Publicēts: 13.12.2005. Aktualizēts: 13.01.2011.

Rīgā 2005. gada 13. decembrī

Latvijas Banka laidusi apgrozībā 1 lata zelta piemiņas monētu "Jūgendstils. Rīga" starptautiskās monētu programmas "Pasaules mazākās zelta monētas" ietvaros. Monētas grafisko dizainu veidojis Guntars Sietiņš un ģipša modeli - Ligita Franckeviča. Tā kalta Šveices kaltuvē Valcambi SA.

19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Rīgā tapušo dzīvojamo un arī sabiedrisko ēku spilgtais savdabīgums ir mūsu galvaspilsētas lepnums arī šodien. Atzīstot, ka Rīgā ir Eiropā augstvērtīgākā jūgendstila ēku kolekcija, pilsētas vēsturiskais centrs 1997. gadā iekļauts UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. Zelta monētas reversā atveidota maska, kas rotā vienu no izcilā arhitekta Mihaila Eizenšteina (1867-1921) radītajiem namiem Alberta ielā.

Starptautiskajā programmā "Pasaules mazākās zelta monētas" Latvija jau piedalījusies ar divām tīra zelta monētām - "Gafelšoneris "Julia Maria"" 1997. gadā un atjaunotā lata desmit gada jubilejai veltīto "Pieclatnieku" 2003. gadā. Visu šo monētu diametrs ir 13.92 mm, un tik mazas monētas izgatavošana tīrā zeltā ir smalks mākslinieku un kaltuvju veikums. Salīdzinājumam - 1 santīma monētas diametrs ir 15.65 mm.

Monēta "Jūgendstils. Rīga" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Tās maksimālā kopējā tirāža - 20 000, tirdzniecībai Latvijā tiks nokaltas 5 000 monētas. Monēta "Jūgendstils. Rīga" un citas Latvijas jubilejas un piemiņas monētas iegādājamas Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās - bankās, suvenīru un juvelieru veikalos.

Jubilejas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības ir mākslas darbs, kas veltīts kādam ar nācijas dzīvi saistītam būtiskam aspektam. Tās parasti izgatavo no zelta, sudraba, citiem dārgmetāliem īpaši augsta kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas jubilejas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai, kolekcijām. Minēto iemeslu dēļ šo monētu cena arī ievērojami pārsniedz nominālvērtību.

Informācijai - monēta "Jūgendstils. Rīga" līdz ar piecām citām šogad nokaltajām/apgrozībā laistajām Latvijas jubilejas un piemiņas monētām nākamgad piedalīsies sabiedrības aptaujā par gada monētu, ko Latvijas Banka rīkos 2006. gada pirmajā pusē. Lielu sabiedrības atsaucību guvusī pirmā aptauja par gada monētu šogad bija rosinājums veidot to par tradīciju monētu mākslā, tādējādi apliecinot cieņu Latvijas mākslinieku darbam. Atgādinājumam - par 2004. gada monētu ar 2 687 balsīm no 5 176 atzīta "Laika monēta", kuras grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs un ģipša modeli - Jānis Strupulis.