AML rokasgrāmata

Vadlīniju 1. nodaļa Risku novērtējums skaidro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska un sankciju riska novērtējuma veikšanas nepieciešamību un pamatelementus, lai finanšu iestāde izveidotu atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu.

Vadlīniju 2. nodaļa Iekšējās kontroles sistēma ietver būtiskākās iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības un skaidro iekšējās kontroles sistēmas elementu mērķi un darbības mērķa īstenošanai.

Nodaļā skaidroti šādi aspekti:

• iekšējās kontroles sistēmas neatkarība un efektivitāte;
• trīs aizsardzības līnijas un pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu starp aizsardzības līnijām;
• klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmas pamatprincipi un riska faktori, kas jāievēro, lai noteiktu klienta riska līmenim atbilstošu izpētes pasākumu apjomu;
• pārvaldība – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas riska novēršanu atbildīgo darbinieku kvalifikācijas prasības; prasības nodalīt risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkcijas u.c.;
• darbinieku apmācības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas riska novēršanas jomā;
• iekšējais audits un neatkarīgais audits.

Vadlīniju 3. nodaļa Klientu izpēte skaidro klientu izpētes veidus – standarta, vienkāršotā un padziļinātā –, ko piemēro atbilstoši klienta riskam. Ietverti skaidrojumi un praktiskie piemēri par izpētes pasākumu tvērumu un dziļumu atkarībā no riska, kā arī sniegti skaidrojumi par atsevišķiem klientu izpētes pasākumiem, kuru piemērošanā nepieciešama vienota izpratne par pamatprincipiem.

Apakšnodaļās skaidroti šādi temati:

• klientu izpētei nepieciešamās informācijas apjoms – informācija par zemāka riska klientu būs mazāka apjoma nekā par klientu, kam ir augstāks risks;
• klienta izpētei iegūstamās informācijas ieguves veidi un avoti;
• klientu identifikācija – klātienē un neklātienē;
• vienkāršotā un padziļinātā klienta izpēte – kad var veikt vienkāršoto klientu izpēti, kādos gadījumos un kā jāveic padziļinātā klientu izpēte;
• padziļinātās izpētes termiņš;
• patiesā labuma guvēja noskaidrošana;
• politiski nozīmīgu personu noteikšana un tām piemērojamais padziļinātās izpētes apjoms;
• līdzekļu un labklājības izcelsmes pārbaudes prasības;
• dokumentu glabāšanas prasības;
• dokumentu glabāšanas termiņš;
• darījuma attiecību uzraudzības prasības;
• darījuma attiecību izbeigšanas pamatojuma informācija un finanšu līdzekļu atmaksa klientam, kā arī informācijas sniegšana klientiem.

Vadlīniju 4. nodaļa Informācijas tehnoloģiju risinājumi NILLTPF un sankciju riska pārvaldīšanai skaidro IT risinājumu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riska pārvaldīšanai.

Vadlīniju 5. nodaļa Ziņošana Latvijas Bankai (ceturkšņa atskaites, pieprasījumi) sniedz atbildes uz bieži uzdotiem jautājumiem par "Pārskata par NILLTPF riska ekspozīcijas raksturojumu" sagatavošanu.

Vadlīniju 6. nodaļā Sankcijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana skaidrots, kādi sankciju veidi pastāv, un uzskaitītas pazīmes, kas liecina par sankciju pārkāpumiem. Apkopoti praktiskie piemēri un labās prakses principi, kurus iestādes var izmantot kā paraugu, veicot klientu izpētes un klientu darījumu uzraudzības pasākumus ar mērķi laicīgi konstatēt un novērst sankciju pārkāpuma risku. Skaidroti arī terorisma un proliferācijas finansēšanas mērķi, riski un pazīmes.

Vadlīniju 7. nodaļā skaidroti dažādi problēmjautājumi, kas radušies, praksē piemērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības.

Vadlīniju 8. nodaļā apkopoti praktiskie piemēri un labās prakses principi, kurus Iestādes – ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kas pārvalda atvērtos ieguldījumu fondus var izmantot, nosakot un veicot klientu izpētes un klientu darījumu uzraudzības pasākumus ar mērķi nodrošināt efektīvu un uz risku balstītu normatīvo aktu prasību izpildi.

Vadlīniju 9. nodaļā papildus vadlīnijās minētajiem vispārīgajiem principiem apkopoti praktiskie piemēri un labās prakses principi, kurus Iestādes – alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki var izmantot, nosakot un veicot klientu izpētes un klientu darījumu uzraudzības pasākumus ar mērķi nodrošināt efektīvu un uz risku balstītu normatīvo aktu prasību izpildi.