Publicēts: 15.01.2004. Aktualizēts: 13.01.2011.

Rīgā 2004. gada 15. janvārī

Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt refinansēšanas, banku noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredīta procentu likmes.

Vērtējot makroekonomisko stabilitāti ietekmējošo faktoru attīstību - inflāciju, iekšzemes pieprasījumu, darba samaksas, kredītu un noguldījumu pieaugumu, valsts fiskālo politiku, tekošā konta deficītu, dažādus konkurētspējas rādītājus, kā arī sagaidāmo ekonomisko attīstību ārvalstīs - secināts, ka pašreizējā situācija neprasa tūlītēju monetārās politikas korekciju. Tomēr vairāku iekšzemes pieprasījumu raksturojošo rādītāju dinamika, it sevišķi darba samaksas un kreditēšanas attīstība, liek Latvijas Bankai turpmāk apsvērt nepieciešamību izmantot tās rīcībā esošās iespējas, lai nodrošinātu sabalansētu ekonomikas ilgtermiņa izaugsmi.

Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:
- refinansēšanas procentu likme - 3.0% gadā;
- banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likmes:
- septiņām dienām - 2.0% gadā,
- četrpadsmit dienām - 2.25% gadā;

 

- lombarda kredīta procentu likmes:
- līdz 10 dienām - 5.0% gadā,
- 11.-20. dienā - 6.0% gadā,
- sākot no 21. dienas - 7.0% gadā.

 

Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča šīs dienas preses konferencē sniegto ziņojumu un prognozes par valsts makroekonomisko attīstību atradīsit Latvijas Bankas interneta lapā http://www.bank.lv/lat/main/all/sapinfo/zurnal/preskonf/.

Latvijas Bankas padome arī apstiprināja ""Kredītu norakstīšanas un vērtspapīru pārvērtēšanas korekciju pārskata" sagatavošanas noteikumus" (stājas spēkā 01.06.2004.).

"Kredītu norakstīšanas un vērtspapīru pārvērtēšanas korekciju pārskats" aptvers informāciju par divu veidu korekcijām - par kredītu norakstīšanu un vērtspapīru pārvērtēšanu. Noteikumi ļaus izpildīt starptautisko institūciju prasības plūsmu statistikas jomā un nodrošināt monetārās un finanšu statistikas analīzei nepieciešamo informāciju par tām mēneša bilances pārskata pozīciju pārmaiņām, kuras nav radušās finanšu darījumu rezultātā.

Latvijas Bankas padome arī konceptuāli vienojās, ka šī gada maijā, līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvijas Banka sāks maksāt kredītiestādēm par obligāto rezervju turēšanu centrālajā bankā. Tā būtu pieskaņošanās praksei Eiropas centrālo banku sistēmā.

Kredītiestāžu obligātās rezerves veido daļa no kredītiestāžu piesaistītajiem noguldījumiem, kas tiek glabāta centrālajā bankā. Obligātās rezerves ir viens no monetārajiem instrumentiem, ar ko centrālās bankas regulē naudas daudzumu apgrozībā.

Viens no priekšnoteikumiem Latvijas integrācijai Eiropas Monetārajā savienībā (EMS) ir monetārās politikas normatīvo aktu saskaņošana ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) normām. EMS dalībvalstu kredītiestādēm ECB ir noteikusi rezervju normu 2% līmenī. Latvijas Banka veic pakāpenisku obligāto rezervju normas tuvināšanu ECB noteiktajam līmenim, kopš 1999. gada samazinot to no 8% uz pašlaik piemērotajiem 3%.