Publicēts: 03.06.2016.

Ņemot vērā eiro zonas ekonomikas attīstību, kas kopumā atbilst Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes redzējumam, ECB Padomes 2. jūnija izbraukuma sēdē Vīnē tika nolemts atstāt procentu likmes esošajā zemajā līmenī, turpinot īstenot iepriekš pieņemtos lēmumus par netradicionālo monetārās politikas instrumentu pielietošanu.

Attiecīgi galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.00% līmenī, savukārt aizdevumu iespējas uz nakti un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmes paliek attiecīgi 0.25% un -0.40% līmenī (visas likmes šādā līmenī kopš 2016. gada marta).

ECB Padome sagaida, ka pašreizējās ECB noteiktās procentu likmes ilgstoši atradīsies šajā vai zemākā līmenī, īpaši uzsverot to, ka šādā līmenī procentu likmes atradīsies arī ilgāku laiku pēc Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) beigām.

Nodrošinot labvēlīgus finansēšanās nosacījumus un sekmējot kreditēšanas attīstību, marta sākumā pieņemtie monetārās politikas pasākumi, papildinot jau iepriekš pieņemtos, turpina stiprināt eiro zonas tautsaimniecību. Jāatgādina, ka, sākot ar aprīli, PAPP ietvaros pirkto vērtspapīru apjoms tika palielināts no 60 uz 80 miljardiem eiro mēnesī. Papildu stimulus sniegs arī pārējo martā pieņemto monetārās politikas mēru īstenošana.  Proti, 8. jūnijā tiks uzsākta Uzņēmumu aktīvu pirkšanas programma (CSPP), Eirosistēmai pērkot eiro denominētas investīciju kategorijas obligācijas, ko emitējušas nebanku sabiedrības, kas darbojas eiro zonā. Savukārt 22. jūnijā tiks sākta jaunā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (TLTRO II) kārta, kurā kredītiestādēm (sniegumam sasniedzot tām katrai aprēķināto kreditēšanas atsauces vērtību) par aizņemtajiem resursiem tiks piemērota ECB negatīvā noguldījumu iespēju likme.

ECB Padome uzskata, ka zemas inflācijas apstākļos ir svarīgi nepieļaut otrās kārtas efektu nostiprināšanos algu un cenu dinamikā. ECB Padome turpinās rūpīgi sekot cenu tendencēm eiro zonā un ir gatava mandāta ietvaros pielietot visus savā rīcībā esošos monetārās politikas instrumentus, lai, ja būs nepieciešams, nekavējoties spertu turpmākus soļus, lai nodrošinātu atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2%.

Ekonomikas attīstība eiro zonā un prognozes

Monetārās politikas atbalstīta, eiro zonā turpinās pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās. Iekšzemes kopprodukta 0.5% kāpums šā gada 1. ceturksnī pozitīvi pārsteidza ekonomikas novērotājus. Uz augošas nodarbinātības fona turpināja kristies bezdarbs – 2016. gada 1. ceturksnī tas bija 10.3%. Jāatzīmē gan, ka šis darba tirgus uzlabojums pagaidām neatspoguļojas noturīgā algu kāpumā. Uz šīm pozitīvajām tendencēm uzmanīgi liek skatīties operatīvie ekonomisko aktivitāti raksturojošie rādītāji (piemēram, Ekonomikas sentimenta indekss (ESI) un Iepirkumu vadītāju indekss (PMI)), kuri norāda uz lēnāku izaugsmi gada otrajā ceturksnī. Savukārt neskaidrība eiro zonas ārējos tirgos liek būt uzmanīgiem attiecībā uz eksporta attīstības perspektīvām.

Kopš pagājušās ECB Padomes sanāksmes par monetārajiem jautājumiem finanšu tirgos bija vērojama stabilitāte, kā arī turpināja uzlaboties kreditēšanas dati. Naudas tirgus likmes saglabājās zemā līmenī – EONIA bija robežās no -0.36% līdz -0.33%, bet 3 mēnešu EURIBOR samazinājās līdz -0.26%. Eiro zonas kredītiestāžu izsniegto kredītu uzņēmumiem gada pieauguma temps aprīlī pakāpās līdz 1.2%, bet mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada pieauguma temps bija 1.5%.

Jau kopš februāra inflācija eiro zonā turpina būt tuvu nullei vai negatīva, liecinot par vāju augšupvērstu spiedienu uz cenām. Šā gada maijā eiro zonas inflācija sasniedza -0.1%, kas bija par 0.1 procentpunktu augstāks rādītājs par aprīlī novēroto.

Gaidāms, ka nākotnē inflācijas rādītāji pieaugs, tomēr tas notiks pakāpeniski. Vēl aizvien algu dinamika turpina būt vāja . Inflācijas rādītājs, kas neietver enerģiju un apstrādāto pārtiku, joprojām atrodas zem 1% atzīmes (maijā 0.8%) un pakalpojumu inflācija, kura nostabilizējusies ap maijā novēroto 1% līmeni, neliecina par noturīgu augšupvērstu inflācijas spiedienu.

Šo skatījumu atspoguļo arī jaunākās Eirosistēmas sagatavotās eiro zonas prognozes, kuras kopumā nav būtiski atšķirīgas no ECB Padomes vērtējuma martā. Ņemot vērā straujo izaugsmi 2016. gada 1. ceturksnī, uz augšu pārskatīta arī gada IKP prognoze, tomēr pagaidām nav pārliecība, ka šī tendence turpināsies arī tālākā nākotnē. Kopumā atbilstoša iepriekšējām prognozēm sagaidāma arī inflācijas dinamika.

Eiro zonas IKP prognozes 2016. – 2018. gadam

 

2016

2017

2018

Jaunākās IKP pieauguma prognozes (%)

1.6

1.7

1.7

Iepriekšējās IKP pieauguma prognozes, 2016.g. marts (%)

1.4

1.7

1.8

 

Eiro zonas HICP inflācijas prognozes 2016. – 2018. gadam

 

2016

2017

2018

Jaunākās HICP inflācijas prognozes (%)

0.2

1.3

1.6

Iepriekšējās HICP inflācijas prognozes, 2016.g. marts (%)

0.1

1.3

1.6

Izaugsmes perspektīvas riski vēl aizvien ir lejupvērsti, bet esošo un gaidāmo monetārās politikas pasākumu ietekmē risku samērs ir uzlabojies. Lejupvērstie riski ir saistīti ar attīstību eiro zonas ārējos tirgos, kā arī gaidāmo referendumu Lielbritānijā un citiem ģeopolitiskajiem riskiem.

Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka, lai gūtu pilnīgu labumu no monetārās politikas pasākumiem, citās politikas jomās ir jābūt izlēmīgākiem - kā Eiropas Savienības, tā nacionālā līmenī.

Ņemot vērā augstu strukturālo bezdarbu un zemo izaugsmi eiro zonā, svarīga ir mērķtiecīga strukturālo reformu ieviešana. Monetārā politika var sniegt eiro zonas valstu tautsaimniecībām atbalstu un palīdzēt nostiprināt atveseļošanās tendences, tomēr tā viena pati nevar ilgstoši nodrošināt augstus ekonomiskās izaugsmes tempus. Īpaši būtiskas ir reformas, kas ceļ darba ražīgumu un uzlabo uzņēmējdarbības vidi, tā veicinot produktīvas investīcijas un jaunu darba vietu radīšanu. Pašreizējo investīcijas veicinošo iniciatīvu stiprināšana, tajā skaitā tā saucamā Junkera plāna pagarināšana un progress vienota kapitāla tirgus veidošanā, palīdzēs sasniegt šos mērķus. Atbalstošas monetārās politikas apstākļos ātra un efektīva strukturālo reformu ieviešana atbilstoši nesen publicētām Eiropas Komisijas rekomendācijām dalībvalstīm ne vien sekmētu eiro zonas tautsaimniecības izaugsmi, bet arī stiprinātu noturību pret globālajiem satricinājumiem. Arī fiskālai politikai, ja vien tā tiek īstenota saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaru, ir jābūt tautsaimniecības izaugsmi atbalstošai. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka visām valstīm ir iespēja tiekties uz izaugsmei draudzīgāku fiskālo politiku.

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji.

ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, obligāto rezervju prasības).