Par tagadējās Rīgas pils ēkas uzbūvēšanas gadu pieņemts uzskatīt 1515. gadu, ar ko beidzas teksti zem Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga (1494–1535) akmens tēliem virs pils vārtiem un arī rakstiskas liecības par būvdarbu izdevumiem. Pili rīdziniekiem nācās uzcelt pašu nojauktās Livonijas ordeņa mestra rezidences vietā, izpildot kapitulācijas līguma noteikumus pēc sakāves 1491. gadā pie Bukultiem un atzīstot Livonijas ordeņa mestra un Rīgas arhibīskapa virskundzību.
Cauri gadsimtiem pils bija rezidences vieta dažādu varu vietvalžiem. Laika gaitā mainījās arī celtnes izskats.
Pēc Strazdumuižas pamiera (1919. gada 3. jūlijs) pils tornī sāka plīvot Latvijas karogs. Uz pili pārcēlās Ministru prezidents un Valsts kanceleja, bet 1922. gadā tā kļuva par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci. Okupācijas gados pils telpas tika nodotas pionieriem, bet kopš 1995. gada vasaras Rīgas pils atkal kļuvusi par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci.
Rīgas pils kā viens no Latvijai raksturīgiem simboliem savu 500 gadu jubileju atzīmē ar svaigu krāsu rotu un Latvijas Bankas veltītu sudraba kolekcijas monētu.
Kolekcijas monēta "Rīgas pilij 500" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas). Monētas maksimālā tirāža – 7 000 eksemplāru.
Monētu no 17. jūnija varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā, un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos (saraksts). Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 41.07 eiro. Informāciju par Latvijas Bankas kasēs nopērkamajām kolekcijas monētām sk. https://monetas.bank.lv/iegade. Te redzams, ka joprojām pieejams tematiski un mākslinieciski plašs monētu klāsts – daļa no lata jubilejas un piemiņas monētām, četras no 2014. gadā izlaistajām eiro sudraba kolekcijas monētām, kā arī pirmā 2015. gadā izlaistā eiro kolekcijas monēta, kas veltīta Latvijas ugunsdzēsības 150 gadu jubilejai.
Monētas atklāšanas pasākums
Monētas atklāšanas pasākumā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš akcentēja, ka Rīgas pils vienlaicīgi ir gan varas simbols, gan centrs. Vēsturniece Māra Caune Rīgas pils pagātni un tagadni ir ļoti trāpīgi noraksturojusi savas grāmatas nosaukumā "Rīgas pils - senā un mainīgā”. Tā vienmēr ir bijusi mainīga, jo katra no varām tajā ir atstājusi savas pēdas, mainīties uz augšu tā turpina arī šodien, sacīja A. Radiņš.
Rīgas pils ir visas Latvijas simbols, un 500 gadu jubileja ir tikai viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc Rīgas pilij vajadzētu pašai savu monētu – savu laika un laikmeta zīmi, uzsvēra Latvijas Bankas valdes loceklis un Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms.
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Aleksandrs Bimbirulis vēlēja, lai arī pēc nākamajiem 500 gadiem šī pils būtu Daugavas krastā un tur dzīvotu tauta, kas runā latviski un lepojas ar savu zemi.
Vēsturniece M. Caune norādīja, ka 10 savus darba dzīves gadus ir pavadījusi šīs pils izpētē. Latvijas Bankas izlaistā kolekcijas monēta ir arī viņas darba novērtējums.
Rīgas pils atjaunošanas padomes pārstāvis, "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols sniedza nelielu ieskatu pils atjaunošanas plānots. Rīgas pils ir te grauta, te celta. Rīgas pils atjaunošanas padome turpina darīt visu iespējamo, lai to augšāmceltu no jauna.
"Rīgas pils mani ir izveidojusi par to, kas esmu šodien," sacīja monētas aversa mākslinieks Ivars Drulle. Rīgas pilī padomju laikā esošā Rīgas Pionieru pils un tā mākslas un ģeogrāfijas pulciņi bijusi ļoti laba alternatīva Juglas mikrorajona ikdienai, un I. Drulle bērnībā šo iespēju izmantojis. "Esmu lepns un priecīgs līdzdarboties šīs monētas tapšanā."
Monētas reversa autore Ilze Lībiete akcentēja, ka Rīgas pils iemieso sevī varu, vēsturi un kultūru. "Novēlu, lai šīs trīs lietas līdzās pastāv un iet roku rokā arī turpmāk."
