Kara ietekme uz ekonomiku ir plaša. No Latvijas pozīcijām raugoties, savas vērtības ir jāaizsargā un šī ir cena par to un nav salīdzināma ar to, kas notiek Ukrainā. Šajā brīdī apokaliptiskus scenārijus zīmēt nav vērts.
Valstij atsevišķos gadījumos uzņēmumiem būs jāpalīdz investēt, lai mazinātu atkarību no energoresursu cenām un attīstītu energoresursu jaudu.
Uz Austrumu robežas būs kārtīgs mūris, kā Aukstā kara laikā. Par tirdzniecību ar Krieviju lielā mērā varam aizmirst. Eksports uz Krieviju ir koncentrēts dažos uzņēmumos. Tiem būs jāatrod jauni tirgi un valstij būtu jāpalīdz tos atrast. Jo ātrāk karš beigsies, jo ātrāk iestāsies skaidrība.
Uz gada otro pusi cenu pieaugums kļūs lēnāks, bet kā tas precīzi notiks šobrīd pateikt nav iespējams. Valstij jāinvestē, lai piemērotos augstākām energocenām.
Hiperinflācija (50% mēneša laikā) Latvijai nedraud. Elpojam dziļi un neklausāmies baumotājos!
ECB mazina kovida laika atbalstu. Ar monetāro politiku vien tagadējo cenu kāpumu sabremzēt nevar. Ja energoresursu cenu kāpumu bremzētu ar monetāro politiku, zāles būtu rūgtākas par slimību. Tādēļ nepieciešama nacionāla politika.
Degvielas akcīzes mazināšana būtu ļoti dārgs atbalsta mehānisms. Budžetā nekad tik daudz naudas nebūs – labāk ieviest mērķētus pasākumus.
Izmantojot Ukrainā izsniegtas kartes, Latvijā naudu var izņemt.
Grivnu apmaiņa pret eiro nav bēgļu problēma tikai Latvijā, bet visās bēgļu uzņemošajās valstīs. Esmu šo jautājumu aktualizējis ECB Padomē, dosim ziņu, kad būs risinājums.
Latvijas Bankas redzējumu par tautsaimniecības attīstību sniegsim 30. martā – skaidrs, ka inflācija būs augstāka un izaugsme lēnāka.