Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes 3.jūnija sēdē tika nolemts atstāt procentu likmes esošajā zemajā līmenī:
- galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.05% (šādā līmenī kopš 2014.gada septembra);
- aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme paliek 0.30% (šādā līmenī kopš 2014.gada septembra);
- noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme paliek -0.20% (šādā līmenī kopš 2014.gada septembra).
Ņemot vērā eiro zonas ekonomikas attīstību, kas kopumā atbilst ECB Padomes redzējumam, tiek turpināts īstenot iepriekšējos lēmumus par netradicionālo monetārās politikas instrumentu pielietošanu. Eirosistēmas monetārās politikas lēmumi ir vērsti uz tālāku eiro zonas ekonomikas uzlabošanos un kreditēšanas attīstību, tādejādi nodrošinot noturīgu atgriešanos pie inflācijas līmeņa, kas ir zemāks par 2%, bet tuvu tam vidējā termiņā.
Veiksmīgi turpinās martā uzsāktā Paplašinātas aktīvu pirkšanas programma (PAPP). Aprīlī, kas bija otrais PAPP darbības mēnesis, Eirosistēma iegādājās vērstpapīrus par 60 miljardam eiro. Savukārt trešajā PAPP darbības mēnesī – maijā – iegāžu apjoms palielinājās līdz 63.0 miljardiem eiro. Arī jūnijā gaidāms lielāks, kā ierasts, vērtspapīru iegāžu apjoms, kas kompensēs jūlijā un augustā tradicionāli mazākas tirgus aktivitātes ietekmē gaidāmos zemākos iepirkuma apjomus.
Maija beigās Eirosistēmas bilancē PAPP ietvaros bija eiro zonas valstu valdību obligācijas par 129 miljardu eiro, bet eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīri - par gandrīz 18 miljardiem eiro. Vidējais svērtais dzēšanas termiņš eiro zonas valstu valdību obligācijām un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīriem bija 8 gadi. Atlikušo daļu no kopējā PAPP 3 mēnešu pirkuma apjoma veidoja nodrošināto obligāciju un ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegāde.
Analizējot eiro zonas tautsaimniecības jaunākās attīstības tendences, ECB Padomes galvenās atziņas bija sekojošas:
- Līdz šim spertie monetārās politikas mīkstināšanas soļi ir nodrošinājuši vēsturiski labvēlīgus aizņemšanās nosacījumus eiro zonas mājsaimniecībām un uzņēmumiem:
- Naudas tirgus procentu likmes turpināja samazināties – pašreizējā obligāto rezervju izpildes periodā EONIA indeksa vidējā vērtība saglabājās negatīva un bija -0.093%. Savukārt 3 mēnešu EURIBOR likme aprīļa beigās pirmo reizi ieslīdēja negatīvā teritorijā, maija beigās samazinoties līdz -0.012%;
- Aprīļa monetārie rādītāji turpināja uzrādīt naudas piedāvājuma pieauguma tempa kāpumu. Pozitīvi vērtējama arī kreditēšanas attīstība - eiro zonas kredītiestāžu izsniegto kredītu gada pieauguma temps (koriģēts atbilstoši pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) uzņēmumiem un mājsaimniecībām pēc vairāk nekā divus gadu ilga stagnācijas perioda jau piekto mēnesi pēc kārtas bija pozitīvs, aprīlī uzrādot 0.8%.
- Aprīļa beigās piedzīvoto eiro zonas valstu valdību obligāciju procentu likmju kāpumu pēc straujā krituma iepriekšējos mēnešos izskaidro vairāku faktoru kopums, taču neviens no šiem faktoriem šobrīd neliek pārskatīt monetārās politikas nostāju:
- Vācijas valdības 10 gadu obligāciju peļņas likme pieauga līdz 0.6%, bet Francijas – līdz 0.9%. Tam sekoja arī eiro zonas perifērisko valstu valdību obligāciju peļņas likmes.
- Likmju kāpumu iespējams izskaidrot ar labākiem nekā iepriekš prognozēts ekonomiskās izaugsmes rādītājiem un ar to saistīto nākotnē gaidāmo inflācijas pieaugumu.
- Turklāt novēroto likmju kāpumu ietekmēja arī zināma tirgus korekcija pēc iepriekšējos mēnešos piedzīvotajām straujajām izmaiņām, kā arī novērotais vērtspapīru piedāvājuma pieaugums.
- Makroekonomiskie dati liecina par eiro zonas tautsaimniecības pakāpenisku uzlabošanos:
- 2015.gada 1.ceturksnī eiro zonas IKP pieaugums sasniedza 0.4%. Tas ir nedaudz augstāks pieauguma temps nekā prognozēts, it sevišķi labi rādītāji šajā ceturksnī tika novēroti Francijā un Spānijā.
- Eiro zonas inflācijas rādītājs sasniedza zemāko punktu šī gada sākumā, un jau maijā cenas eiro zonā pieauga par 0.3% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
ECB Padome publicēja jaunākās Eirosistēmas sagatavotās eiro zonas prognozes (skat. tabulu zemāk). Salīdzinot ar marta ECB prognozēm, iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze netika nozīmīgi mainīta, saglabājot gan arī lejupvērsto risku novērtējumu. Ņemot vērā enerģijas cenu dinamiku, par 0.3 procentpunktiem uz augšu tika pārskatītas 2015.gada inflācijas prognozes, savukārt 2016.un2017.gada inflācijas prognozes netika mainītas. Inflācijas riski vēl aizvien tiek vērtēti kā sabalansēti.
Jaunākās eiro zonas prognozes 2015.–2017.gadam
|
2015 |
2016 |
2017 |
|
|
Reālā IKP pieaugums (%) |
1.5 |
1.9 |
2.0 |
|
HICP inflācija (%) |
0.3 |
1.5 |
1.8 |
Iepriekšējāseiro zonas prognozes 2015.–2017.gadam
|
2015 |
2016 |
2017 |
|
|
Reālā IKP pieaugums (%) |
1.5 |
1.9 |
2.1 |
|
HICP inflācija (%) |
0.0 |
1.5 |
1.8 |
Ņemot vērā šīs attīstības tendences, ECB Padome nolēma, ka papildu monetārās stimulēšanas pasākumi šobrīd nav nepieciešami, un turpmāko mēnešu laikā galvenais uzsvars būs uz jau apstiprināto pasākumu tālāku īstenošanu.
Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka pilnvērtīgai un noturīgai ekonomiskās situācijas uzlabošanai eiro zonā svarīga ir mērķtiecīga strukturālo reformu ieviešana. Monetārā politika var sniegt eiro zonas valstu tautsaimniecībām īslaicīgu atbalstu un palīdzēt nostiprināt atveseļošanās tendences, bet tā viena pati nevar ilgstoši nodrošināt augstus ekonomiskās izaugsmes tempus.
Lai palielinātu investīcijas un nodarbinātību, kā arī celtu darba ražīgumu, vairākās eiro zonas valstīs ir nepieciešamas gan reformas produktu, gan darbaspēka tirgū, kā arī tālāki uzņēmējdarbības vides uzlabojumi. Pašreizējais vēsturiski zemais procentu likmju līmenis, kā arī vispārējie finanšu nosacījumi ir ļoti labvēlīgi iecerēto reformu veikšanai, jo rada ietaupījumu valsts budžetos uz parāda apkalpošanas izdevumu rēķina, un šos ietaupītos līdzekļus nepieciešams izmantot reformu finansēšanai un veselīgas ilgtermiņa izaugsmes pamatu nostiprināšanai.
Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji.
ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).