P?rn kopum? Latvij? re?istr?ts ap 1400 viltotu naudas z?mju (tostarp ap 1000 banknošu un 400 mon?tu). Tas ir b?tiski maz?k nek? iepriekš?jos gados (kopš 2010. gada starp 15 un 40 t?kstošiem viltotu lata naudas z?mju gad?), turkl?t ar? eiro zonas l?men? kop? ar Igauniju un Somiju esam starp valst?m, kur situ?cija naudas droš?bas jom? ir vislab?k?.
Jaun?kais ECB p?rskats liecina, ka ar? eiro zon? kopum? viltojumu skaits pret banknošu daudzumu apgroz?b? ir neliels - 2014. gada 2. pusgad? 507 t?kstoši viltojumu pret 16 miljardiem ?stu banknošu (0.003%). Lai ar? atkl?to viltoto banknošu skaits eiro zon? kopum? 2. pusgad? ir k?pis (1. pusgad? konstat?ts 331 t?kstotis viltojumu), vid?j? viltojuma v?rt?ba, mainoties viltojumu nomin?lu strukt?rai, ir samazin?jusies un l?dz ar to ar? kop?jie ekonomikai nodar?tie zaud?jumi nav pieauguši.
Atš?ir?b? no lata, kad vair?k atkl?ja viltotu mon?tu (banknošu proporcija skaita zi?? bija ap 3%), eiro vair?k vilto banknotes - ar? Latvij? l?dz šim atkl?to viltojumu proporcij? ap 70% ir banknošu viltojumi. Viltojumu kvalit?te (it ?paši mon?t?m) p?rsvar? ir zema, un pietiek cilv?kam aptaust?t, apskat?t un pagroz?t banknoti vai apl?kot r?p?g?k mon?tu, lai atpaz?tu viltotu naudas z?mi.
Gan mon?tas, gan banknotes ir labi aizsarg?tas pret viltošanu, bet noziedznieki nesnauž. T?p?c Eirosist?ma, lai ietu soli pa priekšu viltot?jiem, maina banknošu dizainu un iestr?d? taj?s jaunas droš?bas paz?mes (pak?peniski ieviešot otr?s jeb Eiropas s?rijas banknotes; šogad ruden? gaid?ma jaun? 20 eiro banknote).
Vienlaikus ar? iedz?vot?jus aicin?m labi iepaz?t savu naudu un pret to iztur?ties atbild?gi. Aizdomu gad?jum? naudas z?mes var nodot ?stuma p?rbaudei Latvijas Bankas kas?s R?g?, K.Valdem?ra iel? 1B, k? ar? fili?l? Liep?j?, Te?tra iel? 3.