Rīgā 2008. gada 23. jūlijā
Laika posmā no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 1. jūlijam apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms samazinājies par 5.4% un šā gada 1. jūlijā bija 998.7 miljoni latu.
Skaidrās naudas pieprasījuma dinamikā 2008. gada pirmajā pusē būtiskas pārmaiņas nav vērojamas - tās atlikums apgrozībā stabilizējies 4-6% zem iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeņa. Samazināšanos nosaka bezskaidrās naudas izmantošanas paplašināšanās, kā rezultātā skaidrās naudas (bez atlikumiem banku kasēs) īpatsvars plašajā naudā, kur ietilpst arī banku kontos esošie līdzekļi, kuri tiek izmantoti norēķinos, turpina sarukt. 2008. gada 1. pusgadā tas samazinājies no 14.3% līdz 13.3% (01.01.2007. tas bija 17.6%, 01.01.2006. - 20%). Tādējādi noteicošā loma joprojām vērojamajā kopējā naudas apjoma pieaugumā saglabājās noguldījumiem bankās, kuru gada pieaugums sasniedza 8%. Papildus skaidrās naudas pieprasījuma samazināšanos veicinošs faktors bijusi arī pakāpeniskā ekonomikas atdzišana ar iekšzemes pieprasījuma samazinājumu un tam sekojošo mazumtirdzniecības apgrozījuma sarukumu.
Apgrozībā esošās skaidrās naudas sadalījums pa nomināliem
943.2 miljoni latu jeb 94.4% kopējā naudas apjomā ir banknotes un 55.6 miljoni latu jeb 5.6% ir monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 7.2%, Ls 10 - 7.9%, Ls 20 - 47.5%, Ls 50 - 7.0%, Ls 100 - 16.9%, Ls 500 - 13.5%. No monētu kopsummas Ls 2 veido 15.7% (bimetāla divlatnieki - 13.4%, citi - 1.9%), Ls 1 - 48.3%, Ls 0.50 - 13.2%, Ls 0.20 - 7.5%, citas monētas - 1.0-4.7% katrs nomināls.
Pēc skaita visvairāk apgrozībā joprojām ir 5, 10 un 20 latu banknotes un mazas nominālvērtības monētas. Ls 20 banknošu ir 22.4 milj., Ls 5 - 13.5 milj., Ls 10 - 7.5 milj., Ls 100 - 1.6 milj., Ls 50 - 1.3 milj. un Ls 500 - 254.2 tūkst. banknošu. Apgrozībā visvairāk ir maza nomināla monētas: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir attiecīgi 154.1 un 101.7 milj., bet, piemēram, 50 santīmu monētas - 14.7 milj., Ls 1 - 26.8 milj., Ls 2 - 4.2 milj.
Kā redzams no 1. tabulas, gada laikā mazāko nominālu banknošu daudzums apgrozībā ir pieaudzis, bet lielāko nominālu - samazinājies. Šādas izmaiņas skaidrās naudas struktūrā izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti - noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.
1.tabula. Papīra naudas zīmes apgrozībā
| 2007.g. 1. jūlijs |
2008.g. 1. jūlijs |
Summas relatīvās izmaiņas |
|||
| Summa (tūkst. Ls) |
Procentos no kopsummas |
Summa (tūkst. Ls) |
Procentos no kopsummas |
||
| Ls 5 |
67,048.1 |
6.7% |
67,390.4 |
7.2% |
0.5% |
| Ls 10 |
75,495.8 |
7.5% |
74,831.7 |
7.9% |
-0.9% |
| Ls 20 |
439,770.4 |
43.8% |
447,847.7 |
47.5% |
1.8% |
| Ls 50 |
70,906.4 |
7.1% |
66,420.3 |
7.0% |
-6.3% |
| Ls 100 |
190,321.1 |
18.9% |
159,595.4 |
16.9% |
-16.1% |
| Ls 500 |
161,268.5 |
16.0% |
127,077.0 |
13.5% |
-21.2% |
| Kopā papīra naudaszīmēs |
1,004,810.3 |
100.0% |
943,162.5 |
100.0% |
-6.1% |
2.tabula. Monētas apgrozībā
| 2007.g. 1. jūlijs |
2008.g. 1. jūlijs |
Summas relatīvās izmaiņas |
|||
| Summa (tūkst. Ls) |
Procentos no kopsummas |
Summa (tūkst. Ls) |
Procentos no kopsummas |
||
| Ls 2 (bimetāls) |
7,053.9 |
13.8% |
7,428.9 |
13.4% |
5.3% |
| Ls 2 |
1,077.3 |
2.1% |
1,058.8 |
1.9% |
-1.7% |
| Ls 1 |
24,401.1 |
47.6% |
26,829.7 |
48.3% |
10.0% |
| s 50 |
6,853.7 |
13.4% |
7,350.9 |
13.2% |
7.3% |
| s 20 |
3,740.0 |
7.3% |
4,196.7 |
7.5% |
12.2% |
| s10 |
2,409.3 |
4.7% |
2,604.6 |
4.7% |
8.1% |
| s5 |
1,818.4 |
3.5% |
1,990.7 |
3.6% |
9.5% |
| s2 |
1,738.3 |
3.4% |
2,033.5 |
3.6% |
17.0% |
| s1 |
1,385.1 |
2.7% |
1,541.1 |
2.8% |
11.3% |
| Jub. mon. |
776.9 |
1.5% |
549.8 |
1.0% |
-29.2% |
| Kopā monētas |
51,254.1 |
100.0% |
55,584.7 |
100.0% |
8.4% |