Katru ceturksni Latvijas Banka veic un publicē novērtējumu par ciklisko risku un CCyB normas atbilstību. Ja nepieciešams, tiek pieņemts lēmums mainīt CCyB normu. Novērtējumā tiek ņemts vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (tālāk tekstā – ESRK) 2014. gada 18. jūnija Ieteikums par norādījumiem CCyB normas noteikšanai (ESRK/2014/1) (tālāk tekstā – Ieteikums).
Saskaņā ar Ieteikumu par sākumpunktu CCyB normas novērtējumam tiek izmantota privātā nefinanšu sektora kredītu atlikuma un IKP attiecības novirze no tās ilgtermiņa tendences. Pieaugoša, pozitīva kredītu atlikuma un IKP attiecības novirze no tās ilgtermiņa tendences liecina, ka kreditēšana kļūst pārmērīga un rada riskus finanšu sistēmai. Lai aprēķinātu kreditēšanas un IKP attiecības ilgtermiņa tendenci, saskaņā ar Ieteikumu tiek izmantots vienpusējais Hodrika–Preskota filtrs ar izlīdzinošā parametra vērtību λ= 400 000.
Novērtējuma veikšanā būtiska ir atbilstoša kredīta rādītāja izvēle. Bāzeles banku uzraudzības komitejas ieteiktā kredītu definīcija, ar kuru tiek aprēķināta standartizētā novirze, ietver privātā nefinanšu sektora saistības gan pret kredītiestādēm, gan nebanku finanšu institūcijām (“plašā” kredītu definīcija). Saskaņā ar Ieteikumu dalībvalstis papildus var izmantot alternatīvu kreditēšanas rādītāju, ja tam ir labākas signalizējošās īpašības. Latvijā kā atbilstošāks papildu rādītājs tiek izmantots šaurāk definēts kreditēšanas rādītājs, kas ietver tikai kredītiestāžu izsniegtos kredītus un uzpirktos parāda vērtspapīrus privātajam nefinanšu sektoram (“šaurā” kredītu definīcija).
Novērtējums ir būtiski atkarīgs arī no datu laikrindas sākumpunkta izvēles. Latvijas gadījumā jāņem vērā, ka datu laikrinda ir salīdzinoši īsa, un datus ietekmējušas būtiskas strukturālās pārmaiņas. Aprēķinu rezultātā noskaidrots, ka Latvijā vēsturiskā CCyB normas noteikšanas simulācija vistuvāk atbilst ekspertu vērtējumiem par kreditēšanas ciklu, ja par laikrindas sākuma punktu izmanto 1999. gadu.
Izmantojot aprēķināto kreditēšanas un IKP attiecības novirzi, tiek noteikta CCyB etalonnorma. To nosaka šādi - ja kredītu atlikuma un IKP attiecības novirze ir vienāda ar vai mazāka par 2 procentu punktiem, CCyB etalonnorma ir 0%. Ja novirze pārsniedz 2 procentu punktus, CCyB etalonnorma lineāri (atbilstoši Ieteikumam) pieaug no 0% līdz 2.5% (augšējā robeža) no riska svērto aktīvu apjoma, kad kredītu atlikuma un IKP attiecības novirze sasniedz un pārsniedz 10 procentu punktus. Etalonnormu aprēķina balstoties gan uz standartizēti definēto kredītu un IKP attiecības novirzi, gan alternatīvi (“šauri”) definēto kredītu un IKP attiecības novirzi. Tā kā Latvijā par atbilstošāko sākuma punktu lēmumiem par CCyB normas noteikšanu ir izvēlēta alternatīvi (“šauri”) definēto kredītu pieeja, tad etalonnorma, kas aprēķināta, balstoties uz “šauri” definēto kredītu datiem, ir uzskatāma par CCyB orientieri.
Taču aprēķinātais CCyB orientieris nav vienīgais atskaites punkts CCyB normas atbilstības novērtējumā – vērā tiek ņemta daudzpusīga papildu kvantitatīva un kvalitatīva informācija, kas palīdz pilnīgāk novērtēt ciklisko sistēmisko risku. Saskaņā ar Ieteikumu novērtējumā tiek ņemti vērā papildu rādītāji, kas raksturo kreditēšanas attīstību, nekustamā īpašuma cenu iespējamo pārvērtēšanu, tautsaimniecības ārējo nesabalansētību, banku bilanču noturību, privātā parāda slogu, kā arī potenciāli nepareizi iecenoto riskus. Šie rādītāji papildus CCyB novērtējumam ik ceturksni tiek publicēti Latvijas Bankas mājaslapā. Latvijas Banka ir izstrādājusi arī salikto cikliskā riska rādītāju, ko izmanto cikliskā riska novērtējumam.
CCyB norma tiek izteikta kā procentuālā daļa no kopējās ar Latvijas rezidentiem noslēgto riska darījumu vērtības 0% –2.5% apmērā (pamatotos gadījumos iespējams noteikt arī paaugstinātu CCyB normu virs 2.5%).
CCyB normas paaugstināšanas gadījumā kredītiestādēm jāsāk to uzturēt 12 mēnešus pēc attiecīgā paziņojuma publicēšanas, taču īpašos gadījumos iespējams īsāks piemērošanas termiņš. CCyB normas samazināšana stājas spēkā uzreiz pēc šāda lēmuma pieņemšanas.
Kredītiestādēm jāņem vērā arī citās valstīs noteiktās CCyB normas, ja tām ir riska darījumi attiecīgajās valstīs. Tādēļ katrai kredītiestādei jāaprēķina tās specifiskā CCyB norma. To aprēķina kā vidējo svērto rādītāju, ņemot vērā riska darījumu ģeogrāfisko struktūru un attiecīgajās valstīs noteikto CCyB normu. Iegūto vidējo svērto kredītiestādei specifisko CCyB normu reizina ar kopējo riska darījumu vērtību. CCyB prasība jāizpilda ar pirmā līmeņa pamata kapitālu.
* Hodrika–Preskota filtrs ir matemātisks instruments, kuru izmanto, lai noteiktu mainīgā ilgtermiņa tendenci. Parametrs λ = 400 000 atbilst finanšu ciklam, kas ir ilgāks par ekonomiskās attīstības ciklu.