Rīgā 1999. gada 15. februārī
Cēsu rajona Taurenes pagasta iedzīvotāja Maija Bārzdiņa kļuvusi par tūkstošgades mijai veltītās monētas projekta ideju konkursa uzvarētāju. Viņa ierosinājusi izveidot monētu, kas pēc izskata atgādina pogu. Uzvarot šai Latvijas Bankas organizētajā ierosmju sacensībā, Taurenes pamatskolas matemātikas skolotāja likusi pamatu jaunai mūsu valsts jubilejas naudai, kas tiks izgatavota Lielbritānijas Karaliskajā monētu kaltuvē starptautiskās programmas "Millennium" ietvaros. Naudas kalēji aicināja programmas dalībvalstis piedāvāt neparasta izskata monētas, kas būtu unikālas attiecīgās valsts naudas kolekcijā. Neapšaubāmi, poga būs unikāla ne tikai Latvijas, bet arī pasaules numismātu skatījumā.
M. Bārzdiņa savam projektam likusi devīzi "Lai krāj un taupa taupītājs!", jokojot, ka sevišķi bažīgs naudas glabātājs monētu var ne tikai likt makā, bet arī piešūt pie apģērba. Autore gan bija iecerējusi vēl vienu ironijas porciju. Viņasprāt, monētai vajadzētu būt 60 santīmu vērtībā, lai ar to aizstātu norēķinos iecienīto ASV dolāru. Tādā gadījumā latvieši, pogām apšuvušies, varētu doties uz "iemīļoto Viļņas tirgu". Latvijas Bankā vēl nav pieņemts galīgais lēmums par jaunās monētas nominālvērtību. Ticamākais, ka tā varētu būt 10 latu.
Pēc M. Bārzdiņas ieceres radīto skici grafiskā dizaina projektā pārvērtīs mākslinieks Gunārs Cīlītis, kurš savu prasmi jau apliecinājis, izstrādājot astoņu monētu sērijas "Rīga – 800" jubilejas monētu zīmējumus. Turklāt arī pašam G. Cīlītim, kādreiz strādājot pie citas monētas ieceres, nācis prātā, ka to varētu veidot kā pogu. Lai gan tūkstošgades monētu ideju konkursā mākslinieks nepiedalījās, tomēr veiksmīgā ideja nekur nepazuda – tā ienāca prātā konkursa uzvarētājai.
Izrādās, ka idejai par monētu – pogu varētu būt arī zināms valodisks pamats. Vārdam "poga" savulaik konstatēta arī nozīme 'zvaniņš, zvārgulītis' (tāpēc arī lakstīgala pogo jeb pogā!). Ja tā, tad poga tiešām var kļūt par gadu tūkstoša mijas iezvanītāju Latvijas jubilejas un piemiņas monētu klāstā.
Cilvēku atsaucība konkursam bija liela – noteiktajā laikā idejas zīmējuma, skices vai apraksta veidā bija pieteikuši 175 dalībnieki. Daudzi iesniedza divus, trīs vai pat vairāk darbus. Ļoti priecēja tas, ka šis ne tikai bija iecerēts, bet tiešām kļuva par pirmo visas tautas konkursu naudas radīšanā – idejas saņēmām vai no katra Latvijas rajona. Īpaša interese par naudu un tās māksliniecisko pusi bijusi Rēzeknes, Limbažu, Cēsu un Jelgavas rajonā, bet visplašāk pārstāvēta Rīga un Rīgas rajons. Darbus vērtēja žūrijas komisija: mākslas zinātniece Ramona Umblija, mākslinieki Ilmārs Blumbergs, Gunārs Lūsis un Laimonis Šēnbergs, arhitekts Modris Ģelzis un Latvijas Bankas vadības pārstāvji.
Žūrijas uzdevums nebija viegls, jo oriģinālu un reizē interesantu ideju – kā jau konkursa nolikumā noteikts – netrūka gan monētas formas, gan nominālvērtības, gan sižeta un pat materiāla meklējumos. Minēsim kaut divpadsmitskaldni, sastāvošu no divpadsmit pamīšus kārtotiem zelta un sudraba piecstūriem, vai monētu, kas satur citas, būtiskus Latvijas laikmetus pārstāvošas, monētas, vai divtūkstoš Rīgas pussantīmu. Sižetiski saistošas bija idejas, kurās Latvija saredzēta kā nākotnes, kā nākamās tūkstošgades valsts. Piemēram, kādā no darbiem Latvija rādīta kā vienotās Eiropas sastāvdaļa un tās kontūras izceltas kopējā Eiropas kartē.
Pirms izšķirošā lēmuma pieņemšanas žūrija no daudziem līdzvērtīgi interesantiem priekšlikumiem atlasīja piecus, kuriem piešķīra konkursā paredzētās prēmijas 150 latu apmērā. Tās saņēma Maija Bārzdiņa, kā arī Vilis Bukša no Balviem, Māris Jurjāns no Artilērijas ielas Rīgā, Haralds Ojārs Siliņš no Liepājas rajona Aizputes pagasta un Ivars Turovskis no Remīnes ielas Rīgā. Veiksmīgākās idejas autore Maija Bārzdiņa saņems vēl 250 latu papildprēmiju.
Paredzams, ka monētas nāks klajā šī gada rudenī un mēs jauno jubilejas naudu varēsim izmantot kā dāvanu nākamajā – gadu, gadsimtu un gadu tūkstošu mijā.