Publicēts: 06.04.2023.

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2022. gada pārskatu, kurā papildus ietvertajiem 2022. gada finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam aplūkota Latvijas un eiro zonas ekonomiskā vide un tautsaimniecības attīstība pagājušajā gadā, kā arī sniegta informācija par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2022. gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Lai gan Latvijas Bankas finanšu rezultātus 2022. gadā negatīvi ietekmēja apstākļi ārējos finanšu tirgos, kā arī Eirosistēmas monetārās politikas lēmumi, iepriekš veiktie risku ierobežošanas pasākumi, t.sk. uzkrājumu finanšu riskiem veidošana, ir nodrošinājuši 2022. gada noslēgšanu ar neitrālu finanšu rezultātu – bez zaudējumiem un peļņas.

LatvijasBanka 2022gada soc att TW FB 515x590 1LatvijasBanka 2022gada soc att TW FB 515x590 1

2022. gadā:

  • valdīja liela nenoteiktība, un globālo ekonomiku īpaši negatīvi ietekmēja Krievijas īstenotais karš Ukrainā;
  • valstu ekonomikām atkopjoties pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, vienlaikus pastiprinoties piegādes ķēžu problēmām un paaugstinoties energoresursu un pārtikas cenām, inflācija sasniedza ļoti augstu līmeni;
  • lai ierobežotu inflāciju, centrālās bankas sāka strauji paaugstināt bāzes procentu likmes;
  • procentu likmēm būtiski un strauji pieaugot, valdību obligāciju un citu vērtspapīru turētāju, tostarp Latvijas Bankas un citu centrālo banku, ieguldījumu tirgus vērtība būtiski mazinājās, radot šo vērtspapīru pārvērtēšanas zaudējumus;
  • vienlaikus samazinājās arī ienākumi no Eirosistēmas monetārās politikas operācijām, Eiropas Centrālajai bankai par 250 bāzes punktiem paaugstinot galveno refinansēšanas procentu likmi (no 0 % 2022. gada sākumā līdz 2.5 % 2022. gada beigās) un noguldījumu iespējas procentu likmi (no -0.5 % 2022. gada sākumā līdz 2 % 2022. gada beigās).

Nepieciešamā monetārās politikas nostājas maiņa centrālajām bankām rada būtisku ienākumu kritumu, un ir sagaidāms, ka daudzām centrālajām bankām zemi peļņas rādītāji saglabāsies vairāku gadu garumā.

Vienlaikus jāņem vērā, ka centrālo banku pamatuzdevums ir monetārās politikas īstenošana, nevis peļņas gūšana, un procentu likmju celšana ir monetārās politikas atbilde, lai neļautu iesakņoties augstajai inflācijai un vidējā termiņā eiro zonā tā noturīgi atgrieztos pie 2 % mērķa līmeņa. Ierobežojot inflāciju un monetārās politikas nostājai mainoties, Latvijas Bankas un citu centrālo banku finanšu rezultāti uzlabosies, ilgtermiņā nodrošinot peļņas gūšanu un valsts budžeta papildināšanu.

Latvijas Bankai 2022. gads pagāja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas integrācijas zīmē, veicot priekšdarbus šī procesa sekmīgai norisei un raita kopīga darba uzsākšanai š.g. 1. janvārī. Pērn centrālā banka ar vairākiem pasākumiem, tai skaitā arī sabiedrības augsti novērtēto monētu mākslas izstādi "Vērtību zīmes" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, atzīmēja savu simtgadi.

Svarīgi darbi paveikti centrālās bankas pamatdarbības jomās, t.sk. bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu jomā, pētniecībā un finanšu statistikā, līdzdarbojoties Eirosistēmas monetārās politikas veidošanā un īstenošanā u.c.

Turpinoties moderno maksājumu infrastruktūras attīstībai, 2022. gadā Latvijas Bankas zibmaksājumu servisā apstrādāto zibmaksājumu skaits pieauga 2.6 reizes – līdz 16.2 mljrd. eiro. Īstenoti arī priekšdarbi jaunās Eiropas starpbanku maksājumu TARGET sistēmas ieviešanai, kas sekmīgi noslēdzās š.g. 20. martā.

Pastiprināta uzmanība tika pievērsta skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai valstī, tostarp pagarināts memorands ar finanšu nozari par bankomātu tīkla saglabāšanu. Latvijas Bankas ietvaros īstenoti skaidrās naudas iemaksu un apstrādes automatizācijas pasākumi, kā arī pārceltas klientu kases uz Rīgas filiāles ēku Bezdelīgu ielā 3.

"2023. gadu kā institūcija uzsākam izaicinājumiem pilnā laikā – darāmā pietiek ne tikai pašu mājās, bet arī starptautiskā līmenī. Viena no mūsu prioritātēm ir nepieciešamā izrāviena nodrošināšana Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Plānojam darboties vairākos virzienos – gan šķetinot vājās kreditēšanas problēmu mezglu, gan izvirzot un īstenojot ambiciozus mērķus kapitāla tirgus attīstības jomā, gan izstrādājot modernus pakalpojumus un iespējas, kas palīdzēs Latvijas tautsaimniecībai darboties sekmīgāk," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Būtiskākie 2022. gadā paveiktie Latvijas Bankas darbi aplūkojami gadaparskats.latvijasbanka.lv.

Citi jaunumi

26.02.2024.

Latvijā 2023. gadā veikts 786.1 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 mljrd. eiro kopapjomā

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes,...
21.02.2024.

Dekarbonizācijas ietekme uz fiziskā kapitāla aktīvu izmantošanu Latvijā

Diskusijas materiāls 1/2024
13.02.2024.

Izstrādāts jauns Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma darbības redzējums

Pēc gadu ilgām konsultācijām un pārrunām ar iesaistītajām...
08.02.2024.

Latvijas Banka izsniedz SIA "LANDE Platform" kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 7. februārī nolēma izsniegt...
07.02.2024.

Par Latvijas Bankas darbu finanšu pakalpojumu pieejamības jomā

Santa Purgaile intervijā "Rīta Panorāma" stāstīja par kapitāla...
06.02.2024.

Finanšu sektors kļūs godprātīgiem klientiem draudzīgāks

Otrdien, 6. februārī, Finanšu sektora attīstības padome...
02.02.2024.

Latvijā viesojas Vienotā noregulējuma valdes pārstāvji

1. un 2. februārī Latvijā viesojās Eiropas Vienotā noregulējuma...
01.02.2024.

Notiks "Finanšu pratības nedēļa 2024"; aicinām partnerus laikus pieteikt pasākumus

No 18. līdz 24. martam Latvijā notiks tradicionālā "Finanšu...
31.01.2024.

Cik maksā vāja digitālā finanšu pratība?

Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu...
30.01.2024.

10 gadi kopš Latvijas iestāšanās eirozonā

Par eiro desmitgadi – ko vienotā Eiropas valūta devusi Latvijas...
29.01.2024.

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka...
19.01.2024.

Kredītiestādēs pamatkonta pakalpojuma sniegšanā ir vieta būtiskiem uzlabojumiem

Kopumā Latvijas kredītiestādes ievēro Maksājumu pakalpojumu un...