Publicēts: 12.11.1998. Aktualizēts: 14.01.2011.

Rīgā 1998. gada 12. novembrī

Latvijas Bankas padome 12.11.1998. kārtējā sēdē apstiprināja jaunus "Kredītiestāžu darbības licenču un atļauju izsniegšanas noteikumus", kuri aizstās ar Latvijas Bankas padomes 1996. gada 14. marta lēmumu Nr. 31/3 apstiprināto "Kredītiestāžu darbības licenču (atļauju) izsniegšanas nolikumu".

Šā gada jūlijā stājās spēkā grozījumi "Kredītiestāžu likumā", kuri paredz kredītiestāžu uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, un dod Latvijas Bankai iespēju vienoties ar ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām par informācijas apmaiņu, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai. Jaunie "Kredītiestāžu darbības licenču un atļauju izsniegšanas noteikumi" izstrādāti atbilstoši Eiropas Savienības (ES) direktīvas "Par kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību" un "Par kredītiestāžu uzraudzības pilnveidošanu" prasībām, ievērojot minētos likuma grozījumus, kā arī papildinot un precizējot noteikumus atbilstoši pirmajai un otrajai ES direktīvai "Par kredītiestāžu darbības uzsākšanu un darbību" un Bāzeles komitejas banku efektīvas uzraudzības pamatprincipiem.

Noteikumos

1) precizētas un papildinātas "Kredītiestāžu likumā" noteiktās prasības, kādām jāatbilst jaundibināmajai kredītiestādei, ārvalstu bankai vai Latvijā reģistrētai bankai, lai saņemtu licenci kredītiestādes darbībai vai atļauju bankas filiāles vai pārstāvniecības atvēršanai;
2) nosaukti dokumenti, kuri jāiesniedz Latvijas Bankai, lai saņemtu licenci vai atļauju (iepriekš papildus nolikumam pastāvēja atsevišķi dokumentu saraksti);
3) noteikta iesniegumu izskatīšanas, lēmumu pieņemšanas un dokumentu izsniegšanas kārtība Latvijas Bankā;
4) iekļauta prasība kredītiestādēm informēt Latvijas Banku par reģistrēšanos Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un citās institūcijās, iesniedzot attiecīgus dokumentus.

Saistībā ar konsolidēto uzraudzību noteikumos ir precizētas un papildinātas prasības un uzskaitīti iesniedzamie dokumenti, kas attiecas uz kredītiestāžu dibinātāju un to īpašnieku identificēšanu, dibinātāju finansiālo stāvokli, kā arī dibinātāju būtisku līdzdalību citos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), īpaši pievēršot uzmanību tam, vai nosaukto vidū nav kredītiestādes, finanšu iestādes vai finanšu pārvaldītājsabiedrības. Ja minētās iestādes ir bankas dibinātāji vai mātesuzņēmumi, kuri iegūst būtisku līdzdalību 20 un vairāk procentu apmērā no bankas pamatkapitāla, tad tiem (kā arī ārvalstu bankai filiāles atvēršanai Latvijā) vajadzēs iesniegt izcelsmes valsts kredītiestāžu vai finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas atļauju, ja šīs valsts normatīvie akti nosaka šādas atļaujas nepieciešamību. Lai pieņemtu lēmumus, pirms licences izsniegšanas Latvijas Bankā jāsaņem pietiekama informācija par normatīvo aktu prasībām un kredītiestāžu uzraudzības stāvokli izcelsmes valstī. Arī citās valstīs kredītiestāžu licencēšanas procesā būtiska nozīme ir attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas spējai veikt uzraudzību uz konsolidētu finanšu pārskatu pamata, kā arī uzraudzības institūcijas veiktās uzraudzības kvalitātes izvērtēšanai. Šāda nepieciešamība ir noteikta arī Bāzeles komitejas banku efektīvas uzraudzības pamatprincipos.

Jaunievedums salīdzinājumā ar iepriekšējo nolikumu ir izvirzītās prasības dokumentiem, kas dod priekšstatu par plānoto bankas darbību un tai atbilstošu struktūru un organizāciju. Tās ir noteiktas, ievērojot Latvijas Bankas padomes apstiprinātos "Ieteikumus kredītiestāžu iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai". Šādi sagatavots kredītiestādes darbības ekonomiskais pamatojums un tās politiku un procedūru apraksti lielā mērā liecinās, ka personām, kuras nolēmušas nodibināt kredītiestādi, ir ne tikai finanšu līdzekļi, bet arī izpratne par šī uzņēmējdarbības veida būtību, sarežģītību u.tml., liecinās par viņu nodomu patiesumu un nopietnību.