en
Publicēts: 11.12.2020

2020.gada 31. janvārī Apvienotā Karaliste (AK) izstājās no Eiropas Savienības (ES). Taču, lai notiktu sakārtota un pakāpeniska pāreja uz jaunu ES un AK nākotnes sadarbības modeli, līdz šī gada 31.decembrim saskaņā ar Izstāšanās līgumu ir spēkā pārejas periods, kas vēl ļauj saglabāt ciešu darbību ar AK un tā laikā nerodas būtiskas izmaiņas pilsoņiem un uzņēmējiem. Taču sākot ar 2021.gada 1.janvari ES-AK attiecībās sāksies jauns posms.

Šobrīd vēl joprojām notiek sarunu process ar AK par iespējamo nākotnes attiecību līgumu, taču izredzes par šīs vienošanās panākšanu ir neskaidras, tāpēc ir svarīgi gatavoties abiem scenārijiem, jo 2021.gada 1.janvārī pārmaiņas ir gaidāmas jebkurā gadījumā.

  • Ja ES – AK vienošanos līdz pārejas perioda beigām neizdosies panākt, tad 2021.gada 1.janvārī ES – AK sadarbība notiks saskaņā ar pieejamo starptautisko regulējumu (Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem tirdzniecībā un dažādām konvencijām citās jomās) vai divpusējiem līgumiem.
  • Ja spēkā stāsies ES – AK vienošanās, pārrāvums sadarbībā būs mazāks, taču neviens ES tirdzniecības līgums nenodrošina tik ciešu sadarbību, kāda tā ir ES ietvaros. Jāņem vērā, AK jebkurā gadījumā ir nolēmusi izstāties no vienotā tirgus un muitas savienības.

Breksita ietekme uz Latviju

Kopumā ir sagaidāma negatīva breksita ietekme, gan tiešā veidā, kavējot Latvijas un AK sadarbību, gan netiešā veidā - caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar AK.

Ja pārejas perioda beigās vienošanās par ES – AK nākotnes attiecībām netiks noslēgta un tirdzniecībā sadarbība notikts uz PTO noteikumu pamata, tad šādu izmaiņu ietekme uz savstarpējo tirdzniecību būs negatīva, jo PTO režīms ir būtiski seklāks un mazāk izdevīgs kā brīvās tirdzniecības līgums. Tomēr sagaidāms, ka tarifu ietekme uz Latviju nebūs tik jūtama, jo galvenajām eksporta preču grupām tie vispār netiek piemēroti vai ir salīdzinoši zemi.

Tajā pašā laikā gan vienošanās, gan bez vienošanās gadījumā apgrūtinošas var kļūt dažādas netarifu barjeras (papildus formalitātes, prasības, u.c.), kuras var negatīvi ietekmēt sadarbību ar AK.  Tāpat jāņem vērā, ka pēc pārejas perioda beigām AK zaudēs preferenciālo piekļuvi trešo valstu tirgiem, ar kuriem ES ir noslēgti brīvās tirdzniecības līgumi, līdz ar to AK produkts, kura ražošanā nepieciešams attiecīgās trešās valsts izstrādājums, visdrīzāk sadārdzināsies un  ES uzņēmējiem var rasties nepieciešamība pārstrukturēt vai pārveidot dalību vērtību un piegāžu ķēdēs.

Latvijas tautsaimniecības saite ar AK vērtējama kā mērena. AK nonāk 5.3% Latvijas kopējā preču un pakalpojumu eksporta,  AK investīcijas Latvijā veido 0.7% no IKP, un Latvijas valstspiederīgo naudas pārvedumi uz Latviju ir ap 0.5% no IKP.

Raugoties nozaru dalījumā, ietekme varētu būt nevienmērīga. Ekonomiskās attiecības ar AK ir visai nozīmīgas koksnes izstrādājumu ražotājiem, kas uz Lielbritāniju izved tuvu 20% no eksportētās produkcijas. Savukārt pakalpojumu eksportā nozīmīgākās jomas ir transporta pakalpojumi, un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Attiecībā uz finanšu nozari - ņemot vērā nelielo saikni ar AK, Brexit process neveido tiešus sistēmiskos riskus Latvijas finanšu sektoram.

Latvijas kredītiestādēm nav nozīmīgu ieguldījumu AK – 2020. gada oktobra beigās tie veidoja tikai 0.7% no kredītiestāžu aktīviem. Tikai atsevišķām sistēmiski nenozīmīgām kredītiestādēm tie joprojām veido būtisku daļu attiecībā pret to kapitālu (3.cet. 2020). Uz iekšzemes klientiem orientētām kredītiestādēm tie nepārsniedz 12% no to pašu kapitāla (3.cet. 2020). Kredītiestāžu kopējās saistības (galvenokārt nebanku noguldījumi) pret AK ir nelielas – 2020. gada oktobra beigās tās veidoja tikai 1.4% no kredītiestāžu kopējām saistībām, kā arī to īpatsvars ārvalstu saistībās ir neliels (7.3% no ārvalstu saistībām un 9.0% no ārvalstu noguldījumiem). Latvijā atvasināto finanšu instrumentu operāciju apjomi ar AK ir nenozīmīgi.

Sākot ar 2021.gada 1.janvāri finanšu pakalpojumu jomu kopumā ES skars pārmaiņas. Latvijā nesagaidām būtisku ietekmi uz maksājumu jomu, tomēr jāņem vērā šādi faktori:

ES noteikumi kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu jomā AK vairs nebūs saistoši. Arī atļaujas finanšu pakalpojumu sniegšanai no AK visā ES vairs nebūs automātiski spēkā no 2021. gada 1. janvāra. Finanšu pakalpojumu sniegšana ES no AK būs iespējama, ievērojot attiecīgos noteikumus, kas konkrētā dalībvalstī ir spēkā attiecībā uz trešajām valstīm.

Atšķirīga situācija un regulējums būs attiecināms uz AK pakalpojumu sniedzēju atkarībā no tā, vai tā darbība ir balstīta tikai uz AK piešķirtu atļauju; vai ir izveidota filiāle ES dalībvalstīs, vai darbības atļauja ir saņemta no kompetentajām iestādēm ES. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvērtēt to, vai/un uz kādiem nosacījumiem būs iespējams turpināt izmantot pakalpojumus, ko sniedz AK finanšu pakalpojumu sniedzēji.

Pēc 2020. gada 31. decembra, saskaņā ar ES regulējumu ES valstu patērētāji var uzturēt bankas kontu sabiedrībā ar AK piešķirtu atļauju, ievērojot attiecīgās AK spēkā esošās juridiskās prasības. Ja šis bankas konts ir AK, turklāt sabiedrībā ar AK piešķirtu atļauju, tad piemēro AK piemērojamos noguldījumu aizsardzības noteikumus. Savukārt bankas kontus, kas tiek turēti sabiedrību ar AK piešķirtu atļauju filiālēs Eiropas Savienībā, var aizsargāt saskaņā ar noguldījumu aizsardzības režīmiem, ko piemēro attiecīgajā ES dalībvalstī.

Tāpat arī ES valstu iedzīvotājiem jāapzinās, ka uz norēķiniem gan ar ES izdotām kartēm maksājot AK teritorijā, gan arī ar AK reģistrētu uzņēmumu izdotām kartēm maksājot ES teritorijā, vairs neattieksies ES regulējuma prasības, piemēram, par patērētāju aizsardzību, drošību un krāpšanas novēršanu, komisijas maksām, t.sk. piemēram, papildmaksu aizliegumu. Tā rezultātā maksas var palielināties.  

Attiecībā uz maksājumiem (pārskaitījumiem) - pēc pārejas perioda beigām naudas līdzekļu pārvedumus eiro no AK uz ES kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu veidā turpinās apstrādāt SEPA (vienotajā eiro maksājumu telpā). Tomēr sabiedrībām ar AK piešķirtu atļauju var nebūt pienākuma ievērot konkrētus ES noteikumus, kas aizsargā maksājumu pakalpojumu lietotājus. Arī maksājumiem no ES iestādēm uz AK iestādēm var pieaugt maksas. Tāpat arī iespējams, ka maksājumu izpildes laiks varētu būt ilgāks, jo maksājumiem uz un no AK SEPA ietvaros tiek uzlikta papildu prasība – maksājuma detaļās norādīt vairāk informācijas kā ierasts (sūtītāja pilnu adresi), kas varētu paildzināt maksājuma apstrādi saņēmēja bankā. Par konkrētām izmaiņām/iespējamu kavēšanos aicinām savlaicīgi vērsties pie attiecīgā pakalpojumu sniedzēja, lai precizētu sagaidāmās izmaiņas.

 

Raksti

Andris Vilks
11.01.2021

Andris Vilks: Pandēmijas radītais grūdiens jāizmanto, lai Latvijas ekonomiku transformētu vēl vairāk

Covid-19 pandēmija ir radījusi pamatīgas problēmas, bet vienlaikus radījusi arī jaunas iespējas un izgaismojusi ielaistas kaites. Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs...

Mārtiņš Kazāks Latvijas Radio
04.01.2021

Mārtiņš Kazāks: Cenšamies nenogulēt to startu, kas būs pēc Covid beigām

Latvijai ir jāizmanto krīzes dotās iespējas, lai sagatavotu savu ekonomiku un nenogulētu to startu, kas sāksies pēc pandēmijas beigām. To intervijā Latvijas Radio raidījumam “Labrīt”...

Eiropas vienotais maksājumu risinājums
27.11.2020

Ceļā uz Eiropas vienotu maksājumu risinājumu

Edīte Gailiša, Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperte Pēdējos gados būtiski pieaugusi bezskaidrās naudas maksājumu nozīme iedzīvotāju ikdienas norēķinos. Šī tendence kļuvusi vēl...

Mārtiņš Kazāks
27.10.2020

Mārtiņš Kazāks: Nav nekādas dilemmas – ekonomika vai veselība

Ja izdosies ierobežot vīrusu, tad arī ietekme uz ekonomiku būs mazāk sāpīga. Ja nespēsim ierobežot saslimšanu, uzņēmumi tiks ielikti karantīnā, un tas ekonomisko rezultātu padarīs vēl...

Mārtiņš Kazāks
27.10.2020

Ja saslimstība ar Covid-19 būs augsta ilgu laiku, tas negatīvi ietekmēs ekonomiku

Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka intervija ziņu aģentūrai LETA (20.10.2020.) Ja saslimšanas skaitļi ar Covid-19 būs augsti ilgu laiku, tas negatīvi ietekmēs ekonomiku, intervijā...

21.10.2020

Bezskaidrās naudas norēķini 2019. gadā: tendences Latvijā un eirozonā

Latvijā un visā eiro zonā kopumā turpina pieaugt bezskaidrās naudas maksājumu izmantošana. Viens Latvijas iedzīvotājs pērn veicis vidēji 281 bezskaidrās naudas maksājumu, kas ir par 10%...

16.09.2020

Skaidrā nauda – bija, ir un būs, turklāt jaunā un labākā formā

Ģirts Jansons, Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Daudzi būs dzirdējuši "The Buggles" 1979. gada hītu "Video killed the radio star", kurā mūziķi...

18.08.2020

Naudas digitālā transformācija II: digitālie aktīvi jeb programmējama nauda

Klāvs Ozoliņš, Latvijas Bankas maksājumu eksperts Turpinot iesākto rakstu sēriju par naudas digitālo transformāciju, šoreiz detalizētāk skaidrosim digitālo aktīvu iezīmes, tai skaitā...

    Tēmas