Šodien Latvijas Bankā tika apbalvoti 18. gadskārtējā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji.
Konkursā 1. vieta netika piešķirta.
2. vietu ieguva divi darbi.
Sorina-Sofia Solonaru un Iuliana Tornea, Rīgas Ekonomikas augstskola, darbs "You get what you pay for! Evidence on how research unbundling under MiFID II impacts the quality of stock analyst forecasts" ("Jūs saņemat to, par ko maksājat! Pierādījumi par izpētes komisijas maksu nodalīšanas ietekmi saskaņā ar MiFID II uz akciju analītiķu prognožu kvalitāti").
Pētījumā analizēta Eiropas Savienības finanšu instrumentu tirgus direktīvas MiFID II (https://www.esma.europa.eu/policy-rules/mifid-ii-and-mifir) ietvaros ievestās izpētes komisijas maksu nodalīšanas ietekme uz akciju analītiķu prognožu kvalitāti. Darbā tiek secināts, ka MiFID II ietekmē analītiķu skaits ir samazinājies un attiecīgi tirgus analīzes aptvērums ir sašaurinājies, bet prognožu kvalitāte uzlabojusies, jo prognožu kļūda un analītiķu neobjektivitāte (pārlieks optimisms) ir mazinājušies. Latvijas Bankas žūrijas vērtējumā darbs ir nozīmīgs, jo MiFID II direktīva ir spēkā tikai no 2018. gada un tās ietekme ir maz pētīta.
Krišjānis Oskerko un Toms Henšelis, Rīgas Ekonomikas augstskola, darbs "Returns to skills in Latvia: What can we learn from job adverts?" ("Prasmju finansiālā atdeve Latvijas darba tirgū: ko varam mācīties no darba sludinājumiem?").
Darbā novērtēta prasmju atdeve Latvijas darba tirgū, izmantojot jaunu datu kopumu, kas iegūts no tiešsaistes darba sludinājumiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka darba devēji īpaši novērtē un labāk atalgo klientu apkalpošanas, projektu vadības un programmēšanas prasmes. Autori arī secina, ka sludinājumos ar lielāko prasmju sarakstu parasti tiek piedāvātas augstākās algas. Žūrija atzīst, ka autori ieguldījuši lielas pūles, lai izveidotu savu datu kopumu un to padziļināti analizētu.
3. vietā ierindoti divi pētījumi.
Andrejs Migunovs un Romāns Vereteņņikovs, Rīgas Ekonomikas augstskola, darbs "A view from outer space: nighttime light intensity and economic activity in the Baltic municipalities" ("Skats no kosmosa: nakts gaismas intensitāte un ekonomiskā aktivitāte Baltijas pašvaldībās").
Pētījumā izmantoti nakts gaismas intensitātes dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) datu bāzes, pārbaudot, vai tos var izmantot kā ekonomiskās aktivitātes rādītājus. Autori papildus analizē ekonomiskās aktivitātes konverģenci un to noteicošos faktorus 258 Baltijas valstu pašvaldībās, izmantojot gaismas intensitātes datus kā pašvaldību līmeņa iekšzemes kopprodukta rādītāju. Pēc žūrijas domām, pozitīvi vērtējama nestandarta datu avota izmantošana ekonomiskās aktivitātes novērtēšanai pašvaldības līmenī.
Dana Koniševska un Galina Pozdnyakova, Rīgas Ekonomikas augstskola, darbs "Signal or noise: the effect of iShares ownership on the volatility of the underlying stocks during market turmoil" ("Signāls vai troksnis: iShares ietekme uz pamatā esošo akciju nestabilitāti tirgus satricinājuma laikā").
Darbā analizēta ASV biržā tirgoto iShares fondu ietekme uz to pamatā esošo akciju ienesīguma svārstīgumu. Autori secina, ka ietekme dažādās valstīs ir dažāda un to nosaka arbitrāžas mehānisms, cenu efektivitāte, kā arī tas, kā pārklājas dažādu valstu biržas tirdzniecības laiki. Žūrija slavē autoru veikumu gan formas, gan satura ziņā, īpaši izceļot izmantoto metodoloģiju.
Veicināšanas balva piešķirta darbam "Financial support for party supporters? How politics influence the amount of government transfers received by Latvian municipalities" ("Finanšu atbalsts no partiju atbalstītājiem? Kā politika ietekmē Latvijas pašvaldību saņemto valdības pabalstu apmērus"), autori – Daria Orz un Oļegs Skripņiks, Rīgas Ekonomikas augstskola.
Darba autori, izmantojot informāciju par Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, kā arī Valsts kases finanšu pārskatus, pēta, vai politiskās saites starp pašvaldības vadību un valdošo koalīciju ietekmē Latvijas pašvaldību saņemtos piešķīrumus. Iegūtie rezultāti nesniedz pārliecinošas liecības, ka pašvaldības, kuru vadībā ir tie paši politiskie spēki, kas valdībā, saņemtu lielākus diskrecionārus piešķīrumus. Tomēr šajās pašvaldībās ir lielākas saņemto Eiropas Savienības fondu piešķīrumu plūsmas. Žūrija uzsver, ka šī ir aktuāla politiskās ekonomikas tēma, un uzteic izmantoto plašo izlases kopu.
Pasākuma dalībniekus sveica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, godalgoto darbu autori saņēma naudas prēmijas un balvā – monētu komplektu "Baltijas valstīm – 100".
Latvijas Banka 2019./2020. studiju gadā rīkoja gadskārtējo, 18. Latvijas augstskolu studentu zinātnisko darbu konkursu, kurā aicināti piedalīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas studenti, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā Baltijas valstīs akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es), kā arī Baltijas valstu iedzīvotāji, kas studē ārvalstīs. Konkursa darbiem bija piedāvātas 30 ekonomikas un finanšu tēmas.
Šogad konkursā iesniegti 23 darbi. Tas ir par 9 darbiem vairāk nekā iepriekš, turklāt iesniegto un jo īpaši godalgoto darbu kvalitāte ir augsta, kā pēdējos gados ierasts. Autori ir 40 studenti (dažiem darbiem ir 2 autori) no 7 Latvijas un ārvalstu augstskolām (Rīgas Ekonomikas augstskolas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA", Liepājas Universitātes, Tallinas Tehnoloģiju universitātes un Amsterdamas Universitātes koledžas).
Sīkāku informāciju par konkursu sk. https://www.makroekonomika.lv/konkursi/zinatniski-petniecisko-darbu-konkurss.
Konkursa materiāli šodien tiks ievietoti Latvijas Bankas interneta vietnēs bank.lv un makroekonomika.lv.