Publicēts: 05.07.2021.

Pasaules finanšu krīze jo dziļi iespaidoja Latvijas ekonomiku, kas iepriekš balstījās uz krīzes laikā izsīkušajām starpvalstu un starpbanku finanšu plūsmām un brīvu kredītu pieejamību. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi – pievienotos eiro zonai, kas nodrošinātu valsts sabalansētu attīstību ilgtermiņā, krīzes satricinātā tautsaimniecība bija jāatveseļo un jāpanāk stabila izaugsme, tostarp Māstrihtas kritēriju izpilde. Tas bija izaicinājumiem pilns laiks, jo turpinājās ekonomiskā lejupslīde (2009. gada rekordkritumam sekoja mērenāks IKP sarukums par 4.4% arī 2010. gadā), savukārt banku sektora atbalsts tautsaimniecībai mazinājās turpmāko teju desmit gadu garumā.

Viļņa Purviņa rakstu lasi vietnē Maroekonomika.lv