Rīgā 2000. gada 29. septembrī
Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2000. gada 2. ceturksnī bija 78.0 milj. latu jeb 7.4% no iekšzemes kopprodukta (1. ceturksnī - 33.3 milj. latu jeb 3.5% no iekšzemes kopprodukta). Tekošā konta negatīvā saldo pieaugumu salīdzinājumā ar 1. ceturksni galvenokārt noteica preču negatīvā saldo palielināšanās (par 46.3 milj. latu). Pakalpojumu pozitīvais saldo būtiski neizmainījās, ienākumu negatīvais saldo samazinājās par 6.6 milj. latu, savukārt kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo - par 3.3 milj. latu.
Salīdzinājumā ar 1. ceturksni preču eksports pieauga par 6.7% un bija 316.2 milj. latu, bet imports - par 16.2%, sasniedzot 474.2 milj. latu. Importa straujo kāpumu 2. ceturksnī noteica zemais preču importa līmenis 1. ceturksnī vairākās nozīmīgās preču grupās (mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, transportlīdzekļi, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija), kā arī ik gadu 2. ceturksnim raksturīgais sezonāli augstais tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu ievedums. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu galvenokārt pasaules cenu kāpuma rezultātā palielinājās minerālo produktu, kā arī metālu un to izstrādājumu imports.
Pakalpojumu pozitīvais saldo sasniedza 75.0 milj. latu un sedza 47.5% no preču negatīvā saldo. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tas pieauga par 21.5 milj. latu, uzlabojoties visu pakalpojumu grupu saldo. Pārvadājumu pozitīvais saldo pieauga par 4.8 milj. latu, ko pārsvarā noteica jūras pārvadājumu pakalpojumu eksporta palielinājums. Ceļojumu saldo joprojām palika negatīvs, bet uzlabojās par 10.8 milj. latu, palielinoties ārzemju ceļotāju tēriņam Latvijā un samazinoties Latvijas ceļotāju izdevumiem ārvalstīs. Līdz ar strauju būvniecības un finanšu pakalpojumu eksporta pieaugumu citu pakalpojumu saldo uzlabojās par 5.9 milj. latu un kļuva pozitīvs.
Latvijas rezidentu ienākumi no ārvalstīm bija par 8.6 milj. latu lielāki nekā pērn, bet nerezidentu ienākumi no Latvijas tajā pašā periodā pieauga par 17.4 milj. latu. Līdz ar to ienākumu saldo kļuva negatīvs un sasniedza 6.5 milj. latu.
Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo sasniedza 11.4 milj. latu un sedza 7.2% no preču negatīvā saldo.
2000. gada 2. ceturksnī tekošā konta deficīta finansējumā dominēja ilgtermiņa kapitāls un ārvalstu tiešās investīcijas, savukārt īstermiņa kapitālu Latvijas rezidenti vairāk investēja ārvalstīs, nekā nerezidenti ieguldīja Latvijā.
Ārvalstu tiešo investīciju veidā nerezidenti 2. ceturksnī Latvijā investēja 55.0 milj. latu (5.2% no iekšzemes kopprodukta) - galvenokārt pašu kapitālā un cita kapitāla veidā. Savukārt Latvijas rezidenti ārvalstīs tiešo investīciju veidā 2. ceturksnī ieguldīja 2.3 milj. latu - galvenokārt cita kapitāla veidā.
Citu ieguldījumu veidā rezidenti savas saistības pret nerezidentiem palielināja par 83.4 milj. latu, bet rezidenti šāda veida ieguldījumus ārvalstīs - par 87.4 milj. latu. Galvenie līdzekļu piesaistītāji un ieguldītāji ārvalstīs bija Latvijas bankas, kas piesaistīja 56.7 milj. latu un ārvalstīs investēja 91.7 milj. latu - galvenokārt naudas un noguldījumu veidā, izvietojot no rezidentiem un nerezidentiem piesaistītos līdzekļus. Citi sektori citu ieguldījumu veidā no nerezidentiem piesaistīja 28.9 milj. latu, bet ārvalstīs šo ieguldījumu veidā samazināja investīcijas par 2.5 milj. latu. Līdzekļus no nerezidentiem citi sektori piesaistīja galvenokārt ilgtermiņa aizņēmumu veidā.
Lai arī valstī ieplūstošās ārvalstu valūtas apjoms bija pietiekams, lai segtu maksājuma bilances tekošā konta deficītu, un Latvijas Banka intervences valūtas tirgū neveica, kopumā Latvijas maksājumu bilance 2. ceturksnī bija negatīva. Rezerves aktīvu apjoms šajā laika periodā samazinājās par 11.8 milj. latu, jo Latvijas Banka atmaksāja daļu SVF kredīta un Latvijas valdība veica maksājumu par 1999. gadā emitētajām eiroobligācijām.
Latvijas maksājumu bilance
2000. gada 2. ceturksnis
(tūkstošos latu) |
|
|
TEKOŠAIS KONTS | -78 038 |
Preces | -157 924 |
Kredīts (eksports) | 316 241 |
Debets (imports) | -474 165 |
Pakalpojumi | 74 982 |
Kredīts (eksports) | 187 289 |
Debets (imports) | -112 307 |
Ienākumi | -6 511 |
Kredīts | 33 816 |
Debets | -40 327 |
Kārtējie pārvedumi (transferti) | 11 415 |
Kredīts | 25 077 |
Debets | -13 662 |
KAPITĀLA KONTS | 4 779 |
Kredīts | 5 071 |
Debets | -292 |
FINANŠU KONTS | 63 252 |
Tiešās investīcijas | 52 704 |
Ārvalstīs | -2 262 |
Latvijā | 54 966 |
Portfeļieguldījumi | 2 778 |
Aktīvi (ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros) | -1 650 |
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri | -1 076 |
Parāda vērtspapīri | -574 |
Obligācijas un parādzīmes | -16 314 |
Naudas tirgus instrumenti | 14 946 |
Atvasinātie finanšu instrumenti (derivātdarījumi) | 793 |
Pasīvi (ārvalstu ieguldījumi Latvijas vērtspapīros) | 4 428 |
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri | 4 349 |
Parāda vērtspapīri | 79 |
Obligācijas un parādzīmes | 2 416 |
Naudas tirgus instrumenti | -2 329 |
Atvasinātie finanšu instrumenti (derivātdarījumi) | -8 |
Citi ieguldījumi | -4 033 |
Aktīvi (Latvijas aizdevumi ārvalstīm u.tml.) | -87 407 |
Monetārās iestādes | 1 473 |
Valdība | 353 |
Bankas | -91 728 |
Citi sektori | 2 496 |
Pasīvi (ārvalstu aizdevumi Latvijai u.tml.) | 83 374 |
Monetārās iestādes | -1 637 |
Valdība | -567 |
Bankas | 56 695 |
Citi sektori | 28 883 |
REZERVES AKTĪVI | 11 803 |
NOVIRZE | 10 007 |
|