Publicēts: 30.10.2019.

Latvijas Banka izsludinājusi kārtējo studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursu, kura mērķis ir veicināt Latvijas un eiro zonas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, iesaistot šajā darbā spējīgākos jaunos ekonomistus.

Konkurss tiek rīkots 18. reizi, un tajā aicināti piedalīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi, nepilsoņi un ārzemnieki, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā Baltijas valstīs akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es), kā arī Baltijas valstu iedzīvotāji, kas studē ārvalstīs.

Konkursa darbiem piedāvātas 30 tēmas, kas saistītas ar monetāro politiku, makroekonomisko attīstību un finanšu stabilitāti (pilns tēmu uzskaitījums – vietnē https://www.makroekonomika.lv/konkursi/latvijas-banka-izsludina-studentu-zinatniski-petniecisko-darbu-konkursu).

Konkursā jau trešo gadu paredzēts piešķirt izcilā latviešu ekonomista Jura Vīksniņa vārdā nosaukto speciālbalvu labākajam darbam, kura tapšanā izmantotas integrētas ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes, sniedzot novatorisku skatu uz kādu no Latvijas, Baltijas valstu vai Eiropas tautsaimniecības attīstības posmiem vai ekonomikas ideju vēstures kontekstā. Līdz šim konkursam nav iesniegti atbilstoši darbi, taču gan ekonomikas pētniecībai, gan publiskajai diskusijai par pasaules un Latvijas ekonomikas notikumiem darbi un pētnieki ar ekonomikas vēstures ievirzi ir ļoti nepieciešami.

Darbi jāiesniedz Latvijas Bankā no 2020. gada 18. maija līdz 1. jūnijam. Uzvarētājus noteiks speciāli izveidota Latvijas Bankas ekonomistu žūrija. Godalgotie darbi tiks publicēti interneta vietnē www.makroekonomika.lv, to autori saņems naudas prēmijas (t.sk. 1. vietas ieguvējs – 2000 eiro un Jura Vīksniņa balvas ieguvējs – 1422.87 eiro).

2018./2019. studiju gadā rīkotajā studentu zinātnisko darbu konkursā tika iesniegti 14 darbi, kuru autori bija 20 studenti no četrām Latvijas augstskolām. Konkursā 1. vieta netika piešķirta, bet 2. vietu ieguva divi darbi – "Measuring Fiscal Policy Stance in Real Time and Ex Post in the European Union Member States" ("Fiskālās politikas nostājas vērtējums reālā laikā un pēc fakta Eiropas Savienības dalībvalstīs"; autores Palina Tember un Elza Siliņa, Rīgas Ekonomikas augstskola), kurā pētīta fiskālās politikas pārmaiņu atkarība no ekonomiskās attīstības cikla, kā arī "The Twin Deficits Hypothesis in the Eastern European Group: an Empirical Investigation" ("Dvīņu jeb divkāršā deficīta hipotēze Austrumeiropas valstīs: empīriskā izpēte"; autori Onufrii Lonevskyi un Kristijonas Klimaitis, Rīgas Ekonomikas augstskola), kurā pētīts, vai pastāv sakarība starp budžeta deficītu un tekošā konta deficītu Austrumeiropas valstīs.

Konkursa nolikumu, iepriekšējo gadu laureātu darbus un citus materiālus sk. Latvijas Bankas interneta vietnes www.makroekonomika.lv sadaļā "Studentiem". Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova blogs par konkursa norisi un priekšnoteikumiem izcila diplomdarba uzrakstīšanai pieejams https://www.makroekonomika.lv/atzinas-no-latvijas-bankas-diplomdarbu-konkursa-2016, https://www.makroekonomika.lv/atzinas-no-latvijas-bankas-diplomdarbu-konkursa-2017, https://www.makroekonomika.lv/latvijas-bankas-diplomdarbu-konkursa-atzinas-2018 un https://www.makroekonomika.lv/latvijas-bankas-diplomdarbu-konkursa-atzinas-2019 (prezentācija – http://www.slideshare.net/LatvijasBanka/k-uzrakstt-izcilu-diplomdarbu). Augstskolām ir iespēja pieteikties O. Krasnopjorova vieslekcijai par to, kā uzrakstīt izcilu diplomdarbu.

Apzinoties ekonomikas izglītotības lomu sabiedrības dzīves kvalitātē un tautsaimniecības attīstībā, Latvijas Banka veic sistēmisku darbu ekonomikas izglītošanā. Latvijas Banka sociālo zinību skolotājiem, skolēniem, studentiem u.c. interesentiem aktīvi piedāvā dažādas iespējas izprast ekonomikas likumsakarības. Partnerībā ar citām Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014.–2020. gadam īstenošanā iesaistītajām institūcijām Latvijas Banka veicina tādas sabiedrības attīstību, kurā cilvēkiem ir zināšanas par finansēm un ekonomiku un viņi spēj tās izmantot savas finansiālās ilgtspējas nodrošināšanai, konkurētspējas darba tirgū un labklājības paaugstināšanai, tā radot arī priekšnoteikumus sabiedrības kopējai attīstībai.

 

Citi jaunumi

28.03.2024.

Ilgtspējas brokastīs informē par klimata pārmaiņu ietekmi uz finanšu sektoru

Šodien, 28. martā, norisinājās pērn aizsāktā cikla...
28.03.2024.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segmentā turpinās sašaurināšanās

2023. gada beigās Latvijā darbojās 29 kooperatīvās krājaizdevu...
27.03.2024.

Makroekonomiskās prognozes | 2024. gada marts

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada...
21.03.2024.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Saistībā ar svētkiem mainīts Latvijas Bankas darba laiks. Kā...
20.03.2024.

Banku sadarbība ar klientiem: kā panākt samērību?

Jau vairākus gadus finanšu sektorā saistībā ar finanšu noziegumu...
20.03.2024.

Ilgtspējīgas finanses – katram ir sava loma nākotnes veidošanā

2024. gads ir atnesis vēstis par aizvien pieaugošiem klimata un...
19.03.2024.

Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrības 2023. gadā strādāja ar 840 tūkstošu eiro peļņu

Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrības 2023. gadā strādāja ar...
19.03.2024.

Kara ekonomika un kā tā darbojas

Kas ir kara ekonomika un kā tā darbojas? Krustpunktā Lielā...
19.03.2024.

Sākas balsojums par 2023. gada izcilāko kolekcijas monētu

Latvijas Banka sadarbībā ar portālu "Delfi" no 2024. gada...
14.03.2024.

"Finanšu pratības nedēļas 2024" laikā visā Latvijā notiks daudzveidīgi pasākumi par naudu, kas noderēs ikvienam

No 18. līdz 24. martam Latvijā jau 11. reizi notiks...
13.03.2024.

Latvijas Banka anulē Pūņu Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 2024. gada 13. martā anulēja...
12.03.2024.

Brīvi izvēlētai tēmai veltītas kolekcijas monētas dizaina atklātā konkursa rezultāti

Noslēdzies Latvijas Bankas izsludinātais brīvi izvēlētai tēmai...