Publicēts: 27.10.2017.

Latvijas Bankas padome šodien, īstenojot sagatavošanās darbus zibmaksājumu ieviešanai visas Eiropas mērogā, veica grozījumus vairākos tiesību aktos.

Latvijas Bankas padome grozīja 2010. gada 9. septembra kārtību Nr. 183/3 "Dalības kārtība Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā (EKS)" un 2010. gada 4. novembra kārtību Nr. 186/4 "Dalības kārtība sistēmā TARGET2-Latvija", lai ar 2017. gada 21. novembri nodrošinātu zibmaksājumu veikšanu starp Latvijas Bankas EKS sistēmu un EBA Clearing sistēmu RT1.

Kopš augusta Latvijas Bankas EKS sistēma nodrošina Latvijas kredītiestādēm iespēju piedāvāt saviem klientiem ātros maksājumus jeb zibmaksājumus. Kā pirmā Latvijas Bankas zibmaksājumu sistēmai pieslēgusies AS "Citadele banka".

Zibmaksājumi ir naudas pārskaitījumi 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā, ieskaitot svētku dienas, izpildot banku klientu maksājumus dažu sekunžu laikā un dodot iespēju saņemto naudu uzreiz izmantot tālāk. Šī ir ļoti būtiska pārmaiņa, jo līdz šim maksājumi starp bankām Eiropā bija iespējami tikai darbadienās un naudas pārskaitījums prasīja vairākas stundas.

Ar 2017. gada 21. novembri darbību sāk Eiropas banku dibinātā uzņēmuma EBA Clearing ātro maksājumu sistēma RT1, un ar šo datumu saviem klientiem zibmaksājumus caur minēto sistēmu plāno sākt piedāvāt AS "SEB banka". Tādējādi zibmaksājumi būs iespējami starp AS "Citadele banka" un AS "SEB banka" klientiem, kā arī starp šo banku klientiem un to Eiropas banku klientiem, kuras pievienosies minētajai RT1 sistēmai (RT1 sistēmas dalībnieku sarakstu sk. šeit). Pēc infrastruktūras un funkcionalitātes testu pabeigšanas šo pakalpojumu iespējami drīz plāno piedāvāt arī klientu maksājumu apjoma un skaita ziņā lielākā Latvijas komercbanka "Swedbank" AS.

Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija sistēma ir Eiropas Vienotās reālā laika bruto norēķinu sistēmas TARGET2 komponentsistēma, savukārt EKS sistēma tiek izmantota klientu neliela apjoma starpbanku maksājumiem.

2016. gadā TARGET2-Latvija sistēmā tika apstrādāti 429.2 tūkst. maksājumu 235.1 mljrd. eiro apjomā, bet EKS sistēmā – 40.3 milj. maksājumu 54.0 mljrd. eiro apjomā. 2017. gada 1. pusgadā TARGET2-Latvija sistēmā tika apstrādāti 225.3 tūkst. maksājumu 116.1 mljrd. eiro apjomā, bet EKS sistēmā – 20.9 milj. maksājumu 26.7 mljrd. eiro apjomā. Detalizētāku informāciju sk. https://www.bank.lv/statistika/maksajumu-sist-statistika/starpbanku-maksajumu-sistemu-statistika.

Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka veic vairākus ikvienam iedzīvotājam, finanšu tirgiem un sabiedrībai kopumā nozīmīgus uzdevumus:

– līdzdarbojas eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;
– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
– nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;
– uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru un veicina to raitu darbību;
– pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;
– darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;
– sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
– uztur un attīsta Kredītu reģistru;
– konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.

Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.