Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 3. ceturksnī bija 138.5 milj. latu jeb 3.8% no prognozētā IKP.
To galvenokārt veidoja atsevišķi jūlijā veikti investīciju preču iepirkumi, kas noteica preču ārējās tirdzniecības negatīvā saldo pieaugumu. Jau nākamo mēnešu tirdzniecības dati liecināja, ka šāds tirdzniecības bilances pasliktinājums bija īslaicīgs. Arī pakalpojumu ārējās tirdzniecības pozitīvais saldo 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nedaudz saruka, tomēr palielinājās braucienu, finanšu un būvniecības pakalpojumu eksports. Lai gan ārvalstu tiešo investoru reinvestētā peļņa palielinājās, pārējo ienākumu pārmaiņu ietekmē ienākumu konta negatīvais saldo nedaudz saruka.
Kapitāla konta pozitīvais saldo 3. ceturksnī sasniedza vēsturisko maksimumu (226.7 milj. latu), jo augustā sāka ieplūst iepriekš aizturētās Eiropas Savienības strukturālo fondu (Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda) līdzekļu daļas.
Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā pieauga par 249.4 milj. latu (lielākais kāpums kopš 2008. gada 2. ceturkšņa). Galvenokārt palielinājās ieguldījumi pašu kapitālā, bet investīcijas cita kapitāla veidā saruka, t.i., tika atmaksāti tiešo investoru aizdevumi. Lai gan būtiska investīciju daļa tika piesaistīta finanšu starpniecībā un darbībās ar nekustamo īpašumu, tomēr arī ražošanas kapacitātes saglabāšanai tika piesaistīts ievērojams investīciju apjoms un trešā lielākā nozare investīciju piesaistes ziņā bija apstrādes rūpniecība.
Saasinoties parādu krīzei vairākās Eiropas Savienības valstīs, Eiropas Komisija rudens prognozēs pazeminājusi svarīgāko Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomiskās izaugsmes novērtējumu, t.sk. šo valstu importa vērtējumu 2012. gadam. Tas mazina Latvijas nākamā gada eksporta prognozi, tomēr lēnāks eksporta pieaugums samazinās arī nepieciešamību pēc starppatēriņa preču importa, tādējādi tekošā konta saldo pasliktinājums tirdzniecības bilances pārmaiņu rezultātā nav gaidāms.
