Publicēts: 21.03.2023. Aktualizēts: 13.04.2023.

2022. gads valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī ir noslēdzies ar kopējo uzkrājumu apjomu 5.7 mljrd. eiro apmērā. Arvien lielāks pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaits izvēlas savu kapitālu uzkrāt aktīvajos ieguldījumu plānos.

Ja 2021. gadā bija vērojama pozitīva atgūšanās pēc Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, tad 2022. gadā valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanu līdzīgi kā pārējās finanšu sektora jomas ietekmēja ģeopolitiskās situācijas radītie izaicinājumi, izraisot dinamisku finanšu tirgu reakciju, it īpaši attiecībā uz ieguldījumiem valstīs, kas ir iesaistītas vai atrodas ģeogrāfiski tuvu konfliktu reģionam. To rezultātā 2022. gadā kopējais neto aktīvu apjoms samazinājās par 5.4% jeb 318 milj. eiro un ieguldījumu ienesīguma rādītāji kritās, sasniedzot vidēji -14.1%.

Reaģējot uz paaugstināta stresa apstākļiem, valsts fondētās pensiju shēmas pārvaldnieki pārskatīja ieguldījumu portfeļa struktūras un dažkārt bija spiesti izšķirties starp portfeļa vērtības saglabāšanu ilgtermiņā un plānu ieguldītājiem radītajiem zaudējumiem īstermiņā.

Kaut arī līdzekļu pārvaldītāju skaits (kopā septiņi pārvaldnieki) 2022. gadā saglabājās nemainīgs, ieguldījumu plānu struktūra turpināja 2021. gadā iesākto pārmaiņu ceļu: ieguldījumu plānu skaits pieauga līdz 29, piedāvājuma klāstam papildinoties ar vienu jaunu aktīvo ieguldījumu plānu ar ieguldījumiem vērtspapīros un tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos līdz pat 100%.

Uz dalībnieku izvēli par labu aktīviem ieguldījumu plāniem norāda to pieaugošais īpatsvars uzkrātā kapitāla kopējā apjomā – 2022. gadā tas sasniedza 75%. Savukārt konservatīvo plānu īpatsvars kopējā aktīvu portfelī samazinājās līdz 17%, arī piedāvāto konservatīvo ieguldījumu plānu skaits samazinājās no sešiem 2021. gadā līdz trim 2022. gadā. Ieguldījumi aktīvajos ieguldījumu plānos kļūst stratēģiski svarīgi, lai ilgtermiņā pārvarētu nelabvēlīgo notikumu ietekmi uz ieguldījumiem.

2022. gadā dalībnieku skaits valsts fondēto pensiju shēmā salīdzinājumā ar 2021. gadu straujas izmaiņas nepiedzīvoja un saglabājās 1.3 milj. robežās. Tas nozīmē, ka jaunpienākušo pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaits bija aptuveni tāds pats kā pensijas vecumu sasniegušo dalībnieku skaits. Savukārt pensiju 2. līmenī veikto iemaksu apjoms 2022. gadā samazinājās par 15% salīdzinājumā ar 2021. gadu, veidojot 1.2 mljrd. eiro.

Fondu pārvaldnieku administratīvo izdevumu un ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumu attiecība pret neto aktīviem 0.46% apmērā pērn bija būtisks samazinājums pret 2021. gadu (0.54%). Kopumā jāatzīmē, ka izdevumu attiecība pret neto aktīviem vairāku gadu griezumā turpina arvien samazināties (salīdzinājumam: 2018. gadā 0.62%).

Informācija par Latvijas pensiju 2. un arī 3. līmeņa darbības rādītājiem apskatāma arī infografikā.

Citi jaunumi

13.02.2024.

Izstrādāts jauns Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma darbības redzējums

Pēc gadu ilgām konsultācijām un pārrunām ar iesaistītajām...
08.02.2024.

Latvijas Banka izsniedz SIA "LANDE Platform" kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 7. februārī nolēma izsniegt...
07.02.2024.

Par Latvijas Bankas darbu finanšu pakalpojumu pieejamības jomā

Santa Purgaile intervijā "Rīta Panorāma" stāstīja par kapitāla...
06.02.2024.

Finanšu sektors kļūs godprātīgiem klientiem draudzīgāks

Otrdien, 6. februārī, Finanšu sektora attīstības padome...
02.02.2024.

Latvijā viesojas Vienotā noregulējuma valdes pārstāvji

1. un 2. februārī Latvijā viesojās Eiropas Vienotā noregulējuma...
01.02.2024.

Notiks "Finanšu pratības nedēļa 2024"; aicinām partnerus laikus pieteikt pasākumus

No 18. līdz 24. martam Latvijā notiks tradicionālā "Finanšu...
31.01.2024.

Cik maksā vāja digitālā finanšu pratība?

Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu...
30.01.2024.

10 gadi kopš Latvijas iestāšanās eirozonā

Par eiro desmitgadi – ko vienotā Eiropas valūta devusi Latvijas...
29.01.2024.

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka...
19.01.2024.

Kredītiestādēs pamatkonta pakalpojuma sniegšanā ir vieta būtiskiem uzlabojumiem

Kopumā Latvijas kredītiestādes ievēro Maksājumu pakalpojumu un...
17.01.2024.

Apstiprinātas prioritātes un darbības plāns noregulējuma un kompensāciju sistēmas jomā

Latvijas Banka noteikusi noregulējuma un kompensāciju sistēmas...
12.01.2024.

Tirdzniecības šoku pārnese starp valstīm: uzņēmuma līmeņa rezultāti Covid-19 krīzē

Pētījums 1/2024