Šogad Latvija pirmo reizi piedalās eiro zonas valstu kopējā projektā "Mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptauja" (Household finance and consumption survey). Projekta gaitā Latvijas Banka sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi veiks Latvijas mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptauju (tālāk tekstā – aptauja).
Šī ir otrā reize, kad šādu aptauju veic eiro zonas valstis – pirmā aptauja notika 2010. un 2011. gadā, tajā piedalījās 15 eiro zonas valstis un kopā tika saņemtas atbildes no vairāk nekā 62 tūkst. mājsaimniecību. 2013. gada pavasarī anonimizēti dati par eiro zonas mājsaimniecībām tika nodoti analītiķu un pētnieku vajadzībām.
Otro reizi šāda aptauja notiek 2013. un 2014. gadā, un šoreiz kā pilntiesīga eiro zonas dalībvalsts aptaujā piedalās arī Latvija. Paredzēts, ka aptauju katra eiro zonas valsts veiks vismaz reizi trijos gados.
Aptaujas mērķis
Aptaujas mērķis ir iegūt kvalitatīvus datus par eiro zonas, t.sk. Latvijas, mājsaimniecību finanšu struktūru un patēriņu.
Aptaujas rezultātā tiks iegūta objektīva informācija par mājsaimniecību finansēm, patēriņa tendencēm, personu nodarbinātību, iesaisti uzņēmējdarbībā, nākotnes pensiju iespējām. Šī informācija tiks izmantota pētniecībā mikroekonomikas, makroekonomikas un finanšu stabilitātes jomā.
Aptaujas norise
Sākot ar 2014. gada aprīļa otro pusi, izlasē iekļautajām mājsaimniecībām pakāpeniski tiks nosūtīta informatīva vēstule ar aicinājumu piedalīties aptaujā. Pēc tam Centrālās statistikas pārvaldes intervētājs personiski sazināsies ar mājsaimniecību par iespējamo intervijas laiku un vietu.
Intervijā tiks aicināti piedalīties visi mājsaimniecības locekļi, kuriem ir 16 gadu un vairāk. Intervijas ilgums būs atkarīgs no mājsaimniecības lieluma un finansiālajām aktivitātēm (kā liecina citu valstu pieredze, saruna var ilgt 1–2 stundas).
Plānots, ka klātienes intervijas ar visām izlasē iekļautajām mājsaimniecībām tiks pabeigtas 2014. gada rudenī. Pēc tam notiks aptaujas datu apstrāde un sagatavošana nosūtīšanai uz Eiropas Centrālo banku.
Konfidencialitāte
Īpaša vērība aptaujā būs pievērsta konfidencialitātes un personas datu aizsardzības nodrošināšanai. Saskaņā ar Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām tiks nodrošināta godprātīga un likumīga personas datu apstrāde tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Mājsaimniecību adreses un aptaujātās personas pēc intervijas tiks anonimizētas.
Izlases un jautājumu apjoms
Lai nodrošinātu kvalitatīvu, ticamu un starpvalstu līmenī salīdzināmu informāciju, dati par Latvijas mājsaimniecību finansēm un patēriņu tiks sagatavoti, ievērojot Eiropas Centrālās bankas rekomendācijas, t.sk. attiecībā uz izlases veidošanu un datu vākšanu:
- aptaujas izlasi veido kā adrešu nejaušu gadījumizlasi, augstāku pārstāvniecību nodrošinot mājsaimniecībām ar lielākiem ienākumiem;
- aptaujas dati klātienē tiek vākti no neliela respondentu skaita (mūsu valstī aptuveni 0.15% - kopumā ap 4 tūkst. - no visām mājsaimniecībām), lai minimizētu respondentu slodzi.
Ievācamo datu loku un apjomu (aptuveni 300 jautājumu) nosaka Eiropas Centrālās bankas apstiprinātā anketa.
Aptaujas saturs
Aptauja ietver šādus datus par mājsaimniecībām:
- mājsaimniecības sastāvs;
- reālie aktīvi un to finansējums;
- saistības;
- privātie uzņēmumi un finanšu aktīvi;
- nodarbinātība;
- pensijas un apdrošināšanas polises;
- ienākumi;
- starppaaudžu transferti, dāvanas;
- patēriņš.
Jautājumi sadalīti divās grupās. Pirmajā grupā iekļauti jautājumi par mājsaimniecību kopumā (nekustamie un citi īpašumi, saistības, kapitāldaļas, uzkrājumi, mantojumi, dāvinājumi, patēriņš), bet otrajā grupā iekļauti jautājumi par katru mājsaimniecības locekli (nodarbinātība, nākotnē gaidāmā pensija, ienākumi).
Datu izmantošana
Izmantojot šos unikālos datus, tiks pētīta gan mājsaimniecību individuālā uzvedība, gan analizēta iespējamā makroekonomisko šoku vai politikas pārmaiņu ietekme uz mājsaimniecībām, kā arī no tās izrietošā ietekme uz tautsaimniecību. Piemēram, tiks analizēts finansiālo lēmumu pieņemšanas process mājsaimniecībās un identificēti faktori, kas nosaka aizņemšanos, uzkrājumu veidošanu, riska uzņemšanos, saimnieciskās darbības veikšanu u.tml. Ņemot vērā to, ka tādi paši dati tiek vākti visā eiro zonā, būs iespējams salīdzināt situāciju mājsaimniecībās dažādās eiro zonas valstīs. Pētījumu rezultātus varēs izmantot arī kvalitatīvāku to ekonomisko modeļu veidošanā, ar kuru palīdzību tiks analizēta monetārās politikas transmisija un finanšu stabilitāte.
Aptauja nepārklājas ar gadskārtējo CSP ienākumu apsekojumu
"Mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptauja" nav tieši saistīta ar Centrālās statistikas pārvaldes martā uzsākto gadskārtējo Latvijas iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu; atšķirsies arī abos pētījumos aptaujātās mājsaimniecības.
Par Latvijas Bankas darbību statistikas jomā
Latvijas Banka pilda vairākus uzdevumus, kas ir nozīmīgi tautsaimniecības un finanšu sistēmas funkcionēšanai, un viens no nozīmīgākajiem ir maksājumu bilances un finanšu statistikas apkopošana.
Latvijas Banka apkopo monetāro un finanšu statistiku, banknošu statistiku, maksājumu un maksājumu sistēmu statistiku, finanšu stabilitātes statistiku, maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku un aktīvi iesaistās statistisko datu apkopošanā Eiropas līmenī.
Ar šīs aptaujas uzsākšanu Latvijas Banka, līdzīgi kā citas eiro zonas valstu centrālās bankas, sniegs analītiķiem un pētniekiem kvalitatīvāku ekonomisko modeļu veidošanai noderīgu informāciju.
Papildu informācija
Sīkāka informācija par aptaujas veikšanu pieejama Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē http://www.ecb.europa.eu/home/html/researcher_hfcn.en.html, Latvijas Bankas interneta vietnē www.bank.lv un pa tālruni 67022300. Sīkāka informācija plašsaziņas līdzekļiem – rakstot uz e-pastu
Biežāk uzdotie jautājumi par aptauju
- Kāpēc būtu jāpiedalās aptaujā?
Katra izlases respondenta ieguldījums aptaujā ir ļoti būtisks, jo katra atlasītā mājsaimniecība pārstāv vairākas citas sev līdzīgas mājsaimniecības. Mājsaimniecības nepiedalīšanās aptaujā rada risku, ka šādas mājsaimniecības būs nepilnīgi pārstāvētas aptaujas datubāzē. Tāpēc datu apstrādes rezultātā var tikt izdarīti kļūdaini secinājumi par patieso situāciju valsts mājsaimniecību sektorā. - Kā izvēlējās aptaujājamās mājsaimniecības?
Mājsaimniecību adreses aptaujai tiek atlasītas, izmantojot nejaušās gadījumizlases metodi.
Šādi atlasot izlasē iekļaujamās mājsaimniecības, iespējams iegūt patiesu kopainu par situāciju mājsaimniecību sektorā Latvijā. - Kā tiek nodrošināta sniegto datu konfidencialitāte?
Anketā apkopotā informācija ir stingri konfidenciāla un būs pieejama tikai ierobežotam aptaujas veicēju (intervētāju) skaitam. Pēc intervijas pabeigšanas dati tiks anonimizēti un nodoti Latvijas Bankai, kas datus atbilstoši Eiropas Centrālās bankas metodoloģijai kodētā veidā nosūtīs Eiropas Centrālajai bankai. - Kāpēc jāatbild uz personiskiem jautājumiem?
Aptaujā ietverti personiski jautājumi, lai saprastu faktorus, kuri veicina mājsaimniecību finansiālo labklājību, un faktus, kuri var apdraudēt mājsaimniecību finanšu stabilitāti finanšu tirgus satricinājumu gadījumos.