist”.

Aptaujas

2021. gada rudenī tiek veiktas divas socioloģiskas aptaujas Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzdevumā.

Latvijas Bankas uzdevumā tirgus izpētes un socioloģijas kompānijas "Latvijas Fakti" veic aptauju, kurā tiek izzināts respondentu vērtējums par Latvijas Bankas un citu institūciju un amatpersonu darbu, attieksmi pret eiro, bezskaidrās un skaidrās naudas lietošanas paradumiem, finanšu pratības u.c. jautājumi. Aptaujā nekad un nekādos apstākļos nevaicās atklāt konfidenciālu informāciju, kas saistīta ar personas piekļuvi savam bankas kontam un naudas līdzekļiem!

ECB uzdevumā septembrī visā eiro zonā, arī Latvijā, tiks sākta un 2022. gada maijā noslēgta telefoniska un interneta aptauja par iedzīvotāju maksājumu paradumiem. Šo aptauju veiks socioloģijas kompānija "Kantar", aptaujājot kopumā 40 000 eiropiešu. Arī šajā aptaujā netiks vaicāti sensitīvi dati, piemēram, norēķinu kartes numurs. Detalizēti par šo aptauju – Study on the Payment Attitudes of Consumers in the Euro area.

Lūdzam iedzīvotājus būt atsaucīgiem un piedalīties šajās aptaujās, kuru dati tiks apkopoti anonimizēti! Tās mums palīdz labāk izprast situāciju un vajadzības, lai pieņemtu iedzīvotājiem vispiemērotākos lēmumus! Būtiski atcerēties, ka šādās aptaujās netiek prasīta informācija, kas ļautu piekļūt personas bankas kontam un līdzekļiem vai iegūt precīzu informāciju par materiālo stāvokli.