Latvijas maksājumu bilance 2000. gada 3. ceturksnī

Rīgā 2000. gada 29. decembrī

Maksājumu bilances tekošā konta deficīts jeb negatīvais saldo 2000. gada 3. ceturksnī  samazinājās līdz 63.4 milj. latu jeb 5.8% no iekšzemes kopprodukta (2. ceturksnī - 75.5 milj. latu jeb 7.0% no iekšzemes kopprodukta). Tekošā konta negatīvā saldo samazināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu galvenokārt  noteica ienākumu un pakalpojumu saldo uzlabošanās.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā  gada atbilstošo periodu preču eksports pieauga par 11.1%, bet imports - par 9.9%. Eksports pieauga visās svarīgākajās preču grupās. Preču negatīvais saldo palielinājās par 12.1 milj. latu galvenokārt minerālo produktu grupā, ko noteica šo produktu straujais importa kāpums naftas produktu cenu celšanās rezultātā. Preču negatīvā saldo attiecība pret iekšzemes kopproduktu nedaudz uzlabojās.

Pakalpojumu pozitīvais saldo 3. ceturksnī bija 66.2 milj. latu un sedza 39.5% no preču negatīvā saldo. Salīdzinājumā ar  iepriekšējā gada atbilstošo periodu pakalpojumu saldo palielinājās par 13.8 milj. latu,  jo  uzlabojās pārvadājumu un citu pakalpojumu saldo. Pārvadājumu  pakalpojumu  pozitīvais saldo palielinājās par 4.5 milj. latu. Ceļojumu pakalpojumu negatīvais saldo pieauga par 7.9 milj. latu, palielinoties rezidentu izdevumiem ārvalstīs. Par 17.1 milj. latu uzlabojās citu pakalpojumu saldo, kas 3. ceturksnī kļuva pozitīvs. To galvenokārt noteica sniegto  sakaru un finanšu pakalpojumu apjoma pieaugums.

Ienākumu saldo 3. ceturksnī kļuva pozitīvs, sasniedzot 21.8 milj. latu. To noteica gan pieaugošie rezidentu no ārvalstīm gūtie ienākumi, gan  mazie nerezidentu ienākumi no tiešajām investīcijām.  No ārvalstīm  gūtie ienākumi  sasniedza 36.2 milj. latu, savukārt nerezidentu ienākumi Latvijā veidoja 14.3 milj. latu, un tajos dominēja ienākumi no  noguldījumiem Latvijas  bankās.

Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo bija 16.0 milj. latu un sedza 9.6% no preču negatīvā saldo.

Kapitālu un finanšu konta pozitīvais saldo 3. ceturksnī bija 65.4 milj. latu un sedza tekošā konta  negatīvo saldo.

Nerezidenti tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumos 3. ceturksnī palielināja par 51.2 milj. latu. Lielākās investīcijas nerezidenti veica finanšu starpniecībā, operācijās ar nekustamo īpašumu un apstrādājošā rūpniecībā.

3. ceturksnī Latvijas rezidenti turpināja palielināt investīcijas ārvalstu vērtspapīros, un līdz ar to portfeļieguldījumu konta  negatīvais saldo sasniedza 31.3 milj. latu. Latvijas rezidenti palielināja ieguldījumus ārvalstu parāda vērtspapīros. Ārvalstu īstermiņa kapitāla ieplūde portfeļieguldījumu veidā Latvijā saglabājās minimāla.

Latvijas rezidenti citus ieguldījumus ārvalstīs palielināja par 36.1 milj. latu, bet nerezidenti Latvijā - par 83.6 milj. latu. Latvijas bankas šajā laika periodā piesaistīto nerezidentu noguldījumu apjomu palielināja par 79.0 milj. latu un pārējos pasīvus - par 31.7 milj. latu, galvenokārt tām nodoto līdzekļu pārvaldīšanā apjoma pieauguma rezultātā. Savukārt Latvijas bankas samazināja no ārvalstu kredītiestādēm piesaistīto ilgtermiņa līdzekļu apjomu, veicot kredītu atmaksu (par 27.2 milj. latu). Ārvalstu  kredītiestādēs Latvijas  bankas noguldījumu apjomu palielināja par 70.1 milj. latu, noguldot līdzekļus galvenokārt pieprasījuma noguldījumos. Daļu no piesaistītajiem līdzekļiem Latvijas  bankas investēja nerezidentu vērtspapīros, tādā veidā nodrošinot atbilstošu aktīvu un pasīvu termiņu un valūtas struktūru.

Uzņēmumu sektors citu ieguldījumu veidā savas ārējās saistības palielināja par 8.8 milj. latu, bet ārējos aktīvus samazināja par 4.0 milj. latu. Galvenās  izmaiņas skāra tirdzniecības kredītus.

Kopumā 3. ceturksnī Latvijā ieplūda vairāk ārvalstu valūtas nekā bija nepieciešams tekošā konta operāciju finansēšanai, kā rezultātā maksājumu bilance bija pozitīva. Rezerves aktīvi palielinājās par 2.3 milj. latu, un Latvijas Banka atmaksāja kredītu Starptautiskajam Valūtas fondam.

Latvijas maksājumu bilance

* Dati ir precizēti.