Publicēts: 11.12.2022. Aktualizēts: 27.03.2023.

Pretcikliskās kapitāla rezerves (countercyclical capital buffer; turpmāk tekstā – CCyB) mērķis ir mazināt kreditēšanas cikla pārmērīgas svārstības un stiprināt kredītiestāžu noturīgumu pret ciklisko sistēmisko risku.

CCyB palielināšana finanšu cikla augšupejas fāzē palīdz ierobežot pārmērīgu kreditēšanas pieaugumu. Uzkrātās papildu kapitāla rezerves var izmantot finanšu stresa periodos, kad īstenojas zaudējumi. Tas stiprina kredītiestāžu noturību un palīdz saglabāt kredītu piedāvājumu,  tādējādi mazinot finanšu cikla lejupeju.

Līdz 2022. gada beigām Latvijā par CCyB noteikšanu bija atbildīga FKTK. Sākot ar 2023. gadu, saskaņā ar Kredītiestāžu likumu Latvijas Banka reizi ceturksnī novērtē ciklisko sistēmisko risku un, ja nepieciešams, nosaka vai koriģē noteikto CCyB normu, kas attiecināma uz riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem.

Spēkā esošā CCyB norma darījumiem ar Latvijas rezidentiem

Lēmuma datums CCyB norma Spēkā no
27.04.2021. lēmums 0% 01.05.2022.

Novērtējums par ciklisko sistēmisko risku un CCyB normas atbilstību tiek veikts un publicēts katru ceturksni.

2023. gada 2. ceturkšņa novērtējums tiks veikts un publicēts 2023. gada jūnijā. Turpmāk novērtējumi tiks veikti kalendārā ceturkšņa pēdējā mēnesī, lai tajos varētu iekļaut datus par iepriekšējā kalendārā ceturkšņa IKP un uz to bāzētos rādītājus.

Kopš 19.05.2021, kad saskaņā ar grozīto Kapitāla prasību direktīvu (CRD) stājās spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas maina kārtību, kādā tiek noteikta CCyB norma, lēmums par CCyB normu tiek pieņemts tikai tad, ja CCyB norma tiek mainīta. Ja tā netiek mainīta, tiek publicēts attiecīgā ceturkšņa novērtējums par ciklisko sistēmisko risku un piemērojamās CCyB normas atbilstību.

Pēdējais lēmums par CCyB normu 0% apmērā tika pieņemts 27.04.2021.

Katru ceturksni Latvijas Banka veic un publicē novērtējumu par ciklisko risku un CCyB normas atbilstību. Ja nepieciešams, tiek pieņemts lēmums mainīt CCyB normu. Novērtējumā tiek ņemts vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (tālāk tekstā – ESRK) 2014. gada 18. jūnija Ieteikums par norādījumiem CCyB normas noteikšanai (ESRK/2014/1) (tālāk tekstā – Ieteikums).

Saskaņā ar Ieteikumu par sākumpunktu CCyB normas novērtējumam tiek izmantota privātā nefinanšu sektora kredītu atlikuma un IKP attiecības novirze no tās ilgtermiņa tendences. Pieaugoša, pozitīva kredītu atlikuma un IKP attiecības novirze no tās ilgtermiņa tendences liecina, ka kreditēšana kļūst pārmērīga un rada riskus finanšu sistēmai. Lai aprēķinātu kreditēšanas un IKP attiecības ilgtermiņa tendenci, saskaņā ar Ieteikumu tiek izmantots vienpusējais Hodrika–Preskota filtrs ar izlīdzinošā parametra vērtību λ= 400 000.

Novērtējuma veikšanā būtiska ir atbilstoša kredīta rādītāja izvēle. Bāzeles banku uzraudzības komitejas ieteiktā kredītu definīcija, ar kuru tiek aprēķināta standartizētā novirze, ietver privātā nefinanšu sektora saistības gan pret kredītiestādēm, gan nebanku finanšu institūcijām (“plašā” kredītu definīcija). Saskaņā ar Ieteikumu dalībvalstis papildus var izmantot alternatīvu kreditēšanas rādītāju, ja tam ir labākas signalizējošās īpašības. Latvijā kā atbilstošāks papildu rādītājs tiek izmantots šaurāk definēts kreditēšanas rādītājs, kas ietver tikai kredītiestāžu izsniegtos kredītus un uzpirktos parāda vērtspapīrus privātajam nefinanšu sektoram (“šaurā” kredītu definīcija).

Novērtējums ir būtiski atkarīgs arī no datu laikrindas sākumpunkta izvēles. Latvijas gadījumā jāņem vērā, ka datu laikrinda ir salīdzinoši īsa, un datus ietekmējušas būtiskas strukturālās pārmaiņas. Aprēķinu rezultātā noskaidrots, ka Latvijā vēsturiskā CCyB normas noteikšanas simulācija vistuvāk atbilst ekspertu vērtējumiem par kreditēšanas ciklu, ja par laikrindas sākuma punktu izmanto 1999. gadu.

Izmantojot aprēķināto kreditēšanas un IKP attiecības novirzi, tiek noteikta CCyB etalonnorma. To nosaka šādi - ja kredītu atlikuma un IKP attiecības novirze ir vienāda ar vai mazāka par 2 procentu punktiem, CCyB etalonnorma ir 0%. Ja novirze pārsniedz 2 procentu punktus, CCyB etalonnorma lineāri (atbilstoši Ieteikumam) pieaug no 0% līdz 2.5% (augšējā robeža) no riska svērto aktīvu apjoma, kad kredītu atlikuma un IKP attiecības novirze sasniedz un pārsniedz 10 procentu punktus. Etalonnormu aprēķina balstoties gan uz standartizēti definēto kredītu un IKP attiecības novirzi, gan alternatīvi (“šauri”) definēto kredītu un IKP attiecības novirzi. Tā kā Latvijā par atbilstošāko sākuma punktu lēmumiem par CCyB normas noteikšanu ir izvēlēta alternatīvi (“šauri”) definēto kredītu pieeja, tad etalonnorma, kas aprēķināta, balstoties uz “šauri” definēto kredītu datiem, ir uzskatāma par CCyB orientieri.

Taču aprēķinātais CCyB orientieris nav vienīgais atskaites punkts CCyB normas atbilstības novērtējumā – vērā tiek ņemta daudzpusīga papildu kvantitatīva un kvalitatīva informācija, kas palīdz pilnīgāk novērtēt ciklisko sistēmisko risku. Saskaņā ar Ieteikumu novērtējumā tiek ņemti vērā papildu rādītāji, kas raksturo kreditēšanas attīstību, nekustamā īpašuma cenu iespējamo pārvērtēšanu, tautsaimniecības ārējo nesabalansētību, banku bilanču noturību,  privātā parāda slogu, kā arī potenciāli nepareizi iecenoto riskus. Šie rādītāji papildus CCyB novērtējumam ik ceturksni tiek publicēti Latvijas Bankas mājaslapā. Latvijas Banka ir izstrādājusi arī salikto cikliskā riska rādītāju, ko izmanto cikliskā riska novērtējumam.

CCyB norma tiek izteikta kā procentuālā daļa no kopējās ar Latvijas rezidentiem noslēgto riska darījumu vērtības 0% –2.5% apmērā (pamatotos gadījumos iespējams noteikt arī paaugstinātu CCyB normu virs 2.5%).

CCyB normas paaugstināšanas gadījumā kredītiestādēm jāsāk to uzturēt 12 mēnešus pēc attiecīgā paziņojuma publicēšanas, taču īpašos gadījumos iespējams īsāks piemērošanas termiņš. CCyB normas samazināšana stājas spēkā uzreiz pēc šāda lēmuma pieņemšanas.

Kredītiestādēm jāņem vērā arī citās valstīs noteiktās CCyB normas, ja tām ir riska darījumi attiecīgajās valstīs. Tādēļ katrai kredītiestādei jāaprēķina tās specifiskā CCyB norma. To aprēķina kā vidējo svērto rādītāju, ņemot vērā riska darījumu ģeogrāfisko struktūru un attiecīgajās valstīs noteikto CCyB normu. Iegūto vidējo svērto kredītiestādei specifisko CCyB normu reizina ar kopējo riska darījumu vērtību. CCyB prasība jāizpilda ar pirmā līmeņa pamata kapitālu.

* Hodrika–Preskota filtrs ir matemātisks instruments, kuru izmanto, lai noteiktu mainīgā ilgtermiņa tendenci. Parametrs λ = 400 000 atbilst finanšu ciklam, kas ir ilgāks par ekonomiskās attīstības ciklu.

Kredītiestāžu likums (35.4 – 35.pants)

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 25. augusta normatīvie noteikumi Nr. 137 “Kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normas aprēķināšanas normatīvie noteikumi” 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (CRD)  (130., 135.-140. un 160. pants) 

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2014. gada 18. jūnija ieteikums par norādījumiem pretciklisko kapitāla rezervju normas noteikšanai (ESRK/2014/1) 

Eiropas Komisijas deleģētā regula (ES) Nr. 1152/2014 (2014. gada 4. jūnijs) ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanai 

Eiropas Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/637 (2021. gada 15. marts), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz to, kā iestādes publisko informāciju, kura minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 astotās daļas II un III sadaļā, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1423/2013, Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/1555, Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/200 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/2295: