Par Latvijas Bankas padomes lēmumiem

Rīgā 2009. gada 16. jūlijā

Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un rezervju normu. 

Gan centrālās bankas aizdevumu, gan noguldījumu likme pēc martā - maijā pieņemtajiem lēmumiem ir zemā līmenī, kas ir priekšnoteikums starpbanku latu naudas tirgus aktivitātei un motivē bankas pieejamos resursus novirzīt tautsaimniecības kreditēšanai.
Lai gan iepriekšējos mēnešos iezīmējušās pirmās iespējama tautsaimniecības stabilizācijas pazīmes, tomēr pašlaik gan finanšu tirgu, gan reālo tautsaimniecību lielā mērā bremzē augsta nenoteiktība par valsts budžetu. Tā mazina banku vēlmi kreditēt, uzņēmumu vēlmi investēt un patērētāju vēlmi tērēt, kā arī ārvalstu investoru un uzņēmēju vēlmi sadarboties ar Latviju. Valsts budžeta lietu sakārtošanā ir veikts tikai neliels solis uz priekšu, un tieši sekmes un skaidrs redzējums fiskālo jautājumu risināšanā lielā mērā noteiks tautsaimniecības virzību turpmākajā periodā. 

Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:

Latvijas Bankas padome veica grozījumus "Banku obligāto rezervju prasību aprēķināšanas un izpildes noteikumos" (grozījumi stājas spēkā 2009. gada 24. oktobrī), palielinot maksu par rezervju prasību neizpildi. Šo maksu aprēķina, par pametu ņemot zemāko no aizdevumu iespējas uz nakti likmēm un turpmāk tai atkarībā no rezervju prasības neizpildes biežuma pieskaitot 10 vai 15 procentu punktus (pašlaik 2.5 vai 5 procentu punktus). Obligāto rezervju prasības fiksēta valūtas kursa apstākļos ir nozīmīgs monetārās politikas instruments, un maksas par neizpildi paaugstināšana mazinās neizpildes risku. 

Latvijas Bankas padome apstiprināja jaunā redakcijā "Monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata sagatavošanas noteikumus" (stājas spēkā 2010. gada 1. maijā). Pārmaiņas skars gan sniedzamās informācijas biežumu noteiktām monetāro finanšu iestāžu (MFI) grupām, gan informācijas struktūru, tādejādi optimizējot respondentu ziņošanas noslodzi.

Turpmāk krājaizdevu sabiedrības pārskatus sagatavos un sniegs reizi ceturksnī, bet elektroniskās naudas institūcijas - reizi pusgadā. Tā informācija par kredītu veidiem un parāda vērtspapīriem, kas Latvijas Bankai ir pieejama no Kredītu reģistra un vērtspapīru datu bāzes, MFI nebūs jāiesniedz. Savukārt pilnvērtīgai monetārajai un tautsaimniecības analīzei ir nodalītas jaunas MFI izsniegto kredītu kategorijas un kredītu saņēmēju grupas, grozīts dalījums valūtās, kā arī veikti citi grozījumi.

Pārmaiņas noteikumos pēc 2010. gada 1. maija neradīs pārrāvumus Latvijas Bankas publicētajās MFI bilances statistikas laika rindās (sk. http://www.bank.lv/lat/main/all/statistika/banku-stat/dati20064/), un tās tiks papildinātas ar MFI sniegto jauno informāciju. 

Latvijas Bankas padome apstiprināja jaunus "Ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas pārskatu sagatavošanas noteikumus" (stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī), gan pēc būtības, gan redakcionāli atjaunojot 1997. gadā apstiprinātos iepriekšējos noteikumus. Valūtas tirgus ir aktīva finanšu tirgus daļa un atjaunotajos pārskatos ietvertie dati ļaus pilnvērtīgāk izmantot tos tirgus analīzei dažādām vajadzībām gan Latvijā, gan starptautiski. Galvenās pārmaiņas noteikumos ir darījumu atspoguļošana pēc darījuma, nevis norēķinu dienas un datu paplašināšana kā latu, tā citu valūtu bezskaidras un skaidras naudas darījumiem. 

Interesentiem minētie noteikumi un ieteikumi būs pieejami Latvijas Bankas interneta lapā www.bank.lv sadaļā "Tiesību akti". 

Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča šīs dienas preses konferencē sniegto ziņojumu atradīsiet Latvijas Bankas interneta lapas jaunumos.