Publicēts: 04.02.2021.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome apstiprinājusi Eirosistēmas regulējumu ilgtspējīgiem ar monetāro politiku nesaistītu aktīvu portfeļu ieguldījumiem.

  • Vienots regulējums ilgtspējīgiem un atbildīgiem ar monetāro politiku nesaistītu eiro denominētu aktīvu portfeļu ieguldījumiem veicina globālos centienus uzlabot ar klimata pārmaiņām saistītās informācijas atklāšanu;
  • Eirosistēma apņemas līdz 2022. gada beigām sākt atklāt ar klimata pārmaiņām saistīto informāciju par aktīvu portfeļiem, kuri nav saistīti ar monetāro politiku;
  • Vienota regulējuma noteikšana atspoguļo arvien lielāku izpratni par riskiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, un to potenciālajām finansiālajām sekām.

Eirosistēma noteikusi vienotu regulējumu ilgtspējīgu un atbildīgu ieguldījumu (IAI) principu mērīšanai un integrēšanai attiecībā uz tās eiro denominētajiem aktīvu portfeļiem, kuri nav saistīti ar monetāro politiku, lai veicinātu plašāku IAI principu integrāciju Eirosistēmas centrālo banku veikto ieguldījumu procesos. Vienotais regulējums ietver Eirosistēmā pašlaik veikto oglekļa dioksīda emisiju apjoma noteikšanas un citu ar ilgtspējīgiem un atbildīgiem ieguldījumiem saistītu vērtēšanas rādītāju izstrādi attiecībā uz šiem portfeļiem, apņemoties līdz 2022. gada beigām sākt katru gadu atklāt ar klimata pārmaiņām saistīto informāciju.

Jaunais vienotais regulējums palīdzēs visiem Eirosistēmas dalībniekiem veicināt pāreju uz mazoglekļa tautsaimniecību un sniegt ieguldījumu ar klimatu saistīto risku apzināšanās un izpratnes vairošanā, t.sk. centienos uzlabot ar klimata pārmaiņām saistītās informācijas atklāšanu.

Eirosistēmas dalībniekiem ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz saviem ieguldījumu portfeļiem, kuri nav saistīti ar monetāro politiku, un tie vienojušies darboties pie harmonizēta ietvara/regulējuma radīšanas.

Par Latvijas Bankas darbību ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumos

Latvijas Banka ir pievienojusies starptautiskam centrālo banku un finanšu nozares uzraudzības institūciju sadarbības tīklam klimatam un videi labvēlīgas prakses ieviešanai finanšu nozarē (Network for Greening the Financial System; NGFS).

NGFS mērķis ir analizēt, kā klimata pārmaiņas ietekmē finanšu nozari un kā finanšu nozares lēmumi var veicināt atbildīgu un klimatam un videi labvēlīgu politiku īstenošanu, t.sk. veidojot videi labvēlīgu tautsaimniecību ar zemu oglekļa dioksīda izmešu līmeni.

Šajā 2017. gada decembrī dibinātajā starptautiskajā organizācijā iesaistījušās 59 valstu centrālās bankas (t.sk. no 20 ES dalībvalstīm) un finanšu nozares uzraudzības institūcijas (arī ECB), kā arī 12 starptautiskās organizācijas (piemēram, novērotāja statusā Starptautisko norēķinu banka, Eiropas Investīciju banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Pasaules Banka; pilns dalībnieku saraksts).

Apkopojot un analizējot dažādu institūciju pieredzi un labo praksi, NGFS izstrādā ieteikumus un vadlīnijas, kas palīdz apzināt un izprast iespējamos klimata pārmaiņu radītos riskus, pilnveidot šo risku pārvaldību finanšu sektorā, kā arī mobilizēt finansējuma piesaisti , lai veicinātu pāreju uz "zaļu" jeb zemu oglekļa izmešu ekonomiku. Piemēram, NGFS ir publiskojusi ilgtspējīgu un atbildīgu ieguldījumu rekomendācijas centrālo banku aktīvu pārvaldītājiem un visaptverošu ziņojumu par nepieciešamo rīcību finanšu sektorā, lai veiksmīgāk cīnītos ar nelabvēlīgām klimata pārmaiņām.

Saskaņā ar starptautiskās apdrošināšanas kompānijas "Munich Re" veiktās izpētes datiem 2019. gadā pasaulē notika 820 nozīmīgas dabas katastrofas, kurās dzīvību zaudēja aptuveni 9000 cilvēku, bet nodarīto ekonomisko zaudējumu apjoms sasniedza 150 mljrd. ASV dolāru. Savukārt World Economic Forum 2020. gada globālo risku ziņojumā, atspoguļojot vairāk nekā 750 pasaules ekspertu un lēmumu pieņēmēju atbildes aptaujā, kurā noskaidrots viņu viedoklis par nākamo 10 gadu laikā gaidāmajiem riskiem, pirmo reizi par pieciem visnozīmīgākajiem riskiem pasaulei atzīti dažādi ar vidi saistīti riski.

Latvijas Banka ir iesaistījusies NGFS darbā gan ar analīzi, gan daloties ar pieredzi pārdomātā un atbildīgā ieguldījumu pārvaldībā, kā arī turpinās videi draudzīgu praktisku pasākumu īstenošanu, piemēram, saules paneļu uzstādīšanu skaidrās naudas glabātavas un apstrādes centra darbības nodrošināšanai.

Citi jaunumi

18.04.2024.

Uzraudzības eksperti papildina zināšanas par finanšu noziegumu riskiem kriptoaktīvu pakalpojumu jomā

17. un 18. aprīlī Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas...
18.04.2024.

Latvijas gada monēta 2023 – Zvaigžņu putekļi

Gadskārtējā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2023"...
11.04.2024.

Latvijas Banka anulē kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības "ŠĶILBĒNI'' licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 10. aprīlī pieņēma...
10.04.2024.

Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu "Pāri laikiem"

Otrdien, 16. aprīlī, Latvijas Banka izlaidīs kolekcijas...
09.04.2024.

Iedzīvotāji un uzņēmēji maksājumus no valsts turpmāk saņems zibenīgi

Līdztekus jau 2 gadus nodrošinātajiem ienākošajiem...
08.04.2024.

2023. gadā audzis Latvijas kapitāla tirgus apgrozījums

Latvijas kapitāla tirgū 2023. gadā tirdzniecībai bija...
05.04.2024.

Latvijas Banka piemēro sodu Baltic International Bank SE bijušajām amatpersonām

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja lēmusi piemērot Baltic...
05.04.2024.

Latvijas apdrošināšanas sektora rādītāji 2023. gada 4. ceturksnī

Latvijas apdrošināšanas sektora rādītājiPDF
04.04.2024.

Noliktavas telpu nomas piedāvājumu atlases procedūras sludinājums

Latvijas Banka no 2024. gada 1. maija uz 12 mēnešiem vēlas nomāt...
04.04.2024.

Seminārs par Vienotās ziņošanas sistēmas izmaksu un guvumu papildu novērtējuma aptaujas rezultātiem

Latvijas Banka informē, ka Eiropas Centrālā banka ir apkopojusi...
03.04.2024.

Eiro viltojumu skaits saglabājas zemā līmenī, arī Latvijā

Publiskota jaunākā eirozonas statistika par eiro viltojumu skaitu...
03.04.2024.

Likuma līmenī stiprināsim skaidrās naudas lomu

Skaidrās naudas pieejamībai Latvijas Banka īpašu vērību...