en
Publicēts: 09.04.2020

ECB prezidentes Kristīnas Lagardas (Christine Lagarde) viedokļraksts, publicēts Delfi.lv 2020. gada 9. aprīlī

Visā pasaulē valsts iestādes mobilizē spēkus cīņai ar koronavīrusu. COVID-19 ir jauna veida ekonomiskais satricinājums, tāpēc risinājums nav meklējams līdzšinējās mācību grāmatās. Mums nepieciešama politika, kas vērsta tieši uz tiem, kurus krīze skārusi visvairāk.

Pašlaik tie ir uzņēmumi un ģimenes, kas piedzīvo strauju ienākumu kritumu un izjūt pieaugošu nemieru par nākotni. ECB politika izstrādāta, lai parūpētos tieši par šiem cilvēkiem. Savu pilnvaru ietvaros esam pielāgojuši mūsu pasākumus tā, lai likviditāte nonāktu pie tiem iedzīvotājiem un sektoriem, kuriem visvairāk nepieciešams atbalsts.

Lai izprastu, kā darbojas mūsu pasākumi, ir jāapzinās, kāpēc šī krīze ir īpaša. Tai ir citādi cēloņi nekā finanšu krīzei vai parastai recesijai. Kraso ekonomiskās aktivitātes apsīkumu izraisīja nepieciešamais lēmums aicināt cilvēkus palikt mājās. Tāpēc nekavējoties jānodrošina, lai dzīvotspējīgi uzņēmumi nesabruktu un strādājošie nezaudētu darbavietas šīs īslaicīgās krīzes dēļ, pie kuras tie nav vainojami.

Strādājošie pašlaik ir apdraudēti vairāk nekā jebkad kopš 20. gadsimta 30. gadiem. Piemēram, 2009. gadā bezdarbnieku pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV vienas nedēļas laikā pieauga līdz 665 000. Pēdējo divu nedēļu laikā šādu pieprasījumu skaits pieauga vispirms līdz 3.3 milj., tad – līdz 6.6 milj. Lai gan Eiropā bezdarba līmenis parasti reaģē lēnāk un ir mazāk svārstīgs, jau redzami satraucoši signāli – martā bija vērojams rekordliels iepirkumu vadītāju indeksa nodarbinātības rādītāja kritums.

Lai izvairītos no ilgstoša kaitējuma, mums jānofiksē tautsaimniecība stāvoklī, kas iespējami tuvs stāvoklim pirms vīrusa uzliesmojuma. Lai to panāktu, iespējams izmantot dažādus instrumentus. Viena iespēja ir īstenot valsts programmas nodarbinātības atbalstam īstermiņā. Vēl viena iespēja ir mobilizēt banku sistēmu, lai tā nodrošinātu uzņēmumus ar darba kapitālu, kas ļautu tiem turpināt maksāt algas un rēķinus. Tā kā euro zonas ekonomika balstīta uz bankām, veicinot kredītu plūsmu, iespējams ātri novadīt likviditāti uz visām ekonomikas jomām, kur tās trūkst.

Valdības un centrālās bankas īsteno papildu pasākumus, lai nodrošinātu banku spēju pildīt šo uzdevumu. Valdības sniedz aizdevumu garantijas, kas mazina banku kredītrisku – euro zonā šādām programmām atvēlēto līdzekļu apmērs jau sasniedz 16% no IKP. Un ECB nodrošina pietiekami lielu likviditātes apjomu, lai novērstu banku likviditātes risku, vienlaikus nodrošinot, ka finansēšanas nosacījumi turpina veicināt visu tautsaimniecību.

Mēs esam ieviesuši divu veidu pasākumus, lai sasniegtu šos mērķus.

Pirmkārt, veicam plašus mērķpasākumus, lai nodrošinātu, ka likviditāte sasniedz tos, kam tā visvairāk vajadzīga. Mūsu jaunā mērķaizdevumu iespēja piedāvā bankām likviditāti aptuveni līdz 3 trlj. euro apjomā ar negatīvu procentu likmi (līdz pat –0.75%). Tā ir viszemākā procentu likme, kādu jebkad esam piedāvājuši. No pagātnes pieredzes zinām, ka šādi pasākumi var būt ļoti iedarbīgi. Saskaņā ar mūsu aplēsēm divas iepriekšējās šādu mērķpasākumu kārtas pamudināja bankas izsniegt kredītus par 125 mljrd. euro lielākā apjomā, nekā tad, ja šādas iespējas nebūtu piedāvātas.

Lai nodrošinātu, ka bankas pilnībā izmanto šo jauno iespēju, esam ieviesuši arī nodrošinājuma atvieglojumu mērķpasākumu kopumu, kas īpaši vērsts uz mazākajiem uzņēmumiem, pašnodarbinātajiem un privātpersonām. Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas kā nodrošinājumu mūsu aizdevumu operācijās var pieņemt aizdevumus, kas izsniegti uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem, kuri izmanto saistībā ar koronavīrusu piedāvātās garantiju shēmas, t.sk. mazāka apjoma aizdevumus.

Šie pasākumi mudinās bankas izsniegt aizdevumus mikrouzņēmumiem un individuālajiem komersantiem, kuriem parasti ir sliktāka pieeja aizdevumiem, un refinansēt tos, aizņemoties no mums uz laiku līdz trim gadiem ar negatīvu procentu likmi. Euro zonā ir aptuveni 22 milj. pašnodarbināto, kas veido 14% no kopējā nodarbināto skaita. Latvijā šis rādītājs ir 11.7%. Tātad šie pasākumi veicinās aizdevumu pieejamību ievērojamai daļai mūsu darbaspēka.

Otrkārt, mēs iegādājamies valsts un privātā sektora obligācijas lielā apjomā, lai nodrošinātu, ka visi tautsaimniecības sektori var izmantot atvieglotus finansēšanas nosacījumus. Mūsu pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programma kopā ar pārējām aktīvu iegādes programmām ļauj mums līdz šā gada beigām iegādāties obligācijas vairāk nekā 1 trlj. euro apjomā. Un ar šīs programmas palīdzību varam elastīgi orientēt iegādes uz dažādām aktīvu grupām un jurisdikcijām. Mēs esam paplašinājuši arī savas aktīvu iegādes, ietverot īstermiņa obligācijas, kas uzņēmumiem ir nozīmīgs likviditātes avots. Tas nodrošina tiem papildu atbalstu, ļaujot pārvaldīt ikdienas naudas plūsmas un izvairīties no nevajadzīgas darbinieku atlaišanas.

Kopā šīs darbības parāda, ka mēs nepieļausim nekāda veida prociklisku stingrāku finansēšanas nosacījumu ieviešanu laikā, kad piedzīvojam vienu no vissmagākajām mūsdienu makroekonomiskajām kataklizmām. Bet mūsu atbildes pasākumi būs iedarbīgāki, ja visas politikas jomas atbalstīs cita citu. Ir vitāli svarīgi, lai visās euro zonas daļās fiskālā reakcija uz šo krīzi būtu pietiekami spēcīga. Valdībām jāatbalsta citai citu, lai tās kopīgi varētu īstenot optimālu politikas reakciju uz kopīgu šoku, pie kura neviens nav vainojams.

Pilnīga fiskālās un monetārās politikas saskaņošana – un vienlīdzīgi nosacījumi cīņā pret vīrusu – ir labākais veids, kā aizsargāt mūsu ražošanas jaudu un nodarbinātību, dodot mums iespēju atgriezties ilgtspējīgas izaugsmes un inflācijas apstākļos pēc tam, kad koronavīrusa uzliesmojums būs aiz muguras. Ja atveseļošanās nebūs vērojama visās valstīs, cietīs visi. Solidaritāte ir mūsu pašu interesēs. ECB arī turpmāk uzņemsies nozīmīgu lomu, pildot savu uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti un kalpojot Eiropas iedzīvotājiem.


Raksti

16.07.2020

Izaugsme un "zemestrīce" – Latvijas Bankas monetārā politika 21. gs. sākumā - III

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists Raksta 1. daļa: Monetārās politikas pilnveidošana 2000.–2004. gadā – stabilitātes un attīstības posmā Raksta 2. daļa: Monetārā...

09.07.2020

Izaugsme un "zemestrīce" – Latvijas Bankas monetārā politika 21. gs. sākumā - II

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists Raksta 1. daļa:  Monetārās politikas pilnveidošana 2000.–2004. gadā – stabilitātes un attīstības posmā Monetārā politika pēc...

02.07.2020

Izaugsme un "zemestrīce" – Latvijas Bankas monetārā politika 21. gs. sākumā - I

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists Latvijas Bankas monetārā politika 20. gs. 90. gadu beigās bija pierādījusi savu dzīvotspēju ne tikai labvēlīgos, bet arī kritiskos apstākļos,...

10.06.2020

Naudas digitālā transformācija I: ievads vēsturē

Klāvs Ozoliņš, Latvijas Bankas maksājumu eksperts Globālā pandēmija veicinājusi ļoti strauju digitālo transformāciju daudzās jomās, taču naudas digitālā transformācija noris pat...

05.06.2020

Kazāks: īpašie nodokļu režīmi būtu jālikvidē

Intervija LV portālam: Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents Ja izdosies izvairīties no pandēmijas otrā viļņa, ekonomika atveseļosies samērā ātri un par krīzes zemāko punktu...

08.05.2020

Nenolaist rokas un saskatīt iespējas

Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents Marta beigās Latvijas Banka nāca klajā ar pārskatītajām Latvijas ekonomikas – izaugsmes un inflācijas – prognozēm, un...

05.05.2020

Maksājumu tendences Latvijā, un kā tās ietekmē Covid-19

Edīte Gailiša, Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Pašlaik dzīvojam laikā, kad jebkāda veida izmaiņas notiek paātrinātā režīmā. Tas attiecas arī uz maksājumu jomu. Šajā...

09.04.2020

Kā ECB palīdz uzņēmumiem un mājsaimniecībām

ECB prezidentes Kristīnas Lagardas (Christine Lagarde) viedokļraksts, publicēts Delfi.lv 2020. gada 9. aprīlī Visā pasaulē valsts iestādes mobilizē spēkus cīņai ar koronavīrusu....

    Tēmas