en
Aktualizēts: 11.03.2021
  • ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgums provizoriski stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī.
  • Nolīgums aptver daudzas jomas: preču tirdzniecību (spēkā nulles tarifi un nulles kvotas), pakalpojumu tirdzniecību, publiskos iepirkumus, godīgas konkurences nosacījumus u.c. Tas reglamentē arī zivsaimniecības resursu izmantošanu; gaisa, jūras un auto transportu; sadarbību vai koordināciju iekšējās un sociālās drošības jomās; enerģijas tirgus jautājumus, arī AK dalību konkrētās ES programmās.
  • Neskatoties uz noslēgto nolīgumu, savstarpējā tirdzniecība kļuvusi sarežģītāka, radušās jaunas savstarpējas netarifu barjeras.
  • Latvijas eksportētājus un importētājus skar jaunās muitas procedūras, citas papildus prasības, taču tūlītēji nepārvarami šķēršļi tirdzniecībai nav radušies.
  • Arī sniegt pārrobežu pakalpojumus kļuvis daudz grūtāk. Finanšu pakalpojumus Latvijā AK finanšu iestādes turpmāk nav tiesīgas sniegt, ja tās nav ieguvušas atļaujas turpmākai darbībai Latvijā (vai citur EEZ).
    • Latvijas klientus, kuri līgumus slēguši pirms 2020.gada 31.decembra, AK finanšu iestādes varēs turpināt apkalpot. UZMANĪBU! Šādi līgumi turpinās darboties AK teritorijā un atbilstoši AK regulējumam.

 

Eiropas Savienība un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (AK) 2020.gada nogalē noslēgušas Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, kas, sākot ar 2021.gada 1.janvari, tām veido jaunu ekonomiskās sadarbības ietvaru. Nolīgums gan līdz 2021. gada aprīļa beigām tiek piemērots tikai provizoriski, jo ES pusē vēl notiek juridiski-lingvistiskas pārbaudes, lai varētu pabeigt ratifikācijas procesu.

Nolīgums sniedz stabilu pamatu ciešas ekonomiskās sadarbības turpināšanai. Tam nav precedenta: panāktā vienošanās nodrošinās ievērojami labākus tirdzniecības nosacījumus abām pusēm - gan salīdzinājumā ar Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) noteikumiem, gan citiem ES līdz šim noslēgtiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar trešajām valstīm. Savstarpējā tirdzniecībā nolīgums abām pusēm dod iespēju izvairīties no augstiem tarifiem - īpaši, pārtikai, automašīnām, apģērbam. Ja ES un AK nevienotos, būtu jāpiemēro kvotas un tarifi atbilstoši PTO noteikumiem, kas atsevišķām precēm ir augsti. Piemēram, automašīnu ražotājiem bez nolīguma būtu bijis jārēķinās ar tarifiem 5.3 miljardu eiro apmērā, liecina aplēses. Nolīgums aptver ne tikai preču un pakalpojumu tirdzniecību, bet arī daudzas citas jomas, piemēram, investīcijas, konkurenci, valsts atbalstu, nodokļu jautājumus, pārvadājumus, enerģētiku un ilgtspēju, zivsaimniecību, datu aizsardzību sociālā nodrošinājuma koordinēšanu.

Preču tirdzniecība

Nolīgums preču tirdzniecībā paredz nulles tarifus un kvotas, bet tas, diemžēl, nenozīmē, ka tirdzniecībai nebūs šķēršļu un ierobežojumu. AK tagad ir ārpus ES vienotā tirgus un nav Muitas ūnijas dalībniece, un uz AK vairs neattiecas ES spēkā esošā brīva personu, kapitāla, preču un pakalpojumu aprite. Līdz ar to savstarpējā tirdzniecība neizbēgami kļuvusi sarežģītāka. Piemēram, preču imports un eksports pakļauts muitas formalitātēm un uz robežas ir jāveic pārbaudes. Tas rada lielāku administratīvo slogu, piegāžu aizkavēšanos un papildus izmaksas. Lai savstarpējā tirdzniecībā ES vai AK preces kvalificētos labvēlīgajiem nolīguma nosacījumiem (t.i. nulles tarifiem un kvotām), jāaizpilda preču izcelsmes noteikumi, kas var sagādāt apgrūtinājumu. Jāapliecina, ka attiecīgā prece ir pilnībā iegūta/radīta vai pietiekamā īpatsvarā apstrādāta/pārstrādāta ES vai AK, bet, ja tas neizdodas, preces tirdzniecībā var tikt piemēroti uz "trešajām valstīm" attiecināmie tarifi/kvotas. Tas, savukārt, var radīt grūtības un papildus izmaksas, jo jākārto jaunas formalitātes. Turklāt tas, iespējams, var vispār apdraudēt tirdzniecības attiecības un likt pārskatīt  ES iekšējā tirgū līdz šim izveidotās "tieši laikā" piegāžu ķēdes un biznesa modeļus starp ES un AK uzņēmumiem.

Lai mazinātu tūlītēju jaunās kārtības "šoku", nolīgums paredz vairākus pārejas noteikumus un īpašus izņēmumus atsevišķos sektoros (piemēram, attiecībā uz automašīnām, farmācijas un ķīmiskajām precēm), tā tiecoties uzturēt pēc iespējas labvēlīgākas savstarpējās tirdzniecības attiecības un mazinātu dažādus šķēršļus un barjeras.

Ilgtermiņā tomēr jārēķinās ar to, ka ES pastāvošais regulējums, standarti, noslēgtie starptautiskie līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs saistoši, tāpēc, ļoti iespējams, ka laika gaitā tā arvien vairāk attālināsies no ES, tirdzniecībā radīsies jaunas savstarpējas netarifu barjeras.

Pilnvērtīgi novērtēt šo procesu īstos apmērus un ietekmi varēs tikai pēc kāda laika, taču jau tagad secināms, ka ES uzņēmējiem ir jārēķinās ar jaunu kārtību tirdzniecībā ar AK un netarifu barjerām. Eiropas Komisijas aplēses liecina,  ka netarifu barjeras ES un AK preču un pakalpojumu importā jau šobrīd augušas - pieaugums vidēji varētu būt atbilstošs, attiecīgi, 10.9% un 8.5% tarifu ekvivalentam.  Kopumā var secināt, ka vienošanās ir novērsusi būtisku ES un AK tirdzniecības attiecību pasliktināšanos, taču breksits (Brexit) negatīvi ietekmēs izaugsmi kā ES, tā it sevišķi – Apvienotajā Karalistē. (Eiropas Komisija ir novērtējusi, ka līdz 2022.gada beigām breksita negatīvā ietekme uz izaugsmi ES kopumā būs ap ½ procentpunkts no IKP un ap 2 ¼ procentpunkti AK ekonomikai.)

Latvija 2020. gadā uz AK eksportēja 5.7% savu preču un 5.4% pakalpojumu. AK Latvijai ir 6. lielākais preču noieta tirgus (īpaši svarīgs, kā zināms, ir kokmateriālu eksports uz AK, kas 2020.gadā sastādīja rekordlielus apjomus un veidoja 21.7% no kopējā koksnes un tās izstrādājumu eksporta). Latvijas eksportētājus skar jaunās muitas procedūras, kā arī citas papildus prasības, piemēram, fitosanitārie sertifikāti, taču pielāgošanās process Latvijā notiek un tirdzniecībai nav radušies kādi nepārvarami šķēršļi pēc nolīguma stāšanās spēkā. Vērts ņemt vērā arī to, ka AK pusē uz visu kontroles procedūru piemērošanu ES importam pāries pakāpeniski - līdz 2021. gada 1. jūlijam.

Pakalpojumi

Nolīgums pakalpojumos iet nedaudz tālāk nekā starptautiskie GATS (Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību) standarti - ES un AK apņēmušās otras puses pakalpojumu sniedzējus nekādā veidā nediskriminēt, nodrošināt tiem tikpat labvēlīgu attieksmi kā pret vietējiem, mazināt liekus šķēršļus un barjeras pakalpojumu sniegšanai, kā arī, cik iespējams, saglabāt līdzšinējās iespējas (piemēram, pieeju maksājumu un klīringa sistēmām).

Taču, tā kā AK zaudē dalībnieka statusu ES iekšējā tirgū un nav Eiropas Ekonomiskajā zonas (EEZ) dalībvalsts, tad ES regulējumā AK tiek uztverta kā "trešā valsts". Rezultātā, kļūst daudz grūtāk sniegt pārrobežu pakalpojumus. Piemēram, abu pušu pakalpojumu sniedzēji vairs nebauda t.s. “izcelsmes valsts” pieeju, kas nodrošinātu automātisku piekļuvi visam ES vienotajam tirgum. Vairs nedarbosies automātiskā profesionālās kvalifikācijas atzīšana starp ES un AK, un arī tā sauktā "ES pase" finanšu pakalpojumu jomā, kas ES un AK pakalpojumu sniedzējiem līdz šim nodrošināja teju automātisku piekļuvi pakalpojumu sniegšanai ES iekšējā tirgū.

Finanšu pakalpojumi

Finanšu pakalpojumu jomā tas nozīmē, ka turpmāk no AK šo pakalpojumu sniegšanā ES būs jāievēro noteikumi, kas konkrētā ES dalībvalstī ir spēkā attiecībā uz trešajām valstīm. Piemēram, AK finanšu iestādēm kopš 01.01.2021. nav tiesību piedāvāt finanšu pakalpojumus Latvijā, ja tās nav ieguvušas nepieciešamās atļaujas turpmākai darbībai Latvijā vai kādā no EEZ dalībvalstīm. Tajā pašā laikā AK finanšu iestādēm ir tiesības turpināt apkalpot, piemēram,  Latvijas klientus, ar kuriem finanšu pakalpojumu līgums tika noslēgts pirms 2020.gada 31.decembra, taču klientiem ir jāapzinās, ka attiecīgie līgumi turpinās darboties AK teritorijā un atbilstoši AK regulējumam (nevis ES vai Latvijas regulējumam).

Nolīgums abām pusēm finanšu jomā izņēmuma kārtā ļauj darbināt prudenciālus pasākumus, kas, piemēram, iespējama  apdraudējuma gadījumā pusēm ļauj parūpēties par finanšu stabilitāti ārkārtas situācijā, kā arī savu investoru un noguldītāju drošību. Tas paredz arī sadarbību un apņemšanos atbalstīt starptautiskos centienus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Taču nolīgums neparedz nekādas izmaiņas vai priekšrocības AK attiecībā uz ES pastāvošo ekvivalences izvērtēšanas un piešķiršanas kārtību pārrobežu pakalpojumu sniegšanai. Arī pēc šī nolīguma spēkā stāšanās, ES, tāpat kā līdz šim, vienpusēji lems par ekvivalences piešķiršanu AK reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, lai tie varētu sniegt pārrobežu pakalpojumus ES. Eiropas Komisija ir lēmusi par ekvivalences atzīšanu attiecībā uz AK tikai 2 jomām (no apmēram 40 iespējamām) līdz 2021.gada 1.janvārim, atzīstot, ka AK tiesiskais un uzraudzības regulējums ir atbilstošs un uzskatāms par līdzvērtīgu ES noteiktajām prasībām. Tā rezultātā centrālie vērtspapīru depozitāriji un centrālie darījumu partneri, kuri veic uzņēmējdarbību un ir saņēmuši atļauju AK (AK CVD un AK CDP) uz ierobežotu laikposmu var turpināt sniegt pakalpojumus ES. Piemēram, AK CDP tas ļauj pretendēt uz iespēju turpināt sniegt tīrvērtes (klīringa) pakalpojumus ES līdz 2022.gada 30.jūnijam. Tajā pašā laikā ES nav lēmusi par ekvivalences piešķiršanu AK tirdzniecības vietām attiecībā uz eiro denominēto akciju tirdzniecību. Tā rezultātā šajā jomā ar 2021.gada 1.janvāri ir notikušas būtiskas pārmaiņas un akciju tirdzniecība (ap 6 miljrd. eiro vērtībā dienā) vairs nenotiek Londonā, bet liela daļa šo pakalpojumu ir pārcelta uz tirdzniecības vietām ES (īpaši Amsterdamā un Parīzē).

Ar zināmām izmaiņām jārēķinās arī maksājumu jomā. Piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāiekļauj papildu informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju par naudas pārskaitījumu starp ES un AK saskaņā ar Regulas (ES) 2015/847 prasībām. Bet Apvienotajai Karalistei kopš 2021.gada 1.janvāra ES regulējuma prasības vairs nav saistošas. Līdz ar to, piemēram, ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem jāapzinās, ka, izmantojot AK kredītiestāžu vai nebanku maksājumu pakalpojuma sniedzēja izsniegtu maksājumu karti, šādiem pārrobežu maksājumiem salīdzinājumā ar ES iekšzemes maksājumiem var tikt piemērotas augstākas starpbanku komisijas maksas, kādas saskaņā ar ES regulējumu iekšzemes maksājumiem nav atļautas. Tā Mastercard jau ir paziņojusi par paaugstinātu starpbanku komisijas maksu piemērošanu ar 2021.gada oktobri. 

Lai izveidotu ietvaru dialoga veidošanai starp ES un AK finanšu pakalpojumu jomā, nolīgums paredz līdz 2021. gada 31.martam noslēgt savstarpēju saprašanās memorandu. Nākotnē šī dialoga ietvaros varētu notikt savstarpēja informācijas apmaiņa par savstarpēji aktuāliem jautājumiem, piemēram, par finanšu stabilitāti, tirgus attīstību, jaunu regulējumu.

Novērtējot situāciju, Latvijā 2021.gada janvārī nekādas būtiskas tūlītējas pārmaiņas finanšu sektorā nav notikušas, jo Latvijas kredītiestādēm nav nozīmīgu ekspozīciju pret AK. Latvijas banku sektors AK izvietojis vien 0.5% no saviem kopējiem finanšu aktīviem, banku sektora kopējos finanšu aktīvos vien 0.2% ir denominēti AK mārciņās, bet AK izcelsmes noguldījumi veido 10.8% no visiem nerezidentu noguldījumiem un 1.9% no visiem noguldījumiem.

 

Plašāku informāciju par Apvienotās Karalistes un ES noslēgto Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, kā arī breksita (Brexit) ietekmi dažādās citās jomās var skatīt:

Raksti

Digitālais eiro ilustratīvi
26.03.2021

Digitālais eiro – ērtiem un drošiem norēķiniem digitālajā laikmetā

Zita Zariņa, Latvijas Bankas padomes locekle Šķiet, sabiedrības interese par digitālo eiro pašlaik ir polarizēta – viena daļa rūpīgi seko līdzi gan citu valstu progresam centrālās...

Ilustratīvs attēls
25.03.2021

Skaidrās naudas pieejamība – sabiedrības drošības jautājums

Jānis Blūms, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Skaidrā nauda ir un paliks nozīmīgs norēķinu un uzkrāšanas instruments. Tas, lai paliktu izvēles brīvība, t.sk. būtu...

Naudas viltojumi
25.03.2021

Situācija naudas drošības jomā – pozitīva stabilitāte

Aleksandrs Antiņš, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Īsumā raksturojot situāciju ar eiro viltojumiem – vērojama pozitīva stabilitāte,...

Mārtiņš Kazāks diskusijā
05.03.2021

M. Kazāka runa publiskajā diskusijā " Covid-19: zāles ekonomikas ārstēšanai un hroniskās slimības riski"

Dāmas un kungi! Iepriekšējo 30 gadu laikā Latvija ir sasniegusi daudz. Īpaši svarīga bija iestāšanās Eiropas Savienībā, kas pavēra jaunas līdz tam nebijušas iespējas uzlabot...

Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks intervijā LTV Rīta Panorāmai
25.02.2021

Zoom intervija ar Latvijas Bankas padomes locekli Andri Vilku

Vēl salīdzinoši nesen valsts finanšu plānošanā nozīmīgie termini "fiskālā disciplīna" un "budžeta deficīts" šķiet aizstāti ar "atbalstu krīzē cietušajiem" un "ekonomikas...

25.02.2021

ES Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļu apguve – vai sasniegsim izvirzītos mērķus

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļu apguves plāns - tā ir nauda, ko Eiropas Savienība atvēlējusi, lai dalībvalstis sekmīgi izietu no Covid krīzes,...

Isabele Schnabel
25.02.2021

ECB: Mums šī krīze jāizmanto kā iespēja veikt strukturālas pārmaiņas

Pašlaik Eiropas Centrālā banka (ECB) lēš, ka eiro zonas tautsaimniecībai 2022. gada vidū vajadzētu sasniegt līmeni, kāds bija pirms krīzes. Vienlaikus, palielinoties ierobežojošo...

Oļegs Krasnopjorovs LTV raidījumā
24.02.2021

Latvijas Bankas ekonomists: Visi bezdarbnieki nevar kļūt par programmētājiem

Covid-19 pandēmijas laikā samazinās vakanču skaits, kā arī ir nozares, kurās darbība ir gandrīz apstājusies. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs uzskata, ka krīzes laikā...

    Tēmas