Šajā sērijā publicētie materiāli atspoguļo Latvijas Bankā veikto analīzi un tajā rastos secinājumus. Materiāli tiek publicēti, lai veicinātu sabiedrībā diskusijas par jautājumiem, kuri ir aktuāli Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Daži no šiem materiāliem izmantoti Latvijas Bankas organizētajās ekspertu sarunās. Šīs sērijas materiāli paredzēti plašākai auditorijai Latvijā un ārvalstīs.

3/2015 Latvijas reeksporta novērtējums, izmantojot uzņēmuma līmeņa datus
Konstantīns Beņkovskis, Santa Bērziņa, Līva Zorgenfreija

Diskusijas materiāls

Kopsavilkums
Latvijas reeksporta novērtēšanai šā diskusijas materiāla autori izmanto CSP anonimizētu uzņēmuma līmeņa ārējās tirdzniecības datubāzi. Atrisinot lineāru maksimizācijas uzdevumu katram uzņēmuma un preces pārim, iegūti reeksporta plūsmu novērtējumi un veikti attiecīgā reeksporta uzcenojuma aprēķini. Preču eksporta un importa kopapjomā šā diskusijas materiāla autori konstatēja nozīmīgu reeksporta plūsmu īpatsvaru, kam raksturīga pieauguma tendence. Reeksporta īpatsvars īpaši svarīgs šādās preču grupās: transportlīdzekļi, plastmasas, minerālprodukti, kā arī mehānismi un elektroiekārtas. Lielākā daļa reeksporta plūsmu nonāk Latvijas tuvākajās kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, un tas liecina, ka Latvija ir reģionāls transporta centrs. Šā diskusijas materiāla autori konstatēja samērā lielu reeksporta vidējo uzcenojumu. Tas ļauj secināt, ka reeksports var sniegt nozīmīgu devumu Latvijas IKP.

Atslēgvārdi: reeksports, uzņēmuma līmeņa dati, Latvija, simplekss

JEL klasifikācija: D22, F14

2/2015 Dabiskā un cikliskā bezdarba Latvijā novērtējums ar Beveridža līknes modeli
Oļegs Krasnopjorovs

Diskusijas materiāls

Kopsavilkums
Politikas veidotāji un akadēmiskie pētnieki nesen iesaistījušies aktīvā diskusijā par to, vai bezdarbs Latvijā pašlaik ir strukturāls vai drīzāk ciklisks. Novērtējot dabisko un ciklisko bezdarba komponenti ar Beveridža līknes (Beveridge curve) modeli, autors šajā pētījumā izmanto G. Barlevi (G. Barlevy) (3) metodi. Pētījumā secināts, ka 2014. gada beigās bezdarbs Latvijā bija diezgan tuvu tā dabiskajam līmenim. Bezdarba nulles cikliskā komponente norāda, ka kopējo pieprasījumu veicinoša politika nav ieteicamā izvēle, jo tā nevar pazemināt bezdarba līmeni, neradot inflācijas spiedienu un nesamazinot konkurētspēju. Noderīgāka izvēle būtu paaugstināt bezdarba un vakanču atbilstības efektivitāti (turpmāk tekstā – atbilstības efektivitāte), tādējādi pazeminot pašlaik augsto dabiskā bezdarba līmeni (aptuveni 11%). Turklāt pētījumā arī secināts, ka zemākā atbilstības efektivitāte raksturīga strādniekiem (pretstatā vadītājiem un kvalificētiem darbiniekiem) un īpaši Latgales reģionā. Tas varētu liecināt par būtiskām strukturālām problēmām, nevis ekonomiskās attīstības cikla vāju sinhronizāciju starp profesiju grupām un valsts reģioniem.

Atslēgvārdi: bezdarbs, vakances, Beveridža līkne, cikliskais bezdarbs, dabiskais bezdarbs, strukturālais bezdarbs

JEL klasifikācija: J63, J64, E24, E60

1/2015 Risku tīklveida diagrammas izmantošana svarīgāko finanšu stabilitātes risku pārmaiņu novērtēšanai
Olga Lielkalne, Nadežda Siņenko

Diskusijas materiāls

Kopsavilkums
Šajā diskusijas materiālā analizēta risku tīklveida diagramma, kas tiek izmantota kā papildu analīzes rīks finanšu stabilitātes risku monitoringam un novērtēšanai Latvijā. Risku tīklveida diagrammas mērķis ir vienkopus atainot svarīgākos finanšu stabilitātes riskus noteiktās risku kategorijās un to pārmaiņu virzienu. Risku tīklveida diagramma un katrai risku kategorijai atbilstošā indeksa un tā komponentu dinamika ļauj vizualizēt un analizēt ārējo un iekšējo makrofinansiālo risku attīstību un kredītiestāžu sektora ievainojamības pārmaiņas Latvijā, novērtējot nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību kredītrisku, kredītiestāžu pelnītspējas un maksātspējas riskus, kā arī finansējuma un likviditātes riskus.
Diskusijas materiālā sniegts ieskats risku tīklveida diagrammas izmantošanā un izveidošanas metodoloģijā citās valstīs. Aprakstīts arī šādas diagrammas izveidošanas process Latvijā un veikts izvēlēto risku kategoriju un rādītāju apskats. Diskusijas materiālā secināts, ka risku tīklveida diagrammas vēsturisko novērtējumu testēšanas rezultāti bijuši apmierinoši. 2008. un 2009. gadā risku tīklveida diagrammas risku kategoriju vērtējumi signalizēja par draudiem finanšu stabilitātei, savukārt risku kategoriju indeksi un to komponenti ļāva identificēt finanšu stabilitātes risku akumulēšanās un īstenošanās jomas.

Atslēgvārdi: finanšu stabilitāte, risku tīklveida diagramma, risku kategorijas, finanšu sistēmas stabilitātes monitorings, finanšu sistēmas stabilitātes novērtējums

JEL klasifikācija: E32, E44, E58, G10

3/2014 Latvijas iedzīvotāju skaita dabisko pārmaiņu prognozēšana
Aleksejs Meļihovs

Diskusijas materiāls

Kopsavilkums
Pētījums veltīts Latvijas iedzīvotāju skaita dabisko pārmaiņu prognozēšanai līdz 2030. gadam. Šīs pētījuma tēmas izvēli noteikuši divi faktori. Pirmkārt, iedzīvotāju novecošana ir acīmredzama problēma ES kopumā, un tai ir tendence nākotnē saasināties. Tomēr ES11 valstīs, t.sk. Latvijā, situācija ir daudz sarežģītāka. Otrkārt, vēsturiskie tautas skaitīšanas dati tika aktualizēti, balstoties uz pēdējās 2011. gadā veiktās tautas skaitīšanas rezultātiem Latvijā. Šī datu korekcija varētu palīdzēt radīt skaidrāku nākotnes redzējumu demogrāfisko rādītāju kontekstā.
Iedzīvotāju skaita dabisko pārmaiņu prognozēšanai izmantota R. Dž. Haidmena (R. J. Hyndman) un Š. Ullas (S. Ullah) (12) 2007. gadā izstrādātā pieeja, kura apvieno funkcionālo datu laikrindu analīzi un galveno komponentu dekompozīciju. Lai gan šī pieeja ir tehniska, tā ļauj izprast, kā politikas veidotāji varētu rīkoties turpmākajos 15–20 gados, ja īstenotos nemainīgas politikas un nemainīgu iedzīvotāju paradumu scenārijs. Izprotot šo jautājumu, politikas veidotājiem būtu vieglāk ilgtermiņa perspektīvā pieņemt pareizus lēmumus, tādējādi palīdzot iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labi sagatavoties ar iedzīvotāju novecošanu saistīto problēmu risināšanai, kas nākotnē arvien saasināsies.
Modelis tiek izmantots, lai prognozētu atsevišķi vīriešu un sieviešu mirstības un dzimstības vecumkoeficientus. Pētījuma galvenie secinājumi ir šādi. Prognozēts, ka perioda summārais dzimstības koeficients līdz 2030. gadam būs palielinājies līdz aptuveni 1.6. Gaidāms, ka vīriešu paredzamais mūža ilgums piedzimstot pieaugs par 4 gadiem un sieviešu paredzamais mūža ilgums piedzimstot – par 3.4 gadiem. Tomēr iedzīvotāju skaita dabiskais sarukums 19 gados sasniegs 200 000, t.sk. iedzīvotāju skaits 20–64 gadu vecumā samazināsies aptuveni par 190 000, savukārt vecu cilvēku demogrāfiskās slodzes līmenis pieaugs līdz 36.5%.

Atslēgvārdi: funkcionālā pieeja, dzimstības līmenis, mirstības līmenis, iedzīvotāju skaita prognozēšana

JEL klasifikācija: J11, C53, C14, C32, O11, O52

2/2014 ES–Krievijas tirdzniecības integrācijas pakāpes novērtējums globālo vērtību ķēžu kontekstā
Konstantīns Beņkovskis, Jūlija Pastušenko, Jūlija Verca (Julia Woerz)

Diskusijas materiāls

Kopsavilkums
Šajā diskusijas materiālā analizētas tirdzniecības saiknes starp ES dalībvalstīm un Krieviju, ņemot vērā netiešās tirdzniecības saiknes, ko veido globālās vērtību ķēdes, pamatojoties uz datiem par 2011. gadu, kas pieejami Pasaules izmaksu un izlaides datubāzē (WIOD), kā arī bruto plūsmas starp Krieviju un atsevišķām ES valstīm. Secinājumi pamatoti, izmantojot trīs rādītājus – bruto eksports galaizlietojumā, pievienotā vērtība galaizlietojumā un pievienotā vērtība izlaidē. Pēdējie divi jaunie rādītāji spēj atspoguļot kopā gan tiešās, gan netiešās saiknes, sadalot Krievijas izcelsmes pievienotās vērtības pilno apmēru atbilstoši tās īpatsvaram ES iekšzemes galaizlietojumā un izlaidē, kā arī otrādi – ES izcelsmes pievienoto vērtību atbilstoši īpatsvaram Krievijas iekšzemes galaizlietojumā un izlaidē. Tiešā eksporta daļu ziņā Krievija ir ceturtā lielākā ES tirdzniecības partnervalsts, bet ES ir Krievijas lielākā tirdzniecības partnere. Krievijas tautsaimniecības atkarība no Eiropas pievienotās vērtības gan galaizlietojuma, gan produkcijas izlaides ziņā arī ir ievērojami lielāka, nekā tas ir otrādi. Tomēr integrācijas pakāpe dažādās ES valstīs ievērojami atšķiras. Piemēram, Baltijas valstu atkarība no Krievijas pievienotās vērtības ir būtiski lielāka nekā Krievijas atkarība no Baltijas valstu pievienotās vērtības. Turklāt noteiktas ES tautsaimniecības nozares (piemēram, enerģētika, komunālie pakalpojumi un gaisa transports) būtiski atkarīgas no Krievijas resursu ieguldījuma.

Atslēgvārdi: tirdzniecības integrācija, globālās vērtību ķēdes, Krievija, Eiropas Savienība

JEL klasifikācija: F12, F15, F51

1/2014 Uz aptaujas datiem balstīts mājsaimniecību kredītņēmēju finansiālās ievainojamības novērtējums
Mikus Āriņš, Nadežda Siņenko, Laura Laube

Diskusijas materiāls

Kopsavilkums
Šis diskusiju materiāls ir mēģinājums gūt ieskatu par Latvijas mājsaimniecību parāda apkalpošanas spēju un tās noturību dažādu makroekonomisko šoku ietekmē, balstoties uz individuālo mājsaimniecību datiem, kas iegūti, aptaujājot mājsaimniecības ar vismaz vienu aizņēmumu mājokļa iegādei. Lai novērtētu šādu mājsaimniecību finansiālo situāciju, tiek modelētas mājsaimniecību maksātspējas pārmaiņas dažādu ekonomisko šoku ietekmē (nodarbinātības ienākumu samazināšanās, procentu likmju palielināšanās, darba zaudēšana) un iegūtie rezultāti tiek vispārināti uz kopējo Latvijas kredītiestāžu mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegto kredītu portfeli. Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka mājsaimniecību maksātspēja pēc finanšu krīzes vēl joprojām ir trausla un iespējamie negatīvie šoki varētu palielināt kredītiestāžu iespējamos zaudējumus. Vienlaikus var uzskatīt, ka iespējamie negatīvo šoku radītie aizdevēju zaudējumi varētu būt mazāki nekā pirms diviem gadiem, jo nodrošinājuma vērtība, augot NĪ cenām, ir palielinājusies, bet izsniegto mājokļu kredītu atlikums – samazinājies.

Atslēgvārdi: aptauja, mājsaimniecību maksātspējas analīze, stresa tests, jutīguma analīze, finansiālā marža, makroekonomiskā šoka scenārijs.

JEL klasifikācija: C15, C35, D14, E21, G21

1/2012 Latvijas finanšu stresa indekss
Nadežda Siņenko, Deniss Titarenko, Mikus Āriņš

Diskusijas materiāls

Kopsavilkums
Šā diskusijas materiāla mērķis ir Latvijas FSI metodoloģijas izstrādāšana. Šajā nolūkā veikta starptautiskajā praksē finanšu stabilitātes monitoringā plaši lietoto salikto rādītāju metodoloģisko īpatnību un vairāku valstu pieredzes izpēte. Autori analizē finanšu stresa būtību un ar to saistītos simptomus un piedāvā savu finanšu stresa jēdziena traktējumu. Diskusijas materiālā tiek sniegts FSI iekļauto rādītāju (komponentu) atlases pamatojums, izvērtēti dažādi FSI komponentu apvienošanas varianti, veikts Latvijas FSI metodoloģijas īpatnību salīdzinājums ar citu valstu praksi. Diskusijas materiāla galvenais secinājums ir, ka saskaņā ar Latvijas Bankas metodoloģiju izveidotā FSI dinamika ar samērā augstu precizitātes pakāpi atspoguļo finanšu stresa līmeņa pārmaiņas Latvijas finanšu sistēmā, ļauj identificēt paaugstināta stresa periodus, kā arī periodus, kad finanšu sistēmas attīstība ir pārāk strauja un nesabalansēta. Kopš 2009. gada Latvijas Banka izmanto FSI kā vienu no Latvijas finanšu sistēmas stabilitātes monitoringa sistēmas elementiem.

Atslēgvārdi: finanšu stabilitāte, finanšu stress, finanšu stresa indekss, finanšu sistēmas stabilitātes monitorings

JEL klasifikācija: G01, G10, G20, E44, E58

1/2011 Konverģences procesi Eiropā un Latvijā
Aleksejs Meļihovs, Igors Kasjanovs

Diskusijas materiāls

Kopsavilkums
Šajā pētījumā autori padziļināti analizē Latvijas un Eiropas konverģences procesus, nodalot atsevišķi reālās un strukturālās konverģences procesu. Pētījumā ar Krugmena indeksu novērtēta Latvijas strukturālā konverģence ar ES valstīm un citām Baltijas valstīm. Tāpat pētīti reālās konverģences procesi ES valstīs, atsevišķi nodalot σ-konverģenci un β-konverģenci. Papildus veikta klasteru analīze, un Eiropas valstis grupētas atbilstoši to strukturālajām pazīmēm.

Pētījumā identificēti β-konverģences un σ-konverģences procesi ES valstīs, taču, veicot padziļinātu analīzi, secināts, ka konverģences procesa virzītājas galvenokārt bija ES12 valstis, turklāt reģionālajā līmenī novērotā konverģence bija daudz vājāka nekā konverģence valstu līmenī. ES valstu konverģence tika nodrošināta galvenokārt tā, ka valstu bagātākie reģioni kļuva arvien bagātāki (tas īpaši raksturīgs ES12 valstīm), turklāt nabadzīgākajās valstīs tas notika ātrāk. Tas liecina, ka laika gaitā palielinās atšķirība starp valsts bagātākajiem un nabadzīgākajiem reģioniem. Tātad var secināt, ka ES reģionālā politika, kura virzīta uz reģionu ienākumu līmeņa izlīdzināšanu, aplūkotajā periodā nebija efektīva.

Latvijas strukturālās konverģences process galvenokārt novērots 2008. un 2009. gadā, kad bija reālās diverģences process, ko veicināja krīze. Pievienotās vērtības struktūras konverģences procesu virzīja galvenokārt tirdzniecības, tūrisma un transporta, apstrādes rūpniecības un būvniecības pievienotās vērtības īpatsvara svārstības kopējā tautsaimniecības struktūrā.

Klasteru analīze liecina, ka Eiropas valstis laika gaitā kļuvušas homogēnākas jeb līdzīgākas viena otrai tautsaimniecības struktūras ziņā. Pievēršot pastiprinātu uzmanība valstu specifiskajām tautsaimniecības struktūras īpašībām, var izteikt citu secinājumu – Eiropas valstis aglomerējas vairākās specifiskās grupās, skaidri iezīmējot dažādos izaugsmes virzītājfaktorus pēckrīzes periodā.

Atslēgvārdi: Latvija, ES, strukturālā konverģence, reālā konverģence, specializācija, klasteru analīze

JEL klasifikācija: C20, C50, F15, E13, E601/2010

1/2010 Cenu veidošanas mehānisms Latvijā: ko var uzzināt, analizējot PCI mikrodatus
Konstantīns Beņkovskis, Krista Kalnbērziņa, Ludmila Fadejeva

Diskusijas materiāls

Kopsavilkums
Cenu noturība joprojām ir viens no vissvarīgākajiem makroekonomikas jautājumiem, jo cenu elastīgums daļēji nosaka ātrumu, ar kādu inflācija un reālie ekonomiskie mainīgie pēc šoka atgriežas potenciālajā līmenī. Lai labāk izprastu cenu pārmaiņu biežumu un lielumu, nepieciešama cenu noturības empīriskā analīze, kuras pamatā ir mikrodatu apsekojumos gūtā informācija par atsevišķu produktu cenām individuālās tirdzniecības vietās. Šā pētījuma galvenais mērķis ir raksturot patēriņa cenu nominālo noturību Latvijā kopumā un atsevišķu produktu grupu līmenī. Šajā nolūkā izmantoti CSP patēriņa cenu mikrodati. Pētījuma galvenais secinājums ir, ka 2003.-2009. gadā patēriņa cenas Latvijā bija elastīgas. Vidējais cenu noturības ilgums bija 3.5 mēneši, un katru mēnesi vidēji tika mainīti 28.7% visu patēriņa cenu.

Atslēgvārdi: cenu veidošanas mehānisms, Latvijas patēriņa cenas, cenu pārmaiņu biežums, cenu noturības ilgums, cenu pārmaiņu lielums, izpārdošana, laika noteikti cenu veidošanas modeļi (time-dependent pricing), ekonomiskā stāvokļa noteikti cenu veidošanas modeļi (state-dependent pricing)

JEL klasifikācija: D40, E31

1/2009 Uzkrājumi Latvijā
Agnese Bičevska, Aleksejs Meļihovs, Krista Kalnbērziņa

Diskusijas materiāls

Kopsavilkums
Ilgtspējīgas valsts sociālekonomiskās politikas pamats ir augsts uzkrājumu līmenis. Tomēr uzkrājumu palielināšana nav pašmērķis. Uzkrājumu veidošanas process jāanalizē, ņemot vērā vairākus ar to saistītus aspektus. Šā pētījuma mērķis ir detalizēta un visaptveroša uzkrājumu Latvijā analīze un to vērtējums pasaules kontekstā. Īpaša uzmanība pievērsta mājsaimniecību uzkrājumiem un to veidošanas paradumiem, kas ekonometriski pētīti, izmantojot unikālu Latvijas mājsaimniecību mikrodatu avotu - mājsaimniecību budžeta pētījumus.

Atslēgvārdi: uzkrājumi, mājsaimniecību uzkrājumu veidošanas paradumi, mikrodati, šķērsgriezuma modelis

JEL klasifikācija: C21, D12, D14, E21, O16