Par skaidro naudu apgrozībā

Rīgā 1999. gada 12. oktobrī

Laika posmā no 1998. gada 1. oktobra līdz 1999. gada 1. oktobrim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 3% un šī gada 1. oktobrī veidoja 386.5 miljonus latu.

364.6 miljoni latu jeb 94% kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējo daudzumu veido monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 12%, Ls 10 - 22%, Ls 20 - 32%, Ls 50 - 15%, Ls 100 - 15%, Ls 500 - 4%. No monētu kopsummas Ls 2 veido 27%, Ls 1 - 31%, Ls 0.50 - 17%, Ls 0.20 - 8%, citas monētas - 2-5% katrs nomināls.

Pēc skaita visvairāk apgrozībā ir neliela nomināla banknotes: Ls 5 - 9 miljoni banknošu, Ls 10 - 8 miljoni, Ls 20 - 6 miljoni, Ls 50 - 1 miljons, Ls 100 - 543 tūkstoši, Ls 500 - 27 tūkstoši. Tas pats attiecas uz monētām: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir 58 un 32 miljoni, bet 50 santīmu monētas - 7 miljoni, Ls 1 - 6.8 miljoni, Ls 2 - 3 miljoni. Apgrozībā laisti arī 15 tūkstoši Ls 100 zelta apgrozības monētu.

Kā redzams no 1. tabulas, Ls 5 naudas zīmju daudzums gada laikā sarucis par 3%, Ls 10 - par 9%, Ls 50 - par 12%. Pārējo banknošu apjoms pieaudzis: Ls 20 - par 10%, Ls 100 - par 17%, Ls 500 (kas tika laista apgrozībā pagājušā gada jūlijā) - par 288%. Šādas izmaiņas izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti - noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.

1. tabula. Papīra naudas zīmes apgrozībā

2. tabula. Monētas apgrozībā